Oleru muižas saimnieki: ir jāprot saskatīt diženo pieticīgajā
Foto: Valmieras novada pašvaldības arhīvs

Oleru muižas pirmsākumi datējami ar 18. gadsimta beigām. Būvniecību veica Engelhartu dzimta, pēc tam saimniekoja Krīdeneru dzimta. Taču līdz pat 1970. gadu beigām, muižā atradās skola. Mūsdienu muižas saimnieki to iegādājās 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad Imants Ziedonis aicināja glābt Latvijas muižas. Tobrīd Rīgas Lietišķās mākslas koledžas absolvents Kārlis, ar satiksmes autobusiem ceļoja pa Latviju un meklēja savu īsto un vienīgo muižu, līdz nonāca Oleros, stāsta Valmieras novada Tūrisma pārvaldes pārstāve Vineta Pūce.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopā ar Kārli muižu iegādājās viņa kursa biedri no Rīgas Lietišķās mākslas koledžas. Jaunie saimnieki muižas kompleksā sāka nodarboties ar galdniecību, un pašos pirmsākumos darbi notika pašā muižas ēkā, taču radītās vibrācijas dēļ darbi bija jāpārceļ uz blakus esošo saimniecības ēku.

Ikdienā saimnieks Kārlis darbojas savā galdniecības uzņēmumā "Zaļās pēdas", savukārt
saimniece Ieva darbojas biedrībā "Oleru muiža", tās mērķis ir Oleru muižas kultūrvēsturiskās vides
atjaunošana, saglabāšana, uzturēšana un izglītojošo aktivitāšu, kultūras pasākumu organizēšana, tai skaitā izglītojošā tūrisma nišas aizpildīšana.

Oleru muižas saimnieki: ir jāprot saskatīt diženo pieticīgajā
Foto: Guna Raituma

2000. gadā muižas Kungu māja nopietni cieta ugunsgrēkā. Jau 22 gadus ēkā norit plānoti, pakāpeniski un mērķtiecīgi atjaunošanas darbi, kuros iesaistās saimnieki, biedrība un atbalstītāji, piemēram, pie sākotnējo būvgružu likvidēšanas darbojās arī Ievas kursabiedri no Vidzemes Augstskolas.

Saimnieki īpašu uzmanību pievērš muižas parka iekopšanai. Viņi atzīst – ja visam saprātīgi pieiet, tad to bez milzīgām investīcijām var ievirzīt pareizā gultnē. Latvijā ir daudz vietas, kuras var pārvērst izcilos ainavu dārzos, taču cilvēkiem nav pieejamas pilnvērtīgas zināšanas šajā jomā. Tāpēc Oleru muižas saimnieki ir padarījuši sabiedrībai pieejamu muižas parku, kā arī dalās ar informāciju un izglīto interesentus. Balstoties uz vēsturiskajām fotogrāfijām un plāniem, saimnieki cenšas atjaunot muižas parka un ainavu dārza vēsturisko izskatu. Piemēram, ir atjaunojuši celiņu tīklu, balstoties uz 1907. gada plāniem. Ieva Zemīte īpaši uzsver, ka pirmie ainavu dārzus sāka iekopt mākslinieki, mūziķi un literāti, kuri dārza radīšanā iedvesmu smēlās gleznainās dabas proporcijās, papildinot to ar simbolu valodu.

Oleru muižas saimnieki: ir jāprot saskatīt diženo pieticīgajā
Foto: Valmieras novada pašvaldības arhīvs

Muižas komplekss tika uzbūvēts ezera krastā, taču muižkungs ap 1850. gadu pazeminājis ezera līmeni, lai uzlabotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šobrīd ezers ir pilnībā aizaudzis, un tā ir viena no "Natura 2000" teritorijām, kurā ietilpst arī 105 hektārus plašais Oleru purvs, kurā ir izveidota pastaigu taka.

