Pilskalnu medības: kur un kā iepazīt šos objektus dabā
Foto: Kurzemes plānošanas reģions

Atgriezties atpakaļ pagātnē un pilnībā izprast baltu sentautu dzīvesveidu mums diemžēl nav iespējams. Šodien to labāk palīdz uztvert liecības, kas stāsta par to tradīcijām un ir saglabājušās kopš balti sāka apdzīvot mūsdienu Latvijas teritoriju. Vieni no izcilākajiem piemēriem, kuri sniedz šādu iespēju, ir pilskalni, kas senāk bija prestiži novada centri ar spēcīgiem nocietinājumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pilskalns pats par sevi ir kalns, uz kura agrāk mūsu senči sāka veidot apmetņu vietas. 1.–2. gadu tūkstoša mijā pirms mūsu ēras ap pilskalniem tika veidoti gan vaļņi, gan grāvji, gan nostādinājumi, kas kalpoja kā aizsarglīdzekļi pret iebrukumiem. Pilskalni pildīja ne tikai militāru funkciju, bet arī tika izmantoti kā vieta, kur norisinājās tautas sapulces, maiņas darījumi un citas sociāli nozīmīgas darbības. Pie dažiem pilskalniem atradās arī priekšpilis un senpilsētas, kuras apdzīvoja zemāka ranga ļaudis. Celtņu būvniecībā pārsvarā tika izmantots koks un māls, jo akmens piļu veidošanā aizsākās vēlāk –13. gadsimtā. Pilskalnu būvniecības sākums Latvijas teritorijā vērojams vēlajā bronzas laikmetā (aptuveni 9.– 8. gadsimtā pirms mūsu ēras), taču to uzplaukums bija no 5.–8. gadsimtam.

Šobrīd Latvijā ir atklāti un tiek aizsargāti aptuveni 570 pilskalni, taču jaunaktāto pilskalnu skaits aizvien aug. Nelielu daļu no tiem un to senās vēstures līkločus iespējams ieraudzīt arī caur mūsdienu prizmu. Lai iepazītu, kā pilskalni agrāk tika apdzīvoti, talkā nāk gan dažādas tehnoloģijas, gan citi radoši risinājumi, kas spēj mums radīt šo priekšstatu.


Piemēram, Mežotnes pilskalnā izveidota SAN lietotne, kurā interesentus sagaida Madis un Zīle – trīsdimensiju telpiskie objekti. Tie ietērpti seno zemgaļu arheoloģisko tērpu rekonstrukcijās un ar viedtālruņa palīdzību skatāmi uz pilskalna fona.

Iepretim Tērvetes pilskalnam izbūvēta 12. gadsimta koka pils rekonstrukcija, kurā izvietots arī plašs eksponātu klāsts ar dzelzs laikmeta zemgaļu rotām, bruņojumu, saimniecības un sadzīves priekšmetiem. Līdzīgi arī Kartavkalnā izbūvēta seno zemgaļu apmetnes vīzija.

Pie Talsu un Asotes pilskalniem izvietoti caurspīdīgi stikla stendi ar koka pils kontūras atveidojumu, caur kuru lūkojoties, tiek uzburta pilskalna ainava ar koka pili uz tā.

Skrundas pilskalna pakājē nesen uzstādīts pilskalna makets, kurā telpiski, ar reljefa palīdzību, attēlots pilskalns un tā apkārtne. Tas tematiski izceļ vietas kultūrvēsturisko un ainavisko vērtību – kopš mūsu ēras 2. gadsimta šeit dzīvojuši rietumbaltu kuršu priekšteči un tas reiz bijuis pilsnovada centrs, kuru pārvaldījuši kuršu ķoniņi – Jēkabs Sigitars, Ērmanis Pilāts, Santiķis un Veisens. Par godu Skrundas 750. gadadienai pilskalna parkā tika izvietoti stilizēti ķoniņu krēsli, kas arī atveidoti maketā.

Savukārt Grobiņas pilskalnam, noskenējot QR kodu informācijas stendā, pieejams video gids, kas interesentus izved izzinošā ekskursijā pa Grobiņas arheoloģisko ansambli.

Ieeju Embūtes senlejā simbolizē stilizētas senlejas vārtu zīmes – divi kuršu zobeni. Tie ir kuršu vadoņu tēlu Induļa un viņa drauga Pūdiķa atstātie zobeni un vairogi. Katrs savā ceļa pusē sargā ceļu, kas ved uz Embūtes senleju un Joda leju. Zobeni rada mītisku noskaņu un joprojām norāda uz diženo kuršu klātbūtni. Joda dambī pie Embūtes pilskalna apmeklētājus sagaida arī Induļa un viņa izredzētās Ārijas koka figūras, kas vēstī par seno mīlasstāstu.

Visiem interesentiem, kam ir vēlme apskatīt, izzināt un palūkoties uz vēstures notikumiem bagātiem pilskalniem no mūsdienu skatpunkta, Kurzemes plānošanas reģions sagatavojis maršrutu ar ievērojamākajiem pilskalniem Rietumkurzemē.

Maršruts "Baltu ceļš" tiek veidots ar Interreg V-A Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam līdzfinansētā projekta Nr. LLI-447 "Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta "Baltu ceļš" atpazīstamības veicināšana" ("Izzini Baltus") atbalstu. Vairāk informācijas par kultūras maršruta "Baltu ceļs" tūrisma objektiem meklē šeit.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Savukārt turpinājumā "Tūrisma Gids" piedāvā arī citus saistošus pilksalnus, ar kuriem vērts iepazīties!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form