Valmiera ir viena no zaļākajām pilsētām Latvijā, un tās centrā jau gadiem gozējas viens no šī apgalvojuma apstiprinājumiem – iemīļotais Vecpuišu parks, kura nosaukumu izdzirdot, daiļā dzimuma pārstāvēm sejā parādās smaids. Kas slēpjas šajā intriģējošajā parkā un kāpēc to vērts apmeklēt šomēnes jeb tieši gada patriotiskākajā mēnesī?
Vecpuišu parks nupat kā atguvis jaunu elpu, piedzīvojot vērienīgu parka pārbūvi. Tā ir vieta, kur savijušies patriotisma, latviskās pašapziņas un romantisku iepazīšanos stāsti.
Vecpuišu parks Valmierā saistīts ar īpašiem notikumiem gan pilsētas attīstībā, gan Latvijas valsts neatkarības dibināšanā. 1914. gadā astoņi sabiedriski aktīvi kungi par saviem līdzekļiem iegādājās kopīgu zemes īpašumu pašā Valmieras centrā, lai izveidotu to par sabiedrisku parku – vēlāk parks tika nodots pilsētai. Viens no galvenajiem idejas virzītājiem bija Georgs Apinis, kurš no 1906. līdz 1910. gadam bija arī pilsētas galva. Viņa mērķis bija izveidot Valmieru par skolu pilsētu un kultūras centru ar estētisku un sakoptu vidi.
Vecpuišu parka dibinātājiem nozīmīga loma bijusi arī Latvijas valsts tapšanas laikā. 1918. gada 17. novembra vakarā, Rīgā, kad tika izveidota Latvijas Tautas padome un ievēlēts pagaidu valdības ministru prezidents Kārlis Ulmanis, Tautas padome nolēma veikt valsts proklamēšanas aktu.
Kārlis Ulmanis sēdes beigās paziņojis, ka "Valmieras delegācija ar tirgotāju Kampi un Dr. Ziediņu, kuri ieradušies pēc jaunām ziņām, nodevuši jaunās Latvijas valsts idejai pirmo materiālo pabalstu – 5000 rubļu". Valmieras pilsētas parka līdzdibinātāju Andreju Kampi, kurš bija ziedojis summas lielāko daļu, pamatoti uzskatīja par pirmo neatkarīgās Latvijas materiālo atbalstītāju.
Savukārt 1918. gada 18. novembrī Georgs Apinis izprasīja no vācu okupācijas iestādēm atļauju Vecpuišu parka paviljona zālē noturēt Valmieras sporta biedrības pilnsapulci. Apiņa domubiedri, kuri zinājuši viņa īstenos nodomus, slepus bija izgatavojuši sarkanbaltsarkano karogu un pavairojuši "Dievs svētī Latviju" tekstus un tos nogādājuši uz Vecpuišu parka paviljona zāli.
Georgs Apinis klātesošajiem paziņojis šīs dienas vēsturisko nozīmi ikvienam latvietim. Dalībnieki svinīgi apsolījušies atbalstīt jauno valsti un tās Pagaidu valdību, kuras priekšgalā stājies kādreizējais valmierietis Kārlis Ulmanis.
Šajā dienā pirmo reizi Valmierā nacionālais karogs tika pacelts kā valsts karogs un pirmoreiz atskanēja jaunās valsts himna "Dievs, svētī Latviju."
Jau vairāk nekā 100 gadus šī vieta kalpo pilsētnieku un pilsētas viesu atpūtai. Parks ar tā vecajiem dižkokiem pamatoti iemīļots kā viena no romantiskākajām atpūtas vietām Valmierā. To iedzīvina arī nostāsts par vienu no parka dibinātājiem – Georgu Apini. Reiz Apinim esot vaicāts, kad tad viņš domājot sievu apņemt, uz ko vecpuisis lepni atbildējis: "Es jau sen esmu precējies, un manu sievu sauc Valmiera!"
Parka dvēselē un vēsturiskajā Valmieras paviljona ēkā mūsdienās iemājojusi koncertzāle "Valmiera" un gardēžu restorāns "Vecpuisis". Šajā nedēļas nogalē arī šis restorāns laipni gaidīs savus viesus Valmieras restorānu nedēļā.
Savukārt Valmieras Drāmas teātra režisora un skatuves pedagoga Pētera Lūča 1989. gada 26. augustā stādītā eglīte, atzīmējot Vecpuišu parka vēsturiskā nosaukuma atgūšanu, ikvienam viesim atgādinās, ka Valmiera ir un vienmēr būs teātra pilsēta.
