Virs koku galotnēm! 11 skatu torņi Latvijā, no kuriem vērot putnus
Foto: Annija Ratniece

Ir īstais laiks, lai dotos vērot sauszemes un ūdensputnus, jo sākusies lielākā putnu ceļošanas intensitāte! Turklāt nākamās nedēļas nogalē, no 2. līdz 3. aprīlim, tiks atzīmētas Putnu dienas, tādēļ apkopojām 11 skatu torņus skaistās vietās Latvijā, kur vērot putnu caurceļošanu un baudīt dabas panorāmu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vidzemē

Randu pļavas ir starptautiski atzīta putnu migrācijas un ligzdošanas vieta, te iekārtota taka un putnu vērošanas tornis. Randu pļavās novērotas 114 putnu sugas un te ir iespēja ieraudzīt lielo dumpi, niedru liju, Šinca šņibīti, ormanīti, gugatni, upes zīriņu, melno stārķi vai jūras ērgli. Te atrodas arī Latvijas ornitoloģijas biedrības veidotā mākslīgo putnu māju ekspozīcija, blakus tornim izveidota āra mācību klase par dabas vērtībām Randu pļavās.


Kaņiera ezera putnu vērošanas tornis atrodas Lapmežciemā Kaņiera ezera Riekstu pussalā un ļauj pārredzēt ievērojamu daļu ezera. Šis ezers uzskatāms par vienu no izcilākajām ūdensputnu vietām Latvijā, jo nelielā dziļuma un bagātīgās ūdensaugu veģetācijas dēļ tas ir īpaši piemērots dažādu ūdensputnu ligzdošanai un atpūtai caurceļošanas laikā. Pavasarī – drīz pēc ledus izkušanas – ezerā ierodas pirmie caurceļotāji – gaigalas, lielās un mazās gauras, kā arī citas ūdensputnu sugas. Daļa no atlidotājiem paliek ezerā visu vasaru, lai te ligzdotu un izaudzētu mazuļus. Te var novērot ezeram raksturīgas sugas, kas ligzdo niedrājos: lielais dumpis, mazais ormanītis, bārdzīlīte, dažādi niedru ķauķi, retumis tiek dzirdēts arī mazais dumpis, vai peldošās slīkšņās: pīles un kaijveidīgie putni. Kopumā Kaņiera ezerā novērotas vairāk nekā 200 putnu sugas (kopā Latvijā reģistrētas 342), turklāt ezers iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā, bet kopš 1995. gada ir starptautiski atzīts mitrājs – ūdensputniem īpaši nozīmīga vieta.

Kurzeme

Kaltenes dabas takā pavasaris un rudens ir labākais laiks, kad apmeklēt putnu vērošanas torni un skatu platformu. Taka atrodas mežā, apmēram pusotra kilometra attālumā no Kaltenes jūrmalas, kas ir viena no nozīmīgākajām putnu pulcēšanās vietām pēc ligzdošanas, spalvu mešanas un migrācijas periodā. Kopumā maršrutā konstatētas 192 putnu sugas. Migrāciju laikā šeit sastopama liela zosveidīgo un tārtiņveidīgo putnu daudzveidība. Visa gada garumā te patvērumu rod tūkstošiem ūdensputnu un bridējputnu no vairāk nekā 50 sugām: zivju gārnis, baltais gārnis, lielais ķīris, sudrabkaija, jūras krauklis, paugurkrābja gulbis, Sāmsalas pīle, u.c. Šeit ligzdo Latvijā arī aizsargājami putni vai tādi putni, kuru ligzdošana jūras piekrastē ir reti novērojama, piemēram, melnais stārķis, īsastes klijkaija, pļavu liju u.c. Vasarā te uz spalvu maiņu pulcējas simtiem meža pīļu, paugurknābja gulbju, garknābja gauru, jūras kraukļu un daudz gaigalu.

