Maršruts ir lokveida, kas nozīmē, ka šajā gadījumā to var sākt no jebkuras vietas. Pastaigas laikā iepazīsi kultūrvēsturiskos objektus, apmeklēsi vietējos uzņēmējus, kā arī izbaudīsi Latvijā lielākā ainavu parka pilsētā – Preiļu parka – plašumus, "Tūrisma Gids" pastāstīja Preiļu novada TIC vadītāja Iveta Šņepste.
Maršrutu vari sākt no Preiļu novada TIC, kurā ikdienā strādā un ekskursijas pa pilsētu vada gide Latvijā Irēna Kjarkuža.
Tālāk maršruts ved garām 1886. gadā uzceltajai Preiļu Romas katoļu baznīcai, kas ir augstākā celtne pilsētā. Baznīcas tornis ir 30 metrus augsts, bet ar krustu tas sniedzas 33,35 metru augstumā. Pie baznīcas 1995. gadā uzstādīts piemineklis represētiem.
Raiņa bulvāris Preiļos savu nosaukumu ieguvis, pateicoties dzejniekam Rainim, kas savus jaunības gadus pavadījis Preiļu novada Aizkalnes pagastā jeb Jasmuižā, kur mūsdienās darbojas arī dzejniekam veltītais muzejs.
Ejot pa Raiņa ielu, redzēsi gan Zaļo aptieku, kas kā aptieka darbojas jau kopš tās uzcelšanas 1928. gadā, kad Preiļiem piešķīra pilsētas tiesības, gan vienu no senākajām koka ēkām pilsētā, kur mūsdienās atrodas viesu māja "Pie Pliča" un saimnieka senlietu kolekcija. Mājas pagalms, kurā atrodas arī Latvijā mazākais Dievnams, ir iemīļota vieta kāzu un citu pasākumu fotosesijām.
Pārsimts metru attālumā atrodas viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Latgalē – Leļļu karaļvalsts jeb Miniatūrā galerija, kas ir leļļu mākslinieces Vladlenas fantāzijas un roku darba rezultāts. Mājas pagalmā skatieniem atklājas divas miniatūras pilis ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem, ūdensdzirnavām. Leļļu galerijā katram ienācējam paveras pasaku un fantāzijas pasaule, kurā galvenās darbojošās personas ir mākslinieces darinātās lelles. Te ikvienam ir iespēja ietērpties kādā no vairāk nekā 600 senlaicīgiem tērpiem visu vecumu cilvēkiem.
Tālāk pa Raiņa bulvāri ceļš aizvedīs uz Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju, kur nesen ir atklāta jauna, moderna pamatekspozīcija "Muzeja stāsti Latvijai". Ekspozīciju veido deviņi atsevišķi un dizainā atšķirīgi stāsti, kuri kopumā sniedz informāciju par Preiļu zemes veidošanos un attīstību no vēlā dzelzs laikmeta līdz mūsdienām: "Bagātā latgaliete", "Muižnieku laikmets", "Mana vectēva dzīve vecajā līdumā", "Kalējs kala", "Latgales brīvības ceļš", "Preiļu tirgū", "Karoga stāsts", "Kas tas ir – kolhozs", "Brīvība ielās".
Pašā Raiņa bulvāra galā atrodas viens no Preiļu simboliem – parka vārti, aiz kuriem atrodas Preiļu vēstures mantojuma lielākais lepnums, proti, Preiļu muižas komplekss ar skaisto parku, kas savu veidolu ieguvis 19. gadsimtā. Preiļi vairāk nekā 500 gadus piederējuši muižnieku Borhu dzimtai, kura bijusi viena no ietekmīgākajām un bagātākajām poļu dzimtām Latgalē. Viņu valdīšanas laikā arī tika izveidots Preiļu 42 hektārus lielais ainavu parks, no kuriem 13 hektārus aizņem dīķi un kanāli.
