Pārlūkojot Zemgales tūrisma datu bāzi, redzams, ka daudzu objektu nosaukumā dominē vārds "tēja", bet tēja un tās baudīšanas prieks ir gandrīz ikviena ceļotāja sabiedrotais. Izvēloties šo atslēgas vārdu un sarindojot objektus noteiktā secībā, veidojas savdabīgs tūrisma maršruts, ko izpētījis arī Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis. Kur doties, lai iepazītu šī gardā dzēriena būtību? Lūk, idejas.

Pirms metamies šīs pasaules izzināšanā, vērts piebilst, ka ar tējām un ar to baudām saistīto tūrisma objektu uzskaitījums Zemgalē ar to nebeidzas. Ar zāļu tēju gatavošanu un popularizēšanu aizraujas daudzi mājražotāji un pakalpojumu sniedzēji. Ieskicētajā maršrutā iekļauti vien zināmākie, interesantākie un jau atzinību guvušie objekti, turklāt maršruts aizvien ir papildināms un citiem iesakāms. Vienu gan der ielāgot – pirms doties uz kādu no apskatā ietvertajiem objektiem, savu vizīti nepieciešams pieteikt saimniekiem. Kontaktinformāciju var meklēt un atrast gan sociālajos tīklos un interneta vietnēs, gan vietējā tūrisma informācijas centrā vai punktā.

Jelgava


Ceļojumu tēju pasaulē var sākt Jelgavā, Pils salā, kur atrodas viena no jaunāko laiku izteiksmīgākajām būvēm pilsētā – ēdināšanas kompleksam "Silva" piederošais tējas namiņš. Tā tuvumā ir ērta autostāvvieta ar pirmskara Jelgavas Pils teātra ēkas saglabājušos vienīgo liecinieci, balto dārza dekoratīvo vāzi, bet tējas namiņa pirmajā un otrajā stāvā, kā arī āra terasē var izgaršot kādu no piedāvātajām tējām, iegādāties jau gatavu tēju komplektu vai izveidot savu izlasi, nobaudīt sezonas aktualitāti – siltu rabarberu un zemeņu groziņu ar vēsu saldējumu.

Pirms došanās tālāk var aiziet līdz Lielupes krastam un apskatīt Latvijas un Lietuvas mākslinieku vairākos gados veidoto šamota skulptūru brīvdabas izstādi un vēl citus interesantus vides objektus.

Krimūnas

Tālāk var doties uz Dobeles pievārti, Krimūnu pagastu, kur kaimiņos Pētera Upīša leģendārajam Ceriņu dārzam atrodas zemnieku saimniecība "Rūķīšu tēja", kas ir viens no lielākajiem ārstniecības augu ražotājiem Latvijā ar vairāk nekā 20 gadu ilgu pieredzi. Vairāku desmitu hektāru platībā te audzē melisu, kumelītes, kaķpēdiņas, piparmētras, pelašķus, raudenes, vērmeles, ķimenes, kliņģerītes, ogulājus un vēl citas kultūras.

Augu lapas un ziedus pārsvarā novāc ar rokām, lai iegūtu labas kvalitātes produktu – monotējas un dažādu tēju maisījumus, bet tējas izlase "Baudi Latvijas dabas bagātības" ir viens no iecienītākajiem suvenīriem, ko ar mīļu prātu iegādājas daudzie ciemiņi, kuriem ļauts iepazīties ar augu audzēšanas, novākšanas, kaltēšanas un pārstrādes paņēmieniem.

Vilce


Maršruta turpinājumā, šoreiz neaizkavējoties Tērvetes dabas parkā, kura apskatei vajadzīga vismaz viena pilna diena, ceļš ved uz Jelgavas novada Vilces pagastu, kur Igates grants karjeru apkaimē meklējama izdaudzinātā zemnieku saimniecība "Terēni", jo te saimnieko savulaik televīzijas kulinārijas šova "Īstas latvju saimnieces" otrajā sezonā Zemgali pārstāvošā saimniece Lolita Duge, kuras sirdslieta ir mētru audzēšana un to pārstrāde.

Ražošanas vajadzībām, ekskursantu uzņemšanai, produkcijas degustēšanai un radošo darbnīcu norisei kalpo saimniecībā uzbūvētais Piparmētru namiņš, kur dažādos fasējumos un gaumīgos iepakojumos rindojas produkti no tējas, garšvielu, ārstniecības līdzekļu, kosmētikas, konditorejas izstrādājumu klāsta.

Eleja


Tālāk, braucot pa Dobeles – Bauskas autoceļu, ieteicams "nepaskriet" garām Vilces muižai, kur kungu mājā izvietota pagasta pārvalde, pamatskola, tūrisma informācijas punkts un neliela vēstures ekspozīcija. Turklāt senais, labi koptais muižas parks ir izcila vieta nesteidzīgai pastaigai un relaksējošai atpūtai dabā visos gadalaikos.

Vēl pēc nepilniem 10 kilometriem nonākam Elejas muižas parkā, kura dominante ir vairāk nekā pēc 100 gadiem atdzimušais Tējas namiņš, kas būvēts vēlā ampīra stilistikā un noslēdz parka aleju aiz centrālās lauces, tādējādi kompozicionāli ir svarīgākā parka celtne. Tās atjaunošanu uzlūko par lielisku restaurācijas paraugu visas Latvijas mērogā, bet tūristi un nereti šeit rīkoto kāzu rituāla dalībnieki namiņā ar sajūsmu bauda ēkas interjera smalkumus, malko aromātisku tēju, dodas parkā aplūkot restaurēto mūra žogu ar arkādēm un nesen atklāto grāfienes Dagmāras Mēdemas stilizēto skulptūru.

Svitene


No Elejas, turpinot ceļu Bauskas virzienā un nesasniedzot pagriezienu uz Rundāles pili, šosejas labajā pusē pamanāma norādes zīme, kas Svitenes pagasta "Urštēnos" mudina apmeklēt mākslinieces Laimas Grigones keramikas darbnīcu. Pabeigusi studijas Lielbritānijā, māksliniece atgriezusies bērnības mājās Rundāles novadā un izveidojusi ražotni ar Latvijā un vairākās ārvalstīs nu jau zināmo zīmolu "Laima Ceramics". Darbnīca ir atvērta plašai sabiedrībai, jo te notiek ekskursijas, radošas nodarbības un meistarklases. Nelielajā ekspozīcijā interesentus priecē gan Latvijas māla trauki, ko apdedzina tradicionālajā svēpētajā malkas ceplī, gan porcelāna un akmens masas trauki, sākot ar bļodām un krūzēm, līdz pat vīna glāzēm, citronspiedēm un