Malks svaiga gaisa nedēļas nogalē: kurp doties un ko apskatīt Baltinavas pusē

Svētūnes ezers, kas senākās Latvijas kartēs dēvēts par Jorzavas ezeru, ir iemīļota publiska, bezmaksas atpūtas vieta gan vietējiem, gan ceļotājiem. Kā informē Baltinavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Silvija Buklovska, pie tās var viegli piekļūt, tur ir labiekārtota peldvieta, pludmales volejbola laukums, bērnu atpūtas zona, ugunskura vieta. Makšķernieki ezerā var makšķerēt līdakas, raudas, asarus, ruduļus, līņus. Ezera vidējais dziļums ir 5,1 metrs, bet maksimālais – 11,3 metri. Platība – 36 hektāri.

Netālu no ezera redzami Zvanu kalni – vairāki reljefa izcēlumi plašākā meža masīvā, apmēram kilometru uz austrumiem no ezera. 2019. gada vasarā tos pētījis latviešu vēturnieks un arheologs Juris Urtāns un atklājis, ka tur atrodas nevis viens, bet pat divi viens otram līdzās esoši pilskalni – Svātaunes pilskalns I un Svātaunes pilskalns II jeb pilskalnu pāris. Tā kā pilskalni ir blīvi noauguši ar meža masīvu, vislabāk tie pārredzami bezlapu laikā.

Nosacītie pilskalnu platumi ir aptuveni 40 metri, garumi – 60 metri. Kā saka pats arheologs: "Patiesībā tas ir viens liels un ļoti stipri nocietināts pilskalns." Senas vietējās leģendas vēsta, ka Svātaunes pilskalnā nogrimusi baznīca un katru gadu Lieldienās svētku rītā ir dzirdamas zvanu skaņas. No tā arī radies nosaukums – Zvanu kalni. Esot redzētas arī ugunis, kas naktīs spīd kalnā. Šai vietai ir raksturīgi nosaukumi, kuros visos figurē vārds svēts – netālu no ezera ir vēl viens kalns, kura nosaukums ir Svētais kalns, Svētūnes ciems, Svētūnes ezers, Svētūnes kapsēta.

GPS koordinātes – 56.886910, 27.540301.

Senos laikos Latgalē ir ceļojuši ne tikai ezeri pa debesīm, meklēdami sev mājvietas, bet arī baznīcas – no ciema uz ciemu. Vietu, kur pašlaik atrodas Baltinavas Kunga Jēzus Kristus pasludināšanas Romas katoļu baznīca, esot izvēlējusies pati Dievmāte. Tiek vēstīts, ka pirmā baznīca Baltinavā Keišu ciemā Supānu upes krastā tika uzcelta 17. gadsimta beigās. Kādu laiku pēc tās uzcelšanas sākušās dīvainas lietas. Jaunavas Marijas glezna, kurai vajadzēja atrasties baznīcā, katru nakti dīvainā kārtā no telpas pazuda un ciema iedzīvotāji katru reizi to atrada krūmos Baltinavas centrā. Cik gleznu nesa atpakaļ, tik tā pa nakti "aizbēga". Beigās tika nolemts, ka pati Dievmāte Marija vēlas, lai baznīcu ceļ tai vietā, kur katru reizi tika atrasta "aizbēgusī" glezna. Tā baznīca tika pārcelta no Keišu ciema uz Baltinavas centru.

20. gadsimta sākumā, augot iedzīvotāju skaitam, Baltinavā uzcēla mūra baznīcu, kura Baltinavā dižojas joprojām. Tagadējā baznīcas centrālā altāra apustuļu Pētera, Pāvila, Jāņa un Andreja koka tēlu vecums ir ap 300 gadu. Arī Jaunavas Marijas glezna, kura ir sens sakrālās mākslas darbs, vairs nekur "nebēg" un ir apskatāma baznīcā. Baltinavas katoļu baznīca ir celta eklektisma stilā ar neoromānikas iezīmēm.

No baznīcas torņa paveras burvīgs skats uz Baltinavas novada centru, sakoptajiem laukiem un pļavām, kā arī netālu esošās Krievijas robežu. Baznīcā var dzirdēt Itālijā pasūtīto digitālo zvanu, kas spēj atskaņot 120 melodijas. Ieeja par ziedojumiem.

Adrese: Liepu iela 1, Baltinava, Baltinavas novads.

Apmeklētājiem pirmo reizi muzejs savas durvis vēris 1997. gada 28. maijā. Muzeja darbības pamatā ir Baltinavas pagasta vēstures izpēte, popularizēšana un vēsturisko liecību saglabāšana, novadnieku, amatnieku apzināšana. Muzeja krājumā ir pagasta iedzīvotāju nodarbošanos un dzīves līmeni raksturojošie sadzīves priekšmeti un darba rīki, iespieddarbi, dokumenti, fotogrāfijas, naudas zīmes, etnogrāfiskie priekšmeti un vietējo mākslinieku gleznas. Baltinavas novada muzejā skatāma ekspozīcija par pagasta vēsturi, ievērojamākajiem novadniekiem, 20. gadsimta sadzīves priekšmetiem un darbarīkiem, etnogrāfiju.

Muzejā tiek rīkotas dažādas izstādes, tikšanās ar izstāžu autoriem, tematiski pasākumi, meistardarbnīcas, sniegtas konsultācijas, zinātniska un metodiska palīdzība skolēniem un studentiem, izstrādājot pētnieciskos, kursa un bakalaura darbus par Baltinavas novada vēsturi.

Muzeja telpās darbojas arī aušanas studija. Iepriekš piesakoties, var ne tikai aplūkot stelles un Ziemeļlatgalei raksturīgās tekstīlijas, bet arī iemēģināt roku aušanā.

