Pārgājienu maršruts Jūrtaka: kā iepazīt Baltijas jūras piekrasti no jauna

Latvija neapšaubāmi var lepoties ar garu un cilvēka roku mazskartu Baltijas jūras piekrasti. Tās skaistumu un vietām mežonīgumu ikvienam – aktīviem tūristiem, ģimenēm ar bērniem, dabas vērotājiem un citiem – vislabāk spēj parādīt Jūrtaka, kas ir garās distances pārgājiens un kas sākas Nidas ciemā, kas atrodas Latvijas-Lietuvas pierobežā, un finišē jau ārpus mūsu valsts robežām – Tallinas ostā Igaunijā.

Tev nav jābūt profesionālam soļotājam vai pārgājienu veicējam, pietiek ar to, ka esi noguris no pilsētas burzmas un vēlies, lai jūras vējš plivina matus un sāļais gaiss atjauno domas. Jūrtaka ir pieejama ikvienam, un tās distance nav akmenī kalta – par visu ir padomāts, un viss takas 1200 kilometru garais maršruts ir sadalīts 60 dienu ceļa posmos, no kuriem vari izvēlēties sev piemērotāko.

Piekrastes gājēju ceļš ikvienam tā veicējam atklās Latvijas dabu no jauna, jo ved cauri, smilšainām pludmalēm, akmeņainiem liedagiem un piejūras pļavām, parādīs aizsargājamo augu un putnu sugas, ierādīs dzīvi zvejnieku ciemos, ļaus iepazīt vietējo cieminieku tradicionālās garšas, parādīs skaistākos saulrietus un radīs pilnīgu miera sajūtu. Tā ir atpūta un svētlaime, kuru nav iespējams iegūt nekur citur.

Lūk, neliels ieskats Jūrtakas 17. – 20. dienas maršrutā ar vietām, kuras neapšaubāmi ir vērts apskatīt, ar cilvēkiem, kurus nepieciešams iepazīt, ar garšām, kuras vajag sagaršot ikvienam, un sajūtām, kuras nevar iegūt nekur citur, tikai mūsu jūras piekrastē. Ja Jūrtaka tevi uzrunājusi un nemierīgi aicina, lai to pieveic, ar visu maršrutu, ceļā atrodamajiem servisiem, grūtības pakāpēm, noderīgiem padomiem un visu citu vari iepazīties tās mājaslapā šeit.

Laipas galā, kas atrodas tuvāk Ģipkai, Jūrtakas gājējus un ikvienu citu pludmales apmeklētāju sagaida koka trijkājis, kurš atklāj, cik kilometri noieti un cik vēl priekšā, kā arī stāsta par tuvāk atrodamajiem servisiem nogurušākajiem gājējiem vai tiem, kas vēlas iestiprināties vēl pieveicamajam ceļam.

Ja kājas no pastaigas pa smilšaino krastu nogurušas, tad koka laipa ir piemērotākais veids, kā veikt ceļu līdz Rojas centrā esošajai zvejnieku sētai "Otra Puse" (Jūras iela 6/8), kas ne tikai nodrošinās gardu maltīti, bet arī atpūtas vietu un naktsmītnes. Arī nodzisusi elektrība nespēs nomākt sētas saimnieces Zanes labo omu, un viņa ikvienu ciemiņu sagaidīs ar platu smaidu un, viņas vārdiem, "čarku veselībai" – uz dzintara noturētu "Dzimtenīti", pēc kuras tiksi aicināts uzkost ķilavmaizītes. Pavisam drīz viesu nama viesi varēs baudīt ne tikai saimnieces nodrošināto atpūtu, bet arī ekskluzīvu izklaidi tur pat sētas pagalmā, jo šomēnes plānots atklāt jauno Rojas brīvdabas estrādi, kas būvēta par Eiropas fondam līdzekļiem un atrodas vien pārdesmit metru attālumā no zvejnieku sētas.

