Ne visi zina, ka, šķērsojot Abavu pie Rendas, vērts piestāt malā pie veikala "Top", iepretim baltajai, askētiskajai baznīcai, un, sekojot norādei, doties uz kreiso pusi – lejā pa kāpnēm līdz pat mazajai un straujajai upītei, no kuras 20. gadsimta sākuma dumpinieciskā rakstniece, sieviešu tiesību aizstāve un Aspazijas draudzene Īvande Kaija (Antonija Lūkina) aizņēmās pseidonīmu, bet Ernests Vīgners gar tās krastiem labprāt klīdis un sapņojis.
Nav jau brīnums, jo arī tagad, dodoties gar trīs ūdenskritumu kaskādi un straujo upi, kas plūst cauri dziļajai ielejai, nekas pat nav jāiztēlojas – Īvandes ūdenskritumi ir viena no skaistākajām Kurzemes vietām. Turklāt tos var ērti apskatīt, jo abos kaskādes galos iekārtotas kāpnes, bet pāri upei ved tiltiņš. Turpat ir arī neliels soliņš, kur piesēst un pabaudīt ainavu. Krastu apsūnojušie koki, to sakņu mežonīgie vijumi un dolomīta atsegumi piešķir ainavai krāsas un arī tādu kā robustumu un pamatīgumu.
Pie lielākā ūdenskrituma, kas vasaras sausumā mēdz būt vien sīka tērcīte, nesatricināmā mierā stāv milzīgs, zaļu sūnu apaudzis akmens, bet ūdens gāžas ar apdullinošu spēku. Daudzviet jau redzami arī pirmo vizbuļu pumpuri – nākamajā nedēļas nogalē var cerēt arī uz ziediem.
Atceļā vērts aizbraukt arī uz Māras kambaru alām un piebraukt pie Abavas rumbas, kas pašlaik ir varena un plata – to labprāt izmanto arī ekstrēmāki laivotāji, un krastā stāvētājiem ir ko noskatīties.
Turpat izejama arī neliela dabas taka.
Savukārt Kandavā var izstaigāties pa pilsdrupu parku un izpētīt pils maketu, tālāk dodoties uz vecpilsētu.
