Pārgājiena maršruts: Līču-Laņģu klintis un Grīviņu iezis
Foto: Privātais arhīvs

Dodies dabā skatīt Latviju. Šoreiz apskatīsim maršrutu Liepā (Cēsu novadā) un tās apkārtnē. Manuprāt, viena no skaistākajām vietām Latvijā ir Līču-Laņģu klintis, kā arī diezgan maz zināmais Grīviņu iezis. Attālums no Rīgas centra ap 100 kilometrien, tā kā ap pusotru stundu brauciens ar auto vai divu stundu brauciens ar vilcienu, un būsi jau maršruta sākumpunktā, ja dodies no galvaspilsētas centra. Sākumpunkts ir tuvu Lodes dzelzceļa stacijai un dzelzceļa pārbrauktuvei, kur iespējams piebraukt arī ar auto.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Maršruts

Maršruts vidējas grūtības un ļoti ainavisks ar dažādiem iežiem un klintīm. Maršruts ved sākumā gar Lodes karjeru, kur iegūst mālu. Mūsdienās to iegūst un pārstrādā uzņēmums „Lode”, kas ražo apdares, krāsns – dūmvadu un celtniecības ķieģeļus, kā arī citus izstrādājumus. Tālāk maršruts ved līdz Gaujai, kur varēsi aplūkot ainaviskās Līču-Laņģu klintis.

Kad būsi apskatījis Līču-Laņģu klintis, tad dodies dažu kilometru attālumā pa skaistu mežu līdz Grīviņu klintīm. Pēc tam, dodoties uz Grīviņu atpūtas vietu pie Gaujas, būs jāpārvar Grīviņu upe. Vasaras periodā noteikti patīkami būs pārbrist pāri ar basām kājām, bet citos gadalaikos ir iespējams pāriet pāri guļošajiem koka baļķiem upē (nav bīstami, jo upe nav strauja un dziļa). Tad lieliska pusdienvieta Grīviņu atpūtas bāzē ar vairākiem galdiņiem un ugusnkura vietu.

Kad pusdienpauze pavadīta un kājas atpūtinātas, dodies tālāk ceļā gar Grīviņu dzirnavām un Latvijas lauku plašumiem. Šis arī ir viens no maršruta posmiem Camino ceļam Latvijā. Kad būsi nokļuvis mežā, tad pastaigā pa mežu līdz Lodes karjeram un sākumpunktam.

Lodes māla karjers

Atrodas starp Liepas ciemu un Gaujas senleju. Lodes māla atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Desmit gadus vēlāk sākās rūpnieciska mēroga mālu ieguve, ko izmantoja ķieģeļu ražošanā. Pasaules mēroga ievērību Lodes māla karjers ieguva 1970. gadā, kad ģeologs Visvaldis Kuršs pirmoreiz pasaulē atklāja labi saglabājušos augšdevona bruņuzivju un bārkšspuru zivju pārakmeņojumus. Vēl joprojām nekur citur nav atrastas tik labi saglabājušās šo zivju fosilijas, no kurām daļa apskatāma Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijā un fondos. Mūsdienās mālu iegūst un pārstrādā uzņēmums “Lode”, kas ražo apdares, krāsns un dūmvadu, un celtniecības ķieģeļus, kā arī citus izstrādājumus. Lodes bruņuzivju iegula ir aizsargājamas dabas piemineklis.

Pārgājiena maršruts: Līču-Laņģu klintis un Grīviņu iezis
Foto: Privātais arhīvs

Senleja

Viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām, kuras aizsardzības un saglabāšanas nolūkā izveidots Gaujas Nacionālais parks. Pie Siguldas senleja sasniedz maksimālo dziļumu – 85 metrus un ir ap vienu kilometru plata, bet pie Līču–Laņģu klintīm tās platums ir ap 0,6–0,7 kilometriem. Viena no Gaujas un to pieteku krastu dabas un ainaviskām vērtībām un tūristu piesaistēm ir devona perioda smilšakmens atsegumi, kurus šeit dēvē par iežiem. Līču–Laņģu klintis ir viens no lielākajiem Gaujas smilšakmens atsegumu kompleksiem.

