Šopavasar darbu jaunās telpās sāka Alūksnes tūrisma informācijas centrs. Šī projekta realizēšanai pašvaldība izlietojusi teju 860 tūkstošus eiro. Lai gan summa ir diezgan liela, par to nav uzbūvēta tikai ēka. Ievērojamu daļu finansējuma nācās izlietot, lai nodrošinātu inženierkomunikāciju pieslēgumus, kas šajā vietā iepriekš nebija.

12 gadus Tūrisma informācijas centrs Alūksnē atradās vienā ēkā ar Ernsta Glika bībeles muzeju, tikai 11 kvadrātmetru plašā telpā. Tūrisma centra vadītāja rāda, kā šādā šaurībā bija jāspēj rast vieta darbiniekiem, jāizvieto informatīvie materiāli un vēl jāuzņem viesi.

Kā "ReTV" norāda Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Veļķere: "Kādu gabaliņu nostāk bija noliktavas telpas, bija tur vēl kāda darba vieta. Tad, kad atbrauca kāda tūristu grupa, viņi nevarēja ienākt, ienāca tikai grupas vadītājs, jo vieta šeit ir labi, ja vienai ģimenei. Tad kāds darbinieks uzlika zīmīti, ka skrienam uz noliktavu un skrēja pakaļ pēc materiāliem."

Pērn šajā nelielajā telpā uzņemti 10 tūkstoši apmeklētāju. Tāpēc, izvērtējot aizvien augošo tūristu interesi par Alūksnes novadu, pašvaldības dome lēma pilsētas vēsturiskajā muižas parkā būvēt jaunu izziņas un pakalpojumu centru. Iveta Veļķere norāda, ka jaunā ēka atrodas pa ceļam uz daudzu iecienītu atpūtas un apskates objektu – Alūksnes ezera Pilssalu, tāpēc apmeklētāju šeit netrūkst un arī vietas šeit ir desmit reizes vairāk.

Iveta Veļķere piebilst, ka telpas ir ļoti daudzfunkcionālas. Plašo apmeklētāju telpu atdala stikla siena, kuru var transformēt pasākumiem par pavisam lielu telpu. Vaicājot par vērienīgajām projekta izmaksām, kas sasniedz gandrīz 860 tūkstošus eiro, pašvaldības izpilddirektors Ingus Bergulis "ReTV" skaidro, ka šī projekta ietvaros jau nav uzbūvēta tikai ēka tūrisma informācijas centra funkciju veikšanai. No kopējā finansējuma energoefekīvas būves celtniecībai izlietoti 266 tūkstoši eiro. Lielākās izmaksas sastāda komunikāciju tīklu izbūve un teritorijas labiekārtošana. Ingus Bergulis stāsta: "Teritorija, kurai nebija inženierkomunikāciju, kas tika pievilktas gan ūdens, gan kanalizācija, gan siltums, gan elektrības pieslēgums, kas nebūt nav no tiem lētākajiem."

Projekta ietvaros ierīkotas sabiedriskās labierīcības, kas pilsētā līdz šim bija pamatīga problēma. Pie ēkas uzstādīts dzeramā ūdens brīvkrāns un elektronisks tūrisma informācijas stends.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!