Dienā, kad mūsu valsts svin neatkarību, ir vērts kopā ar ģimeni apceļot tās skaistākās vietas un izjust lepnumu par to, ka dzīvojam tieši šeit. Braucienam nebūt nav jābūt ļoti tālam, galvenās ir sajūtas. Lūk, dažas idejas, kurp doties!


Likteņdārzs un Likteņupe



Jau sešus gadus Daugavas krastā, Koknesē, ar tautas atbalstu, par ziedojumiem top
Likteņdārzs
, un pašlaik tajā jau ir daudz ko redzēt. Tā ir vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Gan cilvēka, gan valsts. Satiekas, lai dotu mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmotu piepildīt savus sapņus nākotnē. Kā pagājušajā gadsimtā paaudzes aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli, tā mēs aiz sevis atstāsim Likteņdārzu, vismaz tāda ir bijusi tā autoru ideja. Draugu alejā šogad vien iebruģēti vairāk nekā 10 tūkstoši ziedotāju bruģakmeņu. Ar Latvijas pašvaldību atbalstu amfiteātrī iestādīts 31 ozols politiski represēto piemiņai, dārzā iestādīti 309 koki, bet amfiteātrim atvesti 1518 akmeņi.

18. novembra novakare ir īpašs vakars Likteņdārzā, jo tieši Latvijas neatkarības dienā tā amfiteātra centrā jau no paša ceļa sākuma simboliski redzams saulriets. Iespējams, vērts sākt jaunu ģimenes tradīciju un tieši šajā dienā doties uz Likteņdārzu un arī atbalstīt tā tapšanu, lai uz Latvijas 100 gadu jubileju 2018. gadā tas būtu gatavs. To, kā iespējams palīdzēt, var uzzināt šeit.

Esot Likteņdārzā, noteikti jānoiet arī līdz Daugavai un jāiemērc roka Likteņupē, lai sajustu tās tecējumu un enerģiju. 

Ko vēl apskatīt Kokneses apkaimē, lasiet rakstā "Patriotiskas ekskursijas maršruts pa Koknesi".

Jaunais piemineklis Kārlim Ulmanim Valkā


Pavisam nesen, 15. novembrī, Valkā, Lugažu laukumā, atklāts piemineklis pirmajam Latvijas Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. 

Kārļa Ulmaņa krūšutēls ir veidots pēc Kārļa Zāles 1937. gadā veidotā Kārļa Ulmaņa krūšutēla meta, ko pasūtīja Latvijas Valsts universitāte. 2,5 metrus augstais krūšutēls veidots no Somijas granīta, bet postaments ir no Latvijas granīta.

Atklāšanas datums un pieminekļa atrašanās vieta izvēlēta par godu tam, ka Ulmanis 1918. gada 15. novembrī Valkas laikraksta "Līdums" telpās sapulcinājis Latvijas Zemnieku savienības centrālās padomes paplašinātu apspriedi un nolēma, ka pēc trim dienām, 1918.gada 18.novembrī, Rīgā, jānotiek Latvijas valsts neatkarības pasludināšanai. Turklāt viens no netālu redzamajiem ozoliem ir Kārļa Ulmaņa stādīts.

Ko vēl apskatīt Valkā un tās apkaimē, lasiet šeit.

Ziemassvētku kauju muzejs



Muzeja teritorijā ir saglabājušies Baltijas reģionam unikāli I pasaules kara lauka nocietinājumu elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām. Sis ir vīrišķīgs un spēkpilns muzejs, pēc kura apmeklējuma tā vien gribēsies atkal pārlasīt Aleksandra Čaka "Mūžibas skartos" vai Aleksandra Grīna "Dvēseļu puteni.

Pašlaik filiāles teritorijā apskatāms autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - "vācu vaļņa". Rekonstruētā vācu armijas pirmās aizsardzības līnijas nocietinājumu sistēmas daļa ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā un ir viena no vietām, kur uzskatāmi rādīt un stāstīt par latviešu varonību un drosmi, cīnoties par savu zemi, un to, ka šīs idejas vārdā var nākties pat upurē savu dzīvību. 

Muzeja iekštelpās iespējams aplūkot izstādi "Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas". Vairāk nekā 200 fotogrāfijas, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastie priekšmeti sniedz interesantas vēsturiskas liecības par tā laika notikumiem. Iekštelpās apskatāms arī lielākais kauju vietu makets Latvijā, kurā attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar I pasaules kara nocietinājumiem.

Arī Ložmetējkalna torņa apmeklējums un pastaiga pa apkārtesošo mežu ir skaists veids, kā svinēt valsts neatkarību. Atceļā var piestāt Lāču maizes ceptuvē un nobaudīt īstu rupjmaizi vai kādu kūku par godu Latvijas dzimšanas dienai.

Ko vēl apskatīt Jelgavas apkaimē un pašā pilsētā, lasiet rakstā "Brīvdienu maršruts: Zemgales pērle Jelgava".