Virs koku galotnēm! 11 skatu torņi Latvijā, no kuriem vērot putnus
Foto: Talsu novada pašvaldība

Sātiņu dīķi ir dabas liegums ar mākslīgi veidotu 30 dīķu kompleksu, tas atrodas astoņu kilometru attālumā no Saldus. Teritorija izceļas ar maz skartu dabu un lielu putnu daudzveidību, jo dīķi ir pļavas un mežu ieskauti, klusi un visai nomaļi. Putnu novērošanas tornis, kura kopējais augstums ir aptuveni 10 metri, uzbūvēts starp diviem lielākajiem dīķiem. Tornis atrodas zonā, kurā notiek aktīva saimnieciskā darbība (zivju audzēšana), kas pievilina putnus. Līdz pašam tornim ar auto piebraukt nevar, tāpēc jābūt gataviem nepilnu divu kilometru garai pastaigai. Migrācijas laikā te pulcējas liels skaits ūdensputnu: ziemeļu gulbji, pīles, ķīvītes, tārtiņi, mērkaziņas u. c. Lieguma teritorijā ligzdo zivju ērglis, melnais stārķis, mazais ērglis, grieze, pelēkvaigu dūkuris u.c., kopumā ap 30 aizsargājamas putnu sugas. Daudzos dīķos ierīkotas mākslīgās ligzdas ūdensputnu ligzdošanai.

Virs koku galotnēm! 11 skatu torņi Latvijā, no kuriem vērot putnus
Foto: Ainars Mankus

Mērsragas piejūras pļavās jeb Jomiņā putnu vērošanas tornis atrodas aiz brīvdabas estrādes "Jēgerleja" un ir deviņus metrus augsts. No torņa labi pārskatāmi gan piejūras pļavu plašie niedrāji, gan dzīvei savvaļā pielāgoto govju noganītās pļavas, kas ir augu sugām nesalīdzināmi bagātākas. Labākais laiks putnu vērošanai ir agrs rīts vai vēls vakars, kad saule nav tik karsta un putni barojas ar kukaiņiem, bet te var gadīties novērot arī medījošu jūras ērgli dienas laikā. Lielisks ir skats, kad putni vēcina spārnus, lai sasildītos, vai kad cenšas piesaistīt uzmanību pretējam dzimumam, kā arī sazinoties ar saviem sugas brāļiem. Tomēr labāk putnus vērot ir sausās sezonas laikā: no aprīļa līdz jūlijam, kad putni vij ligzdas un skolo savus mazuļus ikdienas dzīvei. Mērsrags, kas ieteicas tālu jūrā, ir laba vieta ūdensputnu vērošanai, jo šeit pulcējas daudz caurceļojošo bridējputnu, dziedātājputnu, plēsīgo u.c. putnu. Pavasarī, aktīvās putnu migrācijas laikā, var sastapt teju visas Latvijas putnu sugas. Piekrastes ūdeņi ir nozīmīga barošanās vieta caurceļojošajiem un ziemojošajiem ūdensputniem. Rudenī te ir mazāk plēsīgo putnu, bet vairāk bridējputnu, zosveidīgo vai kaiju, kas iecienījušas mitraines un jūras piekrasti.

Virs koku galotnēm! 11 skatu torņi Latvijā, no kuriem vērot putnus
Foto: Talsu novada pašvaldība

Engures ezera dabas parkā atrodas Engures Ornitoloģisko pētījumu centrs, kurā tiek veikti putnu novērojumi un gredzenošana. Dabas parkā uzbūvēts arī 12 m augsts skatu tornis, kas ļauj ieraudzīt tādus putnus kā ūpis, jūras ērglis, baltais gārnis, ziemeļu gulbis un vēl dažādu putnu sugu. Migrāciju laikā šeit sastopamas milzīgas dzērvju, gulbju un zosu kolonijas.

Vidzeme

Dabas liegums "Sedas purvs" ir gandrīz neapdzīvota putnu aizsardzības teritorija. Te agrākajās kūdras ieguves vietās izveidojusies savdabīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, purva dīķi un šaursliežu dzelzceļš, kas tiek izmantots kūdras izstrādes vajadzībām, un izcils biotops ūdensputnu ligzdošanai – liegumā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu. Iepazīties ar Sedas purva bagātībām var, izejot marķēto kājnieku maršrutu, ko veido divi atsevišķi apļi – Jērcēnu puses aplis (4,5 km) un Sedas aplis (4,1 km). Abus maršruta apļus iespējams apvienot, noejot vēl divarpus kilometrus.

Sedas purvā uzstādīti divi skatu torņi. Viens – sešus metrus augstais putnu vērošanas tornis purva dīķos (sasniedzams no Jērcēnu pagasta puses), otrs – kūdras izstrādes lauka malā (sasniedzams no Sedas pilsētas puses). Jērcēnu puses apļa maršrutā izveidota atpūtas vieta ar galdu, soliem un ugunskura vietu, izbūvēta laipa. Migrācijas laikā visvairāk var novērot zosis un dzērves. Šobrīd vairumā ir arī gulbji, bet vasarā izteikti daudz ir baltie gārņi, kā arī dažādu veidu pīles. Ir veikts pētījums un divu diennakšu laikā reģistrētas aptuveni 160 dažādas putnu sugas.