Oleru muižas sienu gleznojumi ir iekļauti Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Saimnieki labsirdīgi pasmejas – principā viņu jaunbūve ir iekļauta reģionālās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, jo pēc ugunsgrēka bija palikušas tikai sienas un neskaitāmas bojātas detaļas. Atjaunošanas procesā tika izmantotas "atgūtas" būvkonstrukcijas, piemēram, ieejas durvis ir no citas vietas. Arī mēbeles ir gan dāvinājums no latviešu zemnieku mājām, gan pirkumi internetā. Prasmīgi izvietojot tās interjerā, panākta harmoniska gaisotne, kas ir saskaņā ar vēsturisko
vidi.

Kā vienu no tūrisma jomas izaicinājumiem, Ieva un Kārlis min ekonomisko pusi, jo tā liek domāt, meklēt risinājumus un aizdomāties par viesmīlības pakalpojumiem, apvienot izglītojošo un kultūras darbu. Oleru muiža ir arī Zemīšu ģimenes mājas, līdz ar to viesi daļēji tiek ielaisti viņu privātajā telpā.

Oleru muižas saimnieki: ir jāprot saskatīt diženo pieticīgajā
Foto: Valmieras novada pašvaldības arhīvs

Ieva Zemīte atzīst, ka šobrīd Oleru muižai ir izveidojusies pastāvīgo apmeklētāju kopiena, taču tas bijis darbs 25 gadu garumā. Viesi lielākoties ierodas no Vidzemes reģiona. Muižā ir uzņemti arī viesi no Japānas, kas ir likumsakarīgi, jo netālu esošās pilsētas Rūjienas sadraudzības pilsēta ir Higašikava Japānā. Liels pārsteigums ir bijusi zviedru restauratoru grupa, kas nejauši, bet likumsakarīgi nonākuši Oleru muižā. Zemīšu ģimene lielu ieguldījumu sniedz arī muižas kultūras dzīves attīstībā, gada laikā sarīkojot vismaz sešus dažādus pasākumus – gan kultūras, gan izglītojošajā jomā. Tāpat tiek rīkoti Dārza stāstu pasākumi, kuros uzaicina lektorus, kuri stāsta par Oleru muižas kompleksam un Zemīšu ģimenei svarīgajiem jautājumiem dabiskās lauku ainavas kontekstā.

Tūrisma piedāvājums laika gaitā tiek paplašināts. Šobrīd muiža pēc pieprasījuma var nodrošināt arī ēdināšanu, kā arī tikko viesu vērtējumam ir nodota nakšņošanas iespēja kungu ēkā. Oleru muižas dārzs ir gana atpazīstams galamērķis kāzu sezonas laikā. Dažādos viesu uzņemšanas darbiņos iesaistās arī Zemīšu ģimenes bērni, tomēr muiža ir Ievas un Kārļa dzīvesstāsts, un izdzīvot muižas dzīvi bērniem netiek uzspiests.

Oleru muižas saimnieki: ir jāprot saskatīt diženo pieticīgajā
Foto: Valmieras novada pašvaldības arhīvs

Oleru muiža ir iesaistījusies projektā "Garden Pearls", kurā ir apkopoti 76 ainavu dārzi un parki Igaunijā un Latvijā. Projekta aktivitāšu intensīvāku attīstību apturēja pandēmijas uzliesmojums, taču pēdējo divu gadu laikā dažādi igauņu ceļotāji ir viesojušies Oleru muižā.

Oleru muižas saimnieks Kārlis Zemītis aicina apceļot Latviju, kā arī būt izglītotam, zinātkāram un sagatavotam ceļotājam – saskatīt diženo pieticīgajā, aizraujošo vienkāršajā un brīnumaino ikdienišķajā. Savukārt Ieva Zemīte saka: "Labi lektori piesaista labu auditoriju. Ieinteresēta auditorija piesaista labus lektorus." Abi saimnieki arī aicina ieklausīties vietā, kur dzīvo un saimnieko, jo nereti tā pati pasaka priekšā, kas ir darāms.

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kultūras mantojums
0
Galamērķi
0
Pilis un muižas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form