Gaiziņš


Foto: DELFI

Latvijas dzimšanas diena ir īstais brīdis, lai dotos uz valsts augstāko punktu – 311,5 metrus augsto Gaiziņkalnu. Tā virsotnē atrodas astoņu kanšu betona stabs ar krustiņu uz tā – augstuma atzīme jeb piesaiste ģeodēziskajiem uzmērījumiem. No tā paveras skats lielisks skats uz Māras zemi Latviju. Senāk, kad Gaiziņa virsotnē koki vēl nebija sakuplojuši, skaidrā laikā varējis saredzēt sešu baznīcu torņus: Ērgļos, Vestienā, Bērzaunē, Kalsnavā, Lazdonā un pat Cesvainē, bet ziemas vakaros - sveču liesmas deviņu pagastu māju logos.

Gaiziņa vārds cēlies no vārda Gaiszinis, jo kalns arvien tiek uzskatīts par drošu laika pareģotāju. Ja tas tinas miglā vai no tā ceļas miglaina dūmaka, tad, ne vēlāk kā trešajā dienā, gadāmi nokrišņi. 

Ap Gaiziņkalnu plešas dabas parka "Gaiziņkalns" teritorija. Pavisam tuvā Gaiziņkalna apkārtnē ir arī vēl citas interesantas vietas, piemeram, dziednieciskais Bolēnu avots, lauku māju "Pelādes", kur var apskatīt A.Čaka vaska figūru vai sajus enerģetiisko akmeņu strāvojumu "Pelādu svētvietā", kā arī Vidzemes augstienes Ērgļu pagasta viena no skaistākajām vietām ir Braki, kur dzīvojis un radoši darbojies latviešu rakstura pazinējs, rakstnieks Rūdolfs Blaumanis
Vairāk par apskates vietām lasiet: www.madona.lv un www.ergli.lv

Jūras krasts un Kolkas rags



Kurzemes jūrmala ir lepna vieta, kur izsenis mituši drosmīgi ļaudis, kas nebaidījušies riskēt. Tādēļ, ja 18. novembrī izlemsiet doties uz Kurzemi, brauciet pa Talsu šoseju un piestājiet vispirms Kauguros pie Kapteņa Zolta – Latvijas brīvības cīnītāja, pieminekļa, tad turpiniet ceļu un nedaudz pirms Klapkalnciema, labajā pusē būs norāde uz piemiņas vietu Somu jēgeriem. Arī tur vērts piestāt un atrast šo pieminekli. Tas ir liels akmens pašā kāpas galā ar skaistu skatu uz jūru, ko ieskauj priežu mežs. Pēc tam var doties līdz pat Rojai un izstaigāt balto kāpu, bet par brauciena tālāko punktu izvēlēties Kolkas ragu.

Kolkasrags ir dabas dota satikšanas vieta. Tajā satiekas jūras un tautas. Cilvēks ar dabu, un saullēkts ar saulrietu. Tur skaudri un stalti stāv piemineklis jūras paņemtajiem, bet jūras skarbums vienlaikus ir arī maigs un barojošs.

Kaives senču ozols

Foto: F64

Ozols izsenis ir bijis latviešu spēka simbols, tāpēc 18. novembrī ir vērts apmeklēt lielāko un dižāko no šiem spēka kokiem – Kaives ozolu. Domājams, senatnē ozola pakājē bijusi kulta vieta. Apkārtējie ļaudis vēl pavisam nesen uzskatījuši, ka pirms tālāka ceļa jādodas pie ozola, lai brauciens izdotos.

Kā senlatviešu kulta vieta tas iekļauts arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Bet kā republikas nozīmes dižkoks atrodams īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā. Kaives senču ozols ir vienpadsmitais resnākais un pats apjomīgākais ozols Baltijā un visā Austrumeiropā. Par tā patieso vecumu ir atšķirīgas domas, daži to vērtē kā 800 – 1000 gadu vecu. Tā apkārtmērs ir šobrīd 10,2 metri un, sadodoties rokās,, ozolu var aptvert deviņi pieauguši cilvēki. Tieši pie ozola ir arī latviešu kino un teātra leģendas Vijas Artmanes dzimtas mājas.

Brāļu kapi, Brīvības piemineklis un Sudrabkalniņš


Foto: LETA

Ja rudens diena šķiet par īsu, lai brauktu kur tālu, var doties arī klasiskā svētku pastaigā, apmeklējot skaistās un tik nozīmīgās vietas Rīgā – noliekot svecīti Brāļu kapos pie Mātes Latvijas pieminekļa, brīdi pastāvot un padomājot, raugoties uz zvaigznēm Brīvības piemineklī, un apmeklējot brīvības cīnītājiem veltīto Sudrabkalniņa piemiņas vietu Pārdaugavā. Bet pastaigas noslēgumā, aizejiet līdz Gaismas pilij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!