Ja brīvdienās negribas braukt tālu no Rīgas, bet ir vēlme pavadīt laiku dabā un nedaudz paceļot, tad jādodas uz Stopiņu novadu. Ko apmeklēt šajā pusē? Idejas vaicājām Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciālistei Inesei Skrastiņai.

Pavisam drīz Ulbrokā durvis vērs jaunais kultūras centrs ar jaunu kultūras pasākumu un konferenču telpu piedāvājumu, kā arī daudzveidīgu koncertprogrammu. Jau šobrīd, esot Ulbrokā, daudzi ir pamanījuši kultūras centra kupolveida ēku un tās priekšā esošo strūklaku, kuru veido stilizētas papardes lapas, sasaucoties ar Stopiņu novada simbolu – Līgo parku.

1988. gadā, ar iedzīvotāju neatlaidīgu darbu, cērtot krūmus, attīrot Piķurgas krastus un līdzinot zemi, tika izveidots Līgo parks. Šobrīd Līgo parkā ir apskatāmas tēlnieka Ulda Sterģa darinātās 11 rakstu zīmju akmens skulptūras, kā arī izveidota, iespējams, Pierīgā lielākā brīvdabas estrāde ar dabīgo dēļu grīdu, kur notiek dažādi svētku sarīkojumi, koncerti un pasākumi, kā arī plaša kultūras programma visas vasaras garumā. Līgo parkā top arī sirsnīgas jaunlaulāto fotosesijas ar īpašu pievienoto vērtību. Bērzu un ozolu birzis ir apvītas ar leģendām par to spēcinošo un dziedinošo iedarbību uz cilvēkiem.

Netālu no Līgo parka savas durvis nesen apmeklētājiem vērusi Krīvu klēts, piedāvājot iepazīt mūsu senču dzīvesveidu, kā arī izmēģināt dažādus darbarīkus, kurus mūsdienās reti izmantojam. Īpaši iekārtotā fotostudijā top fotogrāfijas ar gadsimtu senu šarmu. Šogad Krīvu klētī apskatāmi arī zirgi – īru tinkeri, bet nemainīgi garda palikusi saimnieces ceptā ābolmaize un "cirvja kāta" zupa.

Pastaigu un dabas mīļotājiem jādodas tālāk, Sauriešu un Upesleju virzienā. Sauriešos, bijušajā ģipšakmens karjerā, izveidojušies četri lieli ezeri, kuriem apkārt vijas gājēju, skrējēju un riteņbraucēju iemītas takas. Vasaras karstajās dienās šeit veldzi meklē daudzi – gan vietējie, gan tuvākās apkārtnes un Rīgas iedzīvotāji. Karjera krastos paveras skaisti un aizraujoši dabas skati. Īpaši rudenī ezeros mīt daudz putnu, bet tāpat karjerā var manīt arī nirējus, kuri iecienījuši dzidrās ūdenstilpes.

Dodoties tālāk uz Upeslejām, pa bijušo dzelzceļa līniju Rīga-Ērgļi, Mazās Juglas upi var šķērsot pa Dzelzceļa tiltu, kas ir viens no retajiem industriālajiem valsts kultūras pieminekļiem un vienīgais aizsargājamais dzelzceļa metāla konstrukciju tilts. Tilts būvēts pagājušā gadsimta trīsdemsitajos gados, atklāts 1933. gadā un aktīvai vilcienu satiksmei kalpojis līdz pat 2007. gadam. Dzelzceļa tilts ir iekļauts vairākos pārgājienu maršrutos. Tā ir iecienīta fotosesiju, pastaigu vieta un arī kino filmu uzņemšanas vieta.

Atgriežoties Ulbrokā, kultūrvēstures izziņas nolūkos interesants objekts ir Ulbrokas Meža kapos esošā guļbūves kapliča, kura datēta ar 1849. gadu un ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Kapličas arhitektūra uzskatāmi raksturo diezgan maz saglabātās reģionālās arhitektūras mākslas īpatnības un ir viens no retajiem guļbūves kapliču paraugiem, kas ir saglabājies Latvijā. Tā ir augstvērtīgs tautas celtniecības paraugs.


Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!