Piecas slēgtas dzelzceļa stacijas un to stāsti
Foto: Elīna Kursīte

Grāmatnīcās un grāmatu plauktos nonācis deviņu mēnešu ilgu ekspedīciju apkopojums par Latvijas slēgtajām pasažieru stacijām "Nākamā pietura – mājas", ko novembrī prezentējušas tekstu autore Liene Millere un fotogrāfe Elīna Kursīte. Kā sociālantropoloģes atzinušas: "Esam ārkārtīgi priecīgas par atsaucību un tik daudz labiem vārdiem. Ne gluži, ka negaidījām, bet ne tādā apmērā!"

"Viens no lielākajiem priekiem grāmatas prezentācijā bija staciju stāsti, ar kuriem atnākušie cilvēki dalījās ar mums. Proti, brīnišķīgi apjaust, ka staciju atmiņas un to saglabāšana ir svarīgas daudziem. Tieši šādi stāsti un it kā nejaušas tikšanās liek darboties tālāk un noticēt tam, ka šis ir bijis svarīgs Latvijas dzīvās vēstures fragments," saka Elīna Kursīte.

Grāmatā, kurā pierakstīti teju simts jauno, veco, ilgo un neseno staciju iedzīvotāju stāsti par to, kā ir dzīvot šajās ēkās un kas tajās īpašs, var lasīt gan par līnijas Liepāja – Glūda staltajiem arhitekta Jāņa Šarlova projektiem un to likteni, gan par pēckara bargajiem gadiem dzelzceļnieku barakās, gan par izsolēs jauniegūtajiem īpašumiem divtūkstošajos, stāsta Liene Millere.

"Tas, ka cilvēki mūs ielaida savās mājās, atklāja daļu no savas dzīves, bija ļoti iedvesmojoši. Jo vairāk – materiāls, kas ievākts, gan par remontos uzietiem staciju celtniecības knifiem, gan par faktiem un mītiem, kas apvij staciju, noderētu vēl vismaz kādām piecām grāmatām," atzīst Liene, kura vēl aizvien netic, ka izdevies tik īsā laika posmā apkopot visas intervijas un nepalikt vājdzirdīgai ražīgo suņu serenāžu dēļ, kas bija jānoklausās teju katra ieraksta sākumā.

"Rakstot tekstu, ļoti vēlējos iemūžināt stacijas iedzīvotāju balsis, runas veidu un sarunu noskaņu. Īpaši lepnumu un spītību, kas "lauzās" cauri, jo stacijās dzīvot ne vienmēr ir vienkārši. Ne jau tikai augsto griestu dēļ, ko optimists sauks par plašumu un iespēju gara lidojumam, bet arī staciju nozīmības dēļ. Tā ir vieta ar lielu nozīmi lielam cilvēku skaitam," tā Liene.

Savukārt Elīna, kura var lepoties ar lielu pieredzi ekspedīcijās un cilvēku ikdienas fotografēšanā, piebilst: "Braukājot pa visu Latviju un bildējot dažādus cilvēkus un vietas, ir vieglāk sevi apzināties Latvijas kartē un sevi kā latvieti vispār. Nu, ko man nozīmē valsts, kāpēc es te vispār esmu. Un šie stacijās un barakās sastaptie cilvēki – viņu stāstu un atmiņu vizualizēšana, tas ir tas, ko man ir licies svarīgi dokumentēt, lai atklātu arī sevi pašu."

Grāmatas tapšanu atbalstīja "Latvijas dzelzceļš", un īpašu artavu ieguldījis dzelzceļa vēstures eksperts Toms Altbergs, daloties ar savu pieredzi un zināšanām, atzīmē Elīna.

Turpinājumā "Tūrisma Gids" piedāvā fragmentus no grāmatas "Nākamā pietura – mājas", nedaudz atklājot piecu pamestu dzelzceļa staciju ēku stāstus un ar tām saistītos cilvēkus.

Comment Form