Supošana ir piemērota dažādiem sagatavotības līmeņiem un kompānijām – var SUPot sportiski, vingrot vai meditēt uz SUP dēļa, laiski airēt un baudīt apkārti, doties ekspedīcijās un atklāt apkārtni no cita skatu punkta, var braukt vienatnē, ar ģimeni (mazākus bērnus var sēdināt uz SUP dēļa kā pasažieru), var braukt stāvus vai sākumā uz ceļiem, ja jāpārvar nedrošība. Un SUPošana ir arī droša pandēmijas laikā, jo notiek svaigā gaisā, dabīgi ieturot vajadzīgo distanci.
Šis ir viens no pieciem Lindas ieteiktajiem maršrutiem, par kuriem rakstīsim arī turpmāk. Visi maršruti koncentrējas Saulkrastu apkaimē, kur bāzējas ''SunSUP'', vai Rīgā.
Aģes upe
- Maršruts: vienvirziena no Aģes dzirnavām līdz Skultes ostai.
- Ilgums: 4 stundas.
- Sarežģītība: izaicinošs, ar šķēršļiem. Ļoti patiks pusaudžiem un tiem pieaugušajiem, kuri meklē piedzīvojumus un nevēlas mierīgu maršrutu. Mūsu kompānijā bija arī pilnīgi SUPošanas iesācēji, arī bērni kā pasažieri. Visi tika galā, bet visi bija slapji, pārsmējušies un noguruši.
Četras stundas nepārtraukta modrība, spiedzieni un smiekli, nedaudz akrobātikas, komandas darba, bebru aizsprostu un daudz, daudz akmeņu. Tā īsumā var raksturot šo fantastisko SUP braucienu pa Aģi no Aģes dzirnavām līdz Skultes ostai Zvejniekciemā. Maršrutu mērojām vēlā pavasarī, kad sausums vēl nebija upi skāris, iespējams, ka vasarā šajā posmā ir vēl viens izaicinājums – upes dziļums.
Savu maršrutu mēs sākām Mandegās, netālu no Aģes dzirnavām, aiz dambja. Šajā posmā ir grūti atrast ērtu vietu, kur piekļūt upei ar SUP dēļiem, mēs tādu atradām netālu no Mandegu bērnudārza un atpūtas zonas.
Upe mūs pārsteidza jau uzreiz! Pirmais bebru vai vēja radītais šķērslis ceļā bija jau pēc dažiem desmitiem metru. Jautrs vietējais zēns kādu laiku skrēja mums līdzās pa krastu un uzmundrinoši sauca: "Tādu būs vēl daudz!" Un tā arī bija. Pusi no ceļa mums bija jābūt akrobātiski izveicīgiem un mundriem. Aizsprosti bija nepārtraukti – daži tikai kā viens koks, daži kā vesels koku un sanesumu krāvums. Galvenais uzdevums – jau no attāluma novērtēt šķērsli, vai tam var izpeldēt pa apakšu, guļoties uz SUP dēļa? Vai labāk laist dēli pa apakšu, bet pašam rāpties pāri šķērslim? Vai jārāpjas pašam un dēlis jāpārceļ? Vai jāgaida komanda, jo vienatnē šķērsli pievarēt nevar? Tiem, kuriem uz SUP dēļa bija arī bērni, vēl vajadzēja pagūt izdomāt, kā pārcelt bērnus.
Tuvojoties Saulkrastiem, upe mainījās. Bebru aizsprostu vairs nebija un mēs uzelpojām, bet tikai uz īsu brīdi. Sākās īsts zemūdens akmeņu labirints! Tas prasīja pilnīgu, simtprocentīgu koncentrēšanos, lai spētu straumē pamanīt akmeņus, apbraukt tos un "neuzsēsties". Brīžiem gan akmeņu bija pārāk daudz, un nācās vienam otru izstumt no lamatām. Upe bija izaicinājumiem bagāta līdz pat pēdējiem airu šļakstiem. Bet palika mums atmiņā kā satriecoši pozitīvs un foršs piedzīvojums!
Finišējām tieši pirms ostas Zvejniekciemā.
