Kaltenes kalvas
Visai dziļi meža biezoknī Kaltenē atrodami Latvijā lielākie akmeņu krāvumi jeb kalvas. Kaltenes jeb Velna kalvas (titulattēlā), visticamāk, veidojušās ledus laikmeta izskaņā.
Ja sākotnēji krāvumi šeit bijuši daudz ievērojamāki, tad pēc cilvēka iejaukšanās, proti, akmeņu izvešanas, sasmalcināšanas un to izmantošanas ceļu būvē atlicis vairs 300 metrus garš un augstākajās vietās divus metrus nepārsniedzošs krāvums. Tagad īpašajai vietai piešķirts aizsargājama dabas pieminekļa statuss.
Kā šo interesanto vietu apskatīt vislabāk? Jāizvēlas kāds no diviem taku lokiem, proti, 900 metrus vai pusotru kilometru garais.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Valpenes piramīda
Interesanta ir Valpenes piramīda, kas nudien pārsteidz ar saviem izmēriem. Kā teikts tūrisma ceļvedī "Visit Dundaga", šo deviņus metrus augsto laukakmeņu krāvumu ar pamatnes apkārtmēru 38 metri pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa ieceres 20. gadsimta 80. gadu vidū veidojis tēlnieks Vilnis Titāns.
Piemineklis, kas pēc savas formas ir lielu akmeņu krāvums, simbolizē Krišjāņa Barona lielo ieguldījumu Latviešu tautas dziesmu krājumam un apkopojumam.
Velna klēpis
Virzienā Rīga – Ērgļi, kas jau atrodas novada teritorijā, proti, Kaķaragā, var pamanīt uzrakstu "Velna klēpis", kas norāda virzienu, kur meklēt dabas objektu uz Nāružas upītes. Dažs uzmanīgs braucējs jau Ogres novadā būs pamanījis uzrakstu ar līdzīgu norādi, bet galamērķis ir viens, informē Ērgļu tūrisma pārstāvji.
Nāruža ir neliela upīte, kuras gultne ir pilna ar lieliem, zaļu sūnu apaugušiem akmeņiem, kas varētu būt saripojuši upītē no abām gravas pusēm. Akmeņainā upītes gultne – Velna klēpis – ir ap 100 metrus gara, ap 30 metrus plata, turklāt ar 4-5 metru stāvo nogāžu kritumu.
Vasarās ūdens tek akmeņiem pa apakšu, bet pavasaros virs akmeņiem griežas baltas putas. Rudenī Nāružas krasti rotājas saules zeltītajā lapu klājumā, bet ziemā ūdens burbuļo zem ledus plāksnēm.
Tālāk upītes krasti pamazām atkāpjas un akmeņu paliek mazāk, lai gan kopumā upīte ir visai akmeņaina aptuveni kilometra garumā.
Pugu akmeņu krāvumi
Pugu akmeņu krāvumi, kas veido "U" formu, meklējami Rūjienas novadā. Kā teikts Rūjienas mājaslapā, akmeņu krāvumus sanesuši cilvēki, apstrādājot laukus. Konstrukcija ir 300 metrus gara un tās sienas ir no metra līdz trim platumā, kā arī metra augstumā. Kopā atrodami apmēram 500 m3 akmeņu.
Akmeņu krāvumi atrodami, dodoties pa Jēču dzirnavu dabas taku. Kā "Tūrisma Gidam" pastāstīja Rūjienas tūrisma informācijas centra pārstāvji, šīs dabas takas posmā "Grantiņi-Pugu akmeņu krāvumi" pēdējo gadu laikā nav veikti kopšanas darbi. Aplis "Jēču dzirnavas-Pugu akmeņu krāvumi-Jēču dzirnavas" ir normālā stāvoklī. Ejot uz Pugu akmeņu krāvumiem, ir jāšķērso vairākas privātas zemes, bet, kā pāstāstīja TIC pārstāvji, ja nemēslo mežā, neiet pa labību un citādi atstāj visu kā bijis iepriekš, pat savācot citu nomestos atkritumus, saimniekiem, domājams, nebūtu pretenziju.
Akmeņupītes ūdenskritums
Šajā sarakstā vērts iekļaut arī šo dabas objektu. Akmeņupītes jeb Veģerupītes ūdenskritums ir objekts, kam 2000. gadā piešķirts statuss – ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Akmeņupīte ir Ogres labā krasta pieteka, tai ir liels relatīvais kritums – 70 metrus garā posmā tā nokrīt apmēram 10 metrus.
Upītes gultne pilna lieliem apsūnojošiem akmeņiem ar bagātīgu sūnu floru. Ejot uz Akmeņupīti pa Ogres upes stāvo krastu, paveras aizraujoši skati uz Brāžu krācēm un upes ieleju.
Akmeņupītes ūdenskritums ir iekļauts Valsts aizsargājamo dabas objektu sarakstā. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas apmeklē šo vietu, ir aicināti izturēties pret dabu un tās pieminekļiem ļoti saudzīgi.
