Burtnieku ezera CV
Burtnieks ir ceturtais lielākais ezers Latvijā. Ezera platība ir 38,36 km2, garums ap 13 km, platums – gandrīz 6 km. Ļoti sekls, vidēji 2,9 metrus dziļš. Ezerā ietek Rūja, Seda, Staizupe, Eiķinupe, Briede, Aunupīte, Dūre, Bauņupīte un vēl citas mazākas upītes. No ezera iztek viena pati Salaca. Ezerā ir trīs salas, lielākās – Enksāre un Cepurīte. Pati mazākā – Kūkura sēre.
Agrāk Burtnieks bijis vismaz četras reizes lielāks nekā tagad un ļoti dziļš. Diemžēl ezers arvien turpina aizaugt un kļūst arvien seklāks. Senie lībieši, kas te dzīvojuši, saukuši Burtnieku par Astigjervi (tulkojumā tas nozīmē – trauks) vai Asteru.
Divmetrīgā līdaka
Burtnieku ezers ir makšķernieku iecienīts, jo ezera ūdeņi ir publiski pieejami, zvejošanas tiesības pieder valstij un makšķerēšanas licences izsniedz vietējā Burtnieku novada pašvaldība. Ezerā konstatētas pat 20 sugu zivis. Katru gadu te notiek makšķernieku konkurss "Burtnieku lielā zivs". Tiesa, tagadējo laiku lielās zivis ir mazākas un vieglākas par agrākajām rekordistēm, jo deviņdesmito gadu sākumā Burtnieks pamatīgi izkāsts. Tomēr ir viens izņēmums: ezerā mitinoties Latvijas pati lielākā līdaka, kuru daži makšķernieki mazliet padancinājuši spininga galā, taču neviens nav izvilcis krastā. Pēc nostāstiem, līdaka esot divus metrus gara. Var jau būt, ka šis ir tikai no sērijas "makšķernieku stāsti", un tomēr uzmanieties!
Kāpēc atlidoja Burtnieks
Tā ne tuvu nav vienīgā teika vai leģenda par Burtnieku ezeru, taču lielākoties visi ir vienisprātis – ezers reiz atlidojis pa gaisu un uzgāzies virsū skaistai pilij ar zelta torni.
Populārākie Burtnieka rašanās vai vietas maiņas iemesli:
- vietējā baznīcā laulājies brālis ar māsu, tāpēc Dievs sadusmojies un nogremdējis to dzelmē ar visu gaili torņa galā, ko labā laikā varot pat saskatīt;
- ezerā dzīvojušas divas nāras, kuras sanaidojušās;
- ezera valdniece bijusi cūka, kas uzrakusi visu ezera gultni, un tas apvainojies;
- kāds cilvēks uzminējis ezera vārdu, un tam vajadzējis mainīt apmešanās vietu.
Ja kāds grib dziļāk papētīt Burtnieku ezera vēsturi, meklējiet rakstos – Andreja Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis" vai Raiņa lugā "Uguns un nakts". Ne jau katrs Latvijas ezers ir dižgaru tik apdziedāts!
Burtnieks prasa upuri
Teikas pie teikām, bet mistiskas Burtniekam tiešām netrūkst. Reizēm pirms vētras ezers dīvaini dun. Vietējie vecie cilvēki apgalvo: "Ezers bauro, tātad atkal prasa upuri..." Viņi izskaitļojuši, ka Burtniekā katru gadu kāds noslīkst. Ja vienu gadu nav neviena, tad nākamajā ezers paņemšot jau divas dvēseles. Tiesa gan, parasti tie ir zemledus makšķernieki, kas paši sevi upurē vieglprātības dēļ. Un tomēr – uzmanieties visi!
Rudens ir īstais laiks, kad doties apraudzīt Burtnieku, jo, tinies pelēkā miglā un aukstam vējam kapājot seju, tas šķitīs īpaši noslēpumains.
Burtniekos atrodas tūrisma informācijas centrs. Tūristiem vēlams jau iepriekš pieteikt ekskursiju pa Burtnieku muižas parku, uz Burtnieku baznīcu vai pa Vīsraga dabas taku, kas sākas pie Burtnieku muižas parka (to sevišķi iecienījuši putnu vērotāji un neskartās dabas cienītāji).