Parka vārtu labajā pusē redzēsi Vārtsarga namiņu, kurā mūsdienās izvietota muzeja atklāta mācību krātuve "Mārga", kas iepazīstina ar 19. gadsimta sadzīves un iedzīves priekšmetiem, kā arī palīdz izzināt pūra lādes saturu.
Vārtu kreisajā pusē atrodas Preiļu parka kapela, kas nesen nosvinēja jau savu 200. jubileju, tā ir pilnībā rekonstruēta, ar fantastisku akustiku, un tajā, iepriekš piesakoties tūrisma informācijas centrā, var dzirdēt TIC gides Irēnas Kjarkužas dziedājumu. Repertuārā gan garīgās, gan laicīgās dziesmas. Tūrisma sezonā kapela ir atvērta apmeklētājiem ik dienas un tajā ir apskatāmas Itālijas, Spānijas un Nīderlandes renesanses laikmeta gleznotāju darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūras.
Lai aptveru lielā parka plašumu, TIC pārstāvji aicina maršrutu turpināt gar tā vienu malu pa Andreja Paulāna ielu, garām ejot Otrā pasaules kara kritušo karavīru kapiem un memoriālajam ansamblim "Pārtrauktā dziesma". Piemineklis ataino sēdošu sievieti, kura, skumstot par kritušajiem varoņiem, pārliekusies pār apklusušo kokli. 3,5 metru augstajai figūrai piemīt vispārinošs raksturs.
Tālāk nokļūsi Preiļu parka daļā, ko ikdienā izmanto sportisti – te ir ievietota nūjošanas un slēpošanas trase, kā arī iecienīta vieta skrējējiem. Turpat netālu atrodas arī brīvdabas estrāde, kas atklāta 1979. gadā, un kurā var pulcēties no trīs līdz četriem tūkstošiem skatītāju. Estrāde atrodas kādreizējā Preiļu parka augļu dārza teritorijā. Grāfi Borhi savulaik siltumnīcās audzējuši pat banānus.
Parkā, ejot pa romantiskajām taciņām, škērsojot kanālus pa tiltiņiem, nokļūsi līdz pagājušajā vasarā atjaunotajai Ievas un Ādama salai ar balto tiltiņu un mazo brīvdabas estrādi.
Tālāk parkā nokļūsi līdz Mīlestības kalniņam, ar kura rašanos saistās skumjākā Preiļu parka leģenda. Nelielais paugurs esot kāda jauna mednieka kapavieta. Ejot tālāk uz Preiļu pili, pa ceļam iesi garām liepu audzei, kas, kā vēsta leģendas, ir Gundes kaps. Gundi mīlējis pils dārznieks, kas bijis ļoti tumšs cilvēks. Lai neļautu meitenei tikt pie mīļotā, tas pēc viņas nāves apglabājis Gundi citā parka vietā un ap kapu sastādījis liepas.
Preiļu pils, kas jau vairākus gadus tiek atjaunota par pašvaldības un piesaistītajiem ES fondu līdzekļiem, sākta būvēt ap 1836. gadu. Tā pēc skaita jau ir ceturtā grāfu Borhu pils šajā teritorijā. Pils arhitektūra izteiksmīgi raksturo romantisma periodu Latvijas muižu mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Preiļu pils pat esošā stāvoklī ir saglabājusi savu īpašo māksliniecisko tēlu. Tā pamatā ir gotisko formu izmantošana, ēkas ievērojamie apjomi un tās vēsturiskais konteksts ar parku un pārējo muižas kompleksa vēsturisko apbūvi.
Netālu no Preiļu pils redzami trešās pils pagraba drupas. Grāfu Borhu trešā pils bija būvēta 18. gadsimta vidū, tā bija saglabājusies un apdzīvota līdz pat 20. gadsimta 20. gadiem. Tuvojoties Preiļu parka mūsdienās aktīvajai zonai, skatam paveras Grāfu Borhu zirgu staļļa drupas. Šo objektu bieži vien tūristi ierauga parkā pirmo un nodomā, ka tā ir Preiļu pils tā neparastā izskata dēļ, un ne velti – grāfu zirgi bija ļoti vērtīgi, tādēļ arī stalli uzcēla kā zirgu pili. Tas būvēts 19. gadsimta otrajā pusē. 1949. gadā zirgu stallis vēl bija labā stāvoklī ar skaidu jumtu un kokā grieztām zirga galvām. Pēc Otrā pasaules kara staļļa ēka vairs netika izmantota un pamazām sabruka, 2002. gadā tika veikta staļļa drupu konservācija.
Mūsdienās teritorijā ap to atrodas labiekārtota pludmale, kurā tūrisma sezonā bez maksas tiek iznomātas laivas un katamarāns, atrodas volejbola un futbola laukumi, kā arī šogad atklās tenisa laukumu. Teritorijā atrodas arī Latgalē pirmā BMX trase.
No Mātes līdz Tēva dienai te darbojas āra terases kafejnīca "Pampūkas", kurā var nobaudīt ne tikai uz vietas ceptas pankūkas ar dažādiem pildījumiem, bet arī īpašo Preiļu Čedara siera saldējumu, un dzirdēt stāstu, kādēļ Preiļi ir siera galvaspilsēta. Preilieši lepojas ar izstrādājumiem, ko ražo AS "Preiļu siers".
Izejot ārpus parka teritorijas gar mājām vai, saīsinot maršrutu, pa ielu Daugavpils virzienā, kā arī izejot nedaudz ārpus pilsētas teritorijas, nokļūsi vīngliemežu audzētavā "Ošu mājas", kurā kolorītais saimnieks pastāstīs par gliemežu dzīvi, kā arī dos iespēju nobaudīt šīs vietējās delikateses, sagatavotas dažādos veidos. Sievietes ir iecienījušas arī Gliemežu spa procedūru, kas, kā stāsta saimnieks, ir viņa atklātais jaunības eliksīrs.
Ejot atpakaļ uz pilsētu, sākot no šī gada maija, TIC pārstāvji iesaka apmeklēt jauno tūrisma objektu "Moto & Metal nester custom mākslas galerija". Unikāla metāla eksponātu galerija, kurā mākslas darbi izveidoti no auto un motociklu detaļām. Pieejami īpaši motocikli, kas ir vienā eksemplārā, un ir unikāls roku darbs. Tur būs atrodama arī kafejnīca, kur iespējams iegādāties skrūvju un instrumentu formas gardumus, kā arī būs foto istaba neparastām foto sesijām. Šis objekts izraisījis lielu interesi pat vēl nebūdams atklāts. Vairāk informācijas par 2019. gada tūrisma sezonas jaunumu šeit.
Tālāk nonāksi pie Preiļu ebreju pilsoņu 19. gadsimta kapsētas un Holokausta upuru piemiņas memoriāla, savukārt nākamais apskates objekts – Polikarpa Čerņavska keramikas māja, kur var izsekot keramiķa izaugsmei no vienkāršu saimniecības trauku darināšanas līdz izsmalcinātām un sarežģītām dekoratīvās keramikas formām, priecāties par meistara krāsu spēli un rotājošo rakstu daudzveidību.
Netālu no Preiļiem – Silajāņos – ir likts Latgales keramikas šūpulis, un mūsdienās keramikas mājā darbojas meistars Raivo Andersons, kas vēl arvien savus labākus traukus virpo no māla, kas iegūts Silajāņos. Ikviens aicināts izvirpot savu trauku vai izlipināt svilpaunieku – keramiķis to apdedzinās un nosūtīs pa pastu kā mīļu atmiņu no ceļojuma pa Preiļiem.
Apejot nelielu līkumiņu pa pilsētas privātmāju rajonu, atkal nokļūsi sākumpunktā – tūrisma informācijas centrā, kur padalīties ar saviem iespaidiem par interesanto pastaigu.
Ko vēl apskatīt Preiļos, meklē te.
