Foto: DELFI
Lai gan veļu mēnesis aizvadīts, gada tumšajam laikam piestāv maķenīt spocīgāki apskates objekti, ja vēl tos apvij leģendas par mūros iemūrētām jaunavām, pavisam labi!
Netālu no Valmieras atrodas krāšņā Kokmuižas pils. Tā sākotnēji celta no koka, tādēļ arī tāds nosaukums. Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās ēkas pamati likti 1880. gadā – kad to pārvaldīja baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta (vairāk par pils vēsturi var lasīt šajā rakstā). Gar ūdenstilpēm izbūvēta skaista promenāde un plaša lapene. Lapenes detaļas veido asociācijas un stilistiski sasaucas ar Kokmuižas pils mansarda jumta elementiem. Lapenes jumta konstrukcijas vertikālie kopturi turpināti kā smailes virs jumta kores.
Foto: DELFI
Bet gabaliņu tālāk ir Kokmuižas barona kalniņš, kur esot paša barona kapa vieta. Citi gan domā, ka tur apbedīts kāds no barona mājdzīvniekiem, kā ir patiesībā, īsti nav zināms. Šobrīd kalniņa virsotnē atrodas divas kapu plāksnes. Kā norāda Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra vadītājs Toms Treimanis, precīzas informācijas par šo vietu tiešām nav. Viens no pieņēmumiem ir tāds, ka tur, iespējams, apbedīts pēdējais muižas barons Elsens vai viņa radinieki, tam par godu arī uzstādīti pieminekļi un sakopta apkārtējā teritorija.
Kalniņam garām paiet ir grūti, jo par tā atrašanās vietu vēsta koka zīme. Lai tur nonāktu, jādodas pa grantēto ceļu starp ezeriņiem prom no pils un labajā pusē būs pats kalniņš. Bet šajā rakstā var aplūkot fotogrāfijas, cik krāšņi angļu stila dārzs izskatās vasarā no putna lidojuma.
Otra apskates vieta, kas kartē piesaista uzmanību ar spocīgu nosaukumu, ir Karātavu kalniņš Valmierā. Automašīnu ērtāk novietot stāvvietā pie tuvējā veikala un kājām doties gar Dzirnavu ezeriņu. Ceļš ved caur skaistu bērzu aleju un ūdenstilpes krastā redzams uzraksts "Viduslaiku soda vieta". Senāk tas dēvēts par Runtiņkalnu, kur viduslaikos bijusi sapulču un tirgus vieta. Kopš 14. gadsimta tas ieguvis nosaukumu "Karātavu kalns".
Foto: DELFI
Kā liecina informācija Valmieras pašvaldības mājaslapā, kalniņš veidots mākslīgi 1940. gada rudenī un kalna galā ir memoriālais ansamblis komjauniešiem, tādēļ vietējie to mēdz dēvēt par Komjauniešu kalniņu vai Komīti.
Vietējie mēdz ezeriņā makšķerēt, bet apkārtējā parkā pastaigāties, tur izvietoti soliņi, kur piesēst un apēst veikalā vai kafejnīcā nopērkamas smalkmaizītes.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!