Līgas Landsbergas blogā "Latvijas muižas un pilis, un citas interesantas vietas" nesen aprakstīts reiz slepens objekts – bunkurs – tepat Rīgā, par ko ieinteresējušies Sociālo zinātņu fakultātes studenti no raidījuma "Kivi TV". Viņi izveidojuši īsu sižetu, kur skaidro, kā ap šo bunkuru risinājušies notikumi, kas izšķīruši Latvijas valsts likteni.
Sastaptie vietējie iedzīvotāji gan nav vēlējušies studentiem kameras priekšā stāstīt par bunkuru, bet vēsturnieks Jānis Tomaševskis izskaidrojis, ka 1938. gadā pie Bābelītes ezera Juglā Kārļa Ulmaņa valdība uzbūvējusi slepenu elektrostaciju, kurai vajadzēja kalpot par rezerves enerģijas avotu Rīgai kara gadījumā. Tomēr notikumi risinājās citādi – Ķeguma HES stāv, kā stāvējusi, bet pie Bābelītes redzamas vien drupas. Izrādās, ka vienīgo reizi šo objektu iedarbināja vācu armija Otrā pasaules kara laikā, kas to vēlāk atkāpjoties uzspridzinājusi. Turpat netālu esot notikušas arī kaujas 1944. gadā, bet pēcāk šajā apkaimē uzstādīti vairāki pieminekļi sarkanas armijas karavīriem, stāsta vēsturnieks.
Savukārt 20. gadsimta 80. un 90. gados bunkurā mitusi krimināla banda, kas pārdevusi zagtu automašīnu detaļas. Vēlāk viņi nonākuši likumsargu rokās. Bunkurs arī turpmāk bijis iecienīta likumpārkāpēju un metāla zagļu vieta. Pirms dažiem gadiem, pazemes tuneļos ar indīgu gāzi saindējušies bērni, zina stāstīt vietējie.
Tomēr pašlaik bunkura apkārtne ir labiekārtota, pie Bābelītes ezera ir peldvieta. Varbūt šis nav "tipisks" militārā mantojuma objekts, taču kaut kādā ziņā ar to saistīts gan, teikts Lauku ceļotāja izdotajā militārā mantojuma objektu kartē, kur tas atzīmēts ar numuru 13.
Tiem, kas izlemj meklēt bunkuru, gan vajadzētu ievērot piesardzību un nebūt pārgalvīgiem, dodoties uz Bābelītes elektrostaciju, jo laika zobs un cilvēki to nav saudzējuši.