Virs koku galotnēm! 11 skatu torņi Latvijā, no kuriem vērot putnus
Foto: Valmieras novada pašvaldība

Ceturtais lielākais ezers Latvijā – Burtnieku ezers – ir izdaudzināts putnu vērošanā no diviem skatu torņiem, no kuriem viens atrodas Ēķinupes palieņu pļavās. Te ligzdo griezes, un ķikuti, pļavas tilbītes un gugatņi. Īpaši nozīmīgas no putnu aizsardzības viedokļa ir Ēķinupes un Briedes ietekas palienes, pļavu mitrākajās vietās ligzdo ormanīši un dumbrcāļi. Ēķinupes palienē ligzdo arī mērkaziņas, novērota medījoša purva pūce. Šī vieta ir nozīmīga ligzdošanas vieta ūdensputniem. Niedrāju kā ligzdošanas vietu izmanto retās niedru lijas, bet pavasarī caurceļojošo ūdensputnu skaits Burtnieka ezera pļavu apkārtnē sasniedz vairākus tūkstošus. Vidusburtnieka meži ir nozīmīga urālpūču ligzdošanas vieta, virs Vidusburtnieka pļavām ligzdošanas sezonā novēroti arī jūras ērgļi.

Virs koku galotnēm! 11 skatu torņi Latvijā, no kuriem vērot putnus
Foto: Uģis Brālēns

Dunduru pļavās Ķemeru nacionālajā parkā var aplūkot ne tikai savvaļā dzīvojošus Polski Konik šķirnes zirgus un taurgovis, bet, uzkāpjot piecus metrus augstā tornī, var vērot pļavas putnus. Te lielā skaitā ligzdo griezes, barojas mazais ērglis un citi plēsīgie putni; Slampes upītē var novērot melno stārķi meklējam zivis un pavasarī, kad upīte appludina daļu pļavu, tajā nolaižas atpūsties simtiem gājputnu.


Pie Papes ezera dabas parkā "Pape" atrodas putnu vērošanas tornis, no kura pavasarī un rudenī var vērot gar ezeru un jūras piekrasti migrējošos simtiem sūtkstošu gājputnu. Papes ezers ir starptautiski atzīta putniem nozīmīgā vieta Latvijā un pavasara migrācijas laikā te novērotas praktiski visas sastopamās pīļu sugas: meža pīle, garkaklis, platknābis, krīklis, brūnkaklis, cekulpīle u.c. Putnus iespējams vērot arī gida pavadībā. Pēc speciālistu vērtējuma, sezonā caurceļojošo putnu skaits pārsniedz vienu miljonu.

Sēlijā

Dabas parkā "Dvietes paliene" saglabājies viens no lielākajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā, un tā ir unikāla pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta. Šī ir viena no daudzveidīgākajām un bagātākajām putnu vietām Latvijā. Dvietes paliene pārsteidzošākā ir pavasara palu laikā, kad Daugavas palu ūdeņi applūdina Dvietes senleju 20 kilometru garumā. Tad šeit uzturas tūkstošiem ceļojošo ūdensputnu – īpaši iespaidīgi ir milzīgie sējas un baltpieres zosu un gulbju bari, visu veidu pīles un dažādi bridējputni. Te ir bagātīgi medību lauki dažādiem plēsīgajiem putniem, gandrīz vienmēr var ieraudzīt mazo ērgli, dažreiz jūras ērgli un zivju ērgli. Svarīga ligzdošanas vieta griezei. Teritorijā konstatētas vismaz 28 Latvijas īpaši aizsargājamās putnu sugas. Turklāt, vērojot putnus, pļavās iespējams sastapt arī savvaļas zirgus un govis.

Virs koku galotnēm! 11 skatu torņi Latvijā, no kuriem vērot putnus
Foto: Publicitātes foto
Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Skatu torņi Putnu vērošana Dvietes palienes dabas parks Burtnieku ezers Engure Ķemeru nacionālais parks Kurzeme Migrācija Papes dabas parks Saldus Sēlija Vidzeme
44761256
Engure
44761256
Kurzeme
44761256
Vidzeme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form