Līdz Sietiņiezim ved zemes ceļš, kas pavasarī un konkrētos laikapstākļos var būt neiels apgrūtinājums. Taču galamērķī sagaidīs plaša autostāvvieta, kur atstāt savu braucamo, informācijas stendi, kā arī ērti izbūvēts celiņš līdz varenajām klintīm.
Turpat pie atpūtas zonas meklējama arī taciņa, kas ved pie paša galvenā apskates objekta. Sietiņiezis ir 15 metru augsts un 400 metru plats – atsegums ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Smilšakmens veidojies 350 miljonu senā ģeoloģijas vēstures periodā devonā, kad Latvijas teritoriju klāja jūra, minēts informācijas stendā.
Gar klints malām izvijušās koka kāpnītes un ierīkotas skatu platformas, kā arī Sietiņiezi neatlaidīgi uzrauga blakus plūstošā Gauja.
Sietiņiezi nosacīti var iedalīt divās daļās – ziemeļu un dienvidu. Ziemeļu posmu veido 13 metrus augsta un 200 metrus gara krauja, kur redzams devona smilšakmenim raksturīgais dubultais slīpslāņojums. Savukārt atseguma dienvidu daļa sākas vietā, kur krauja atvirzās no upes. Dienvidu daļa ir 150 metrus gara, tās augstums ir 15 metri. Sietiņieža kraujas dienvidu posmu izciļņos sadala lūzumi un plaisas, veidojot nišas, grotas, alas un stabus.
Kā skaidrots informācijas stendā pie šī apskates objekta, viens no izcilākajiem veidojumiem bija lielā arka, kas sabruka 1974. gadā dēdēšanas procesu un smilšakmens vājās cementācijas rezultātā. Interesants smilšakmens veidojums ir no arkas palikušās kolonnas nobrukuma abās pusēs.
Sietiņiezis, saulē sasilstot, uzglabā siltumu, tāpēc to savām kūniņām par mājvietu izvēlējusies kāda savvaļas zemes bišu suga. Tieši bites izveidojušas iezim unikālo sietiņu, ļaujot tam kūsāt dzīvības piepildītam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
