Piecas lietas, ko redzēt un baudīt Cēsīs  (43)

Svētavots

Svētavota izcelsmes un pastāvēšanas vēsture ir ļoti sena, tie ir daudzi gadsimti.
Lejpus kādreizējā "Cīrulīšu" pansionāta, Gaujas senlejas sāngravā atrodas 13 metrus gara Svētavota ala. No šīs vietas sākas dziļa grava, pa kuru gleznainā dabas parka nogāzē aiztek leģendām apvītais, ziemā neaizsalstošais Svētavots. Pa stāvo nogāzi nokāpjot gravas dibenā, ir sajūta, ka esi nokļuvis pasaku valstībā. Pašā centrā, no varenas smilšakmens klints slāņiem iegrožotā gultnē, plūst dzidra ūdens strauts, bet tieši virs tā grotas ailē sēdošais eņģelītis dod svētību noslēpumiem pilnajam avotiņam. Nostāsti vēsta, ka avota ūdens var dziedināt ķermeni un padarīt gaišāku acu gaismu.

Parki

Paši cēsnieki teic, ka nevienā Latvijas pilsētā nav tik skaistu parku kā Cēsīs. Un lai arī pilsētas simbola - melno gulbju ierašanās, vēl tikai gaidāma, parki jau mostas no ziemas miega.

Cēsu pilsmuižas īpašnieka grāfa Karla Gustava fon Zīversa laikā izveidoto Pils parku uzskata par vienu no visizcilākajiem un savdabīgākajiem 19.gadsimta sākuma ainavu parkiem Latvijā. Pils parka ainavā iekļauta iespaidīgā senā vendu pilskalna - Riekstu kalna siluets. Meistarīgi izmantoti strauti un avoti, paugurainais reljefs ar smilšakmens atsegumiem, to visu papildinot ar romantismam raksturīgajiem tiltiņiem un paviljoniem. Pils parka veidotāji savulaik devuši īpašus vietvārdus pils parka objektiem. Īpašā vārdā, par godu pils parka veidotājam grāfam Karlam Gustavam fon Zīversam, nodēvēts Kārļa kalns pils parkā pie dīķa. Parkā atrodas arī Minadoras kalns, Šarlotes sala, Emanuela terase. Tie visi ir grāfa Karla Gustava fon Zīversa tuvāko ģimenes locekļu vārdi.

Maija parks veidots XIX gs., kad parku arhitektūrā modē nāca romantiskas pilsdrupas. Parks ir raksturīgs šī veida paraugs ar mākslīgu dīķi, terasēm un apstādījumiem.
Parka vecākais nosaukums ir Alekša parks. Par Alekša parku ir ziņas, ka tā augsto liepu rindas stādījis E.Veidenbauma vectēvs Kaspars Veidenbaums, kurš tajā laikā bija Cēsu pilsmuižas dārznieks. Parka rietumu malā kādreiz kuploja veca liepa par kuru stāstīja, ka to stādījis Krievijas cars Pēteris I.
2005. gadā Cēsis kļuva par pirmo Latvijas pilsētu, kur savu mājvietu atradis melno gulbju pāris no Lisabonas, bet šodien kā viens no sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā, parks lepojas ar mastā uzvilkto Eiropas kultūras mantojuma zilo karogu.

Pilis

Cēsu pils ir bijis viens no nozīmīgākajiem Vācu ordeņa politiskajiem, administratīvajiem un saimnieciskajiem centriem Livonijā, kas līdz mūsdienām saglabājies kā pats iespaidīgākais pils drupu ansamblis Latvijā. Savukārt Jaunā pils ir iecelta kādreizējās Livonijas ordeņa pils nocietinājumu sistēmā, saglabājot pirmās priekšpils aizsardzības torņa fragmentus. Jaunā pils ar Lademahera torni pilsētas ainavā iekļāvās 19.gadsimta pirmajā pusē, kad Cēsis sāka veidoties par kūrorta un tūristu apskates vietu. Kopš 1988.gada Lademahera tornī plīvo Latvijas sarkanbalti sarkanais karogs, kas atgādina, ka Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene.

Gaujas senleja un koka apbūve

Viena no skaistākajām pastaigu vietām Cēsīs, kā stāsta pilsētas iedzīvotāji, ir Gaujas senleja ar klinšakmens atsegumiem un Gaujai raksturīgajām ainavām. Taču Cēsīs, upes krastos var vērot ne tikai dabu, bet novērtēt pagājušā gadsimta sākuma koka apbūvi, ko veidojuši Latvijas labākie arhitekti pēc turīgu vasarnieku pasūtījumiem.

"Kafē Rīga"

Ja vēlaties baudīt labas sajūtas, cēsnieki iesaka pastaigu pa pilsētu un tās tuvējo apkārtni beigt "Kafē Rīga", ko Cēsīs, Rīgas ielā izveidojuši rīdzinieki. Cēsnieki saka - šī ir vieta ar labu ēdienu, mūziku un labu šodienas pilsētas sajūtu.