Ieeja par ziedojumiem. Adrese: Tilžas iela 7, Baltinava, Baltinavas novads.

"Vēstures atskaņas Grīvas mežos" ir pirmais oficiāli marķētais velomaršruts Baltinavas novadā. Atklāts 2018. gadā. Tā oficiālais garums ir 34 kilometri. Maršruts caurvij vietējo Grīvas mežu masīvu, tādēļ talkā nāks karte, kurā atzīmēti visi septiņi pieturas punkti – to meklē šeit.

Šis velomaršruts īpaši pievilcīgs būs tiem, kurus interesē vēsture un novadpētniecība. Izbraucot grantētos līkloču ceļus, ir iespēja iejusties kara laiku atmosfērā – izjust vēstures elpu atjaunotā bunkurā, aplūkot nacionālo partizānu zemnīcu vietas, uzkāpt Meiteņu kalniņā, kur kara gados tika nošauta visa saimnieciskā rota. Rotas sastāvā bija tikai jaunas meitenes, tādēļ vietējie iedzīvotāji kalniņu kritušajām par godu nosauca par Meiteņu kalniņu.

Savukārt neskartas dabas mīļotājiem, braucot ar velosipēdu un baudot meža ainavu, ir iespēja redzēt divus ezerus – Svētūnes un Motrīnes, satikt medņus, jo Grīvas mežos ir medņu lieguma zona, var mēģināt atrast (bet neaiztikt) reto un noslēpumaino pumpurgliemezi Motrīnes ezera krastā un citas interesantas lietas. Motrīnes ezeram no vienas puses var piekļūt pavisam tuvu, pie ezera iekārtota atpūtas vieta. Vides speciālisti purvu, kas ieskauj ezeru, uzskata par izcilu zāļu un pārejas purvu ar daudzām aizsargājamu augu sugām. Motrīnes ezera skaistumu var aplūkot arī 360 grādu fotogrāfijās un gaisa skatos interaktīvajā kartē. Skati šeit.

Baltinavas muižas parks ierīkots 19. gadsimta 30. gados pēc vācu muižnieka Klodta rīkojuma. Ierīkojot parku, tika izveidots īpatnējs parka elements – dabas pulkstenis, kas sastāvēja no 12 dažādiem pa apli stādītiem kokiem. Pēc koku ēnu krišanas leņķa varēja noteikt laiku. Dabas pulksteņa ideja ir saglabāta līdz mūsdienām, un zinātāji joprojām pēc gobu, zirgkastaņu un Holandes liepu ēnām var noteikt pareizu laiku.

Kara gadi nodarīja lielu postu muižas ēkām. Tā kā pati galvenā muižnieku dzīvojamā ēka bija būvēta no koka, tā pilnībā nodega. Arī citas ēkas nav saglabājušās. Līdz pat 1979. gadam padomju laikos tur darbojās mākslīgās apsēklošanas stacija un pa muižas teritoriju pastaigājās liellopi. 80. gadu sākumā sākās parka atjaunošanas darbi – tika uzcelta estrāde, iekopti zālāji, iestādīti dekoratīvie krūmi un koki, kā arī ierīkots žogs. Parkā izveidotas trīs zonas – atpūtas zona ar estrādi, sporta laukums, kā arī bērnu spēļu laukums. Parka teritorijā atrodas Baltinavas Mūzikas un mākslas skola.

Turpat pāri ceļam muižas teritorijā atrodas arī krietni mazāks, bet ne mazāk skaists Ontana i Annes tematiskais parks, kas iekārtojies nelielās, gleznainās upītes Supenkas ielokā.

Kā stāsta Buklovska, pirms pāris gadiem Baltinavas jaunieši, piesaistot finansējumu, parku atjaunoja, piešķirot tam otro elpu. Parks ir neliels – tajā ierīkota lapene, ugunskura vieta, ir bruģēti celiņi. Parka pievienotā vērtība ir baltinaviešu lugas "Ontans i Anne" personāži, pie kuriem var fotografēties, kā arī fotoāmis. Pēc baltinavietes Anitas Ločmeles jeb Danskovītes amatierteātra "Palādas" izrādes motīviem tapušas arī Nacionālā teātra izrādes "Latgola.lv".

""Ontans i Anne" ir pierādījums tam, ka lokālā kultūra, ja tajā ielikta vietējo mīlestība un cieņa pret savām saknēm, spēj plūkt spožus slavas laurus valsts mērogā. Skaisti, ka jaunieši pārņem un spēj iedzīvināt tradīcijas vidē, kur dzīvo paši," tā Buklovska.

Adrese: Tilžas iela (pretī Mūzikas un mākslas skolai - Tilžas 17), Baltinava, Baltinavas novads.

Šī sarkanīgā pegmatītgranīta milzeņa garums sasniedz 6,15 metrus, platums ir 4,45 metri, bet maksimālais augstums kores augstākajā daļā ir vismaz 2,06 metri, vidēji ap 1,85 metriem. Tā apkārtmērs ir 16,84 metri, bet tilpums tiek lēsts nedaudz virs 20 m3. Tas ir otrs lielākais akmens Ziemeļlatgalē jeb bijušā Balvu rajona teritorijā.

Blauzgovas dižakmenim dots tā ciema nosaukums, kura teritorijā akmens atrodas. Nezinātājam to ir pagrūti atrast, jo akmens "noslēpies" puskilometru no ceļa, braucot no Aususalas Svētūnes virzienā. GPS koordinātes – 56,91439, 27,53365

Vairāk informācijas meklē mājaslapā.