Līču-Laņģu klintis

Ap kilometru gara klinšaina krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē, kas no pašas upes nav saskatāma. Tās maksimālais augstums ir aptuveni 30 metri. Smilšakmens atsegumu (Gaujas svīta) formas ir ļoti daudzveidīgas: dominē vairāk nekā 10 metrus augstas vertikālas sienas, ko saposmo dziļas sānu gravas. No Līču-Laņģu klinšu piekājes izplūst aptuveni 20 avoti, kuru darbības rezultātā izveidojušās dažāda garuma alas un dažādu izmēru nišas.

Lielā Laņģu ala, kas atrodas klinšu dienviddaļā, ir garākā (48 metri) un no tās izplūst spēcīgs avots. 50 metrus ziemeļos no minētas alas atrodas Vidējā Laņģu ala (30 metri kopgarumā), bet vēl 50 metrus tālāk ziemeļu virzienā – Mazā Laņģu ala (4,2 metri). Līču-Laņģu klinšu ziemeļdaļā atradusies spēcīga avota veidota lielāka izmēra ala, kuras priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies savdabīgā aizā ar astoņus metrus augstām, stāvām sienām. Aizas sānos izveidojusies savdabīga ala ar trīs ejām. Netālu no tās atrodas septiņus metrus garā Augšala un ļoti šaurā, 12 metrus garā Apakšala. Klinšu piekāje nav labiekārtota un līdz tām ir samērā grūta nokļūšana.

Pārgājiena maršruts: Līču-Laņģu klintis un Grīviņu iezis
Foto: Privātais arhīvs

Grīviņu iezis

Dabas pieminekli veido vidējā devona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi Gaujas senlejas un ielejas nogāzē un Grīviņas upītes kreisajā krastā. Atsegumu joslas kopējais garums ir 515 metri, bet iespaidīgs ir galvenais, lielākais atsegums dabas pieminekļa vidusdaļā un tā garums ir 50 metri un maksimālais augstums – 15 metri. Galvenajā atseguma sienā ir arī neliela, 0,2 metrus plata, 0,4 metrus augsta un vismaz divus metrus dziļa ala.

Pārgājiena maršruts: Līču-Laņģu klintis un Grīviņu iezis
Foto: Privātais arhīvs

Pārgājiena maršruts uz Līču-Laņģu klintīm un Grīviņu iezi

Atrašanās vieta: Liepa, Cēsu novads (aptuveni 100 kilometrus no Rīgas centra)
Nokļūšana: ar auto vai sabiedrisko transportu (vilciens uz Lodi)
Garuma: 12,5 kilometri (apļveida).

P.S. Noteikti iesaku apskatīt arī Lielo Ellīti, kas atrodas Liepā, viena kilometra attālumā no maršruta sākumpunkta.

Pārgājiena maršruts: Līču-Laņģu klintis un Grīviņu iezis
Foto: Privātais arhīvs

Segums: meža takas, smiltis, zemes ceļi

Grūtības pakāpe: vidēji grūts

Piezīmes: Šis maršruts ir vidējas grūtības, arī ar nelieliem reljefa kāpumiem. Noteikti iesakāms ikvienam, kas vēlas redzēt Līču-Laņģu klinšu skaistumu. Maršruts tika noiets 2022. gada 15. maijā. Šī maršruta takas, meži noteikti ir baudāmi ikvienā no gadalaikiem. Ziemā doties šajā maršrutā varētu būt nedaudz lielāks izaicinājums. Dodoties dabā, atceries – ko atnesi, to aiznes!

Ar šo un citiem pastaigu maršrutiem, kā arī ieteikumiem ceļojumiem iespējams iepazīties Edgara Pleša blogā travelfree.lv.


Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Lode Pastaigu maršruts Cēsu novads Gauja Sigulda Vasara Vidzeme
44761256
Sigulda
0
Pasaule
43896602
Latvija
44761256
Cēsis
0
Eiropa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form