Ja Roja iepatikusies un vēlies doties ekskursijā, Rojas novada tūrisma informācijas centra (Selgas iela 14) vadītāja Kristīne Voldemāre ir īstais cilvēks, pie kura vērsties.

Tas ir guļbaļķu namiņš, kurš atrodas vien 400 metrus no jūras un visiem piedāvā satūkušās kājas veldzēt kādā no diviem piemājas dīķiem, kā arī tur iespējams atjaunot spēku ne tikai ar zāļu tēju ārstniecisko tvaika lādi, bet arī lauku pirti. Ja esi nolēmis pievarēt Jūrtaku meža ogu sezonā, tad varēsi turpmākajam ceļam sev līdzi salasīt gan ogas, gan sēnes turpat apkārt mājai esošajā mežā.

"Lēveru" saimniece Līga Badūne atplestām rokām sagaidīs ne tikai Jūrtakas gājējus, bet arī jebkuru citu, kas nolēmis izrauties no pilsētas drudža un vēlas pavadīt nakti meža vidū. Ja palaimējas, viesiem iespējams nobaudīt arī brīvdienu mājas pagalma ugunskurā vārītu īpašo nama saimnieces zivju zupu.

Ne tikai Jūrtakas gājējam vai tūristam parastajam, bet arī putnu vērotājam pavisam noteikti jāapmeklē Mērsraga piejūras pļavas un putnu vērošanas tornis. Pludmalē, uz kuru paveras skats no torņa, acīgam viesim iespējams pamanīt Sāmsalas dižpīles un to ligzdošanas vietas.

Pēc viesošanās putnu vērošanas tornī, lai sagatavotos tālākajam ceļam, noteikti nepieciešams paviesoties Bērzciema krodziņā "Mazā kaija" , kur ikviens ceļotājs varēs nobaudīt dažādus latviešu tradicionālos ēdienus ar brīnišķīgu skatu uz jūru, kā arī, ja kājas vēl nesteidz doties tālākā ceļā, pārlaist nakti kādā no krodziņa visu nama numuriņiem. Blakus "Mazajai kaijai" atrodas svaigi izbūvēta putnu vērošanas laipa, kuru iecienījuši kaislīgi putnu vērotāji.

Jau tuvojoties 19. dienas Jūrtakas maršruta beigām, gājējs ceļu veic pa Abragciema pludmali, kur jūrā vērojami peldamies gulbji un kur vērīgākie var atrast krastā izskalotas simtiem gadu vecas fosilijas, bet īpaši veiksmīgie atradīs arī dzintaru. Lai atjaunotu spēkus līdz sasniedz galapunktu, proti, Enguri, pa ceļam noteikti iegriezies kempingā "Abragciems", kurš pirms 15 gadiem ieguvis zilā karoga pludmales statusu.

Turpinot ceļu uz dienas atpūtas vietu, jāiegriežas Ragaciema zvejnieku saimniecībā "Mauriņi-S" (Laivu 24), pie kuriem iespējams gan degustēt, gan iegādāties karsti un auksti kūpinātas zivis, tai skaitā karsti kūpinātas lašu muguras, auksti kūpinātas makreles, karsti kūpinātus savorinus ar sieru un vēl daudz ko citu. Tā ir delikatese, kuru nedrīkst laist garām ne garāmgājējs, ne garāmbraucējs.

Tuvojoties 20. dienas ceļa galapunktam un veicot gājienu pa pludmali, nedrīkst vienaldzīgi paiet garām Ragaciema sedumam, kas ir vienīgais atjaunotais sedums Latvijā, kas arī mūsdienās veic savu vēsturisko darbību – tā ir vieta, kur pulcējas vīri, kuri sien tīklus, rupji lamājas un stāsta nepiedienīgas anekdotes. Ragaciema sedums arī ieguvis kultūras zīmi "Latviskais mantojums" , un tā pludmalē filmētas filmas "Ilgais ceļš kāpās" ainas.

Projekts tapis Igaunijas- Latvijas programmas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ‘’Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā’’ ietvaros.