"Latvijas iedzīvotājiem ir patiešām laimējies ar neskartas dabas bagātību, kas ir mums visapkārt un kuru esam paaudzēs rūpīgi lolojuši – daudzviet pasaulē nekā tāda vairs nav, vai arī jābrauc lieli attālumi, lai nokļūtu neskartā dabā. Vienlaikus esam tik ļoti pieraduši pie šīs bagātības, ka nereti aizmirstam to pienācīgi novērtēt. Varbūt tieši vēls rudens ir vispiemērotākais brīdis saskarsmei ar dabu, lai citām acīm paskatītos uz šķietami zināmām lietām," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra "Meža māja" vadītāja Agnese Balandiņa.
Mēdz teikt, ka nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Tāpat nav skaistāku vai mazāk skaistu gadalaiku, katrai sezonai piemīt savs valdzinājums, atgādina Jūrmalas tūrisma informācijas centrs.
Melnalkšņu dumbrāja laipa
Pašā Ķemeru Nacionālā parka sirdī, aiz dabas izglītības un informācijas centra "Meža māja" meklējama Melnalkšņu dumbrāja laipa. Tā apmēram 600 metru garumā ved cauri ļoti mitram, dabiskam lapu koku mežam, kuru par ērtu mājvietu atzīst teju visi Latvijā sastopamie dzeņi, arī parka simbols – baltmugurdzenis.
"Iespējams, vislabākais laiks takas apmeklēšanai ir pavasarī, kad apkārtējo mežu appludina Vēršupītes ūdeņi un zied purenes, taču rūpīgam vērotājam dumbrājs sagādās skaistus pārsteigumus visos gadalaikos. Piemēram, rudeņos uz kailo koku stumbriem izceļas sūnu un sēņu daudzveidība, bet ziemā, kad uzkrīt sniegs, varat pārbaudīt, cik labi pazīstat meža dzīvnieku pēdas," aicina Agnese Balandiņa, piebilstot – jārēķinās, ka lietus laikā un ziemā dēļu laipas var būt slidenas, tāpēc ieteicams izvēlēties piemērotus apavus.
Taču, ja tas nebiedē un pastaigu vēlaties paildzināt, Dumbrāja laipa ir savienota ar Meža taku, pa kuru var aizstaigāt līdz Ķirzaciņai – vēsturiskā Ķemeru kūrorta sēravotam, kas tā tiek dēvēts, jo avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas. Jau kopš seniem laikiem gan vietējie, gan ārzemnieki uz šo avotu devušies atjaunotnes meklējumos.
Slokas ezera taka
"Slokas ezera taka ir lokveida: vienā virzienā tā ved gar ezera krastu, otrā – cauri mežam, ļaujot vērot, kā pavasarī applūstošs mitrais melnalkšņu dumbrājs ar lielu sūnu un dzeņu daudzveidību nomaina sēnēm bagātu priežu mežu, kas savukārt mijas ar nosusinātu un kokiem apaugušu augsto purvu. Pa ceļam atrodami arī dažādi sportisku aktivitāšu rīki – šūpoles, līdzsvara koks, kāpelēšanas objekti, kas sevišķi priecēs jaunāko paaudzi. Pavasaros un rudeņos daļa taku gan var būt applūdusi," atgādina Balandiņa.
Ragakāpas dabas takas
Savukārt Ragakāpas dabas takas ir unikāls dabas parks, kas var lepoties ar retām augu sugām un neatkārtojamu ainavu. Ragakāpa ir vēja darbības rezultātā pārveidots 800 metrus garš un 100 metrus plats kāpu valnis. Tā ir svaigā jūras gaisa apdvesta, klusa pastaigu vieta ar izkoptu ekotaku un skatu platformām.
Dabas parka teritorijā sastopamas ap 340 gadu vecas priežu audzes, retas augu sugas un četras aizsargājamas putnu sugas. Parks iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Lai gan aizsargājamos augus un dzīvniekus rudenī ieraudzīt neizdosies tik viegli kā vasarā, tā ir iespēja baudīt dabas tuvumu un atslābinošu klusumu, dodoties pretī vietai, kur Lielupe satiek jūru.
Ragakāpa, kuras augstums ir 17 metru, ir valsts aizsardzībā jau kopš 1962. gada. Dabas parka nemitīgi mainīgā ekosistēma ir daudzu retu sugu vienīgais patvērums – tajā konstatēti septiņi Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, to skaitā embrionālās kāpas, baltās kāpas un mežainās jūrmalas kāpas.
Vēl septiņas takas Jūrmalas pusē atradīsi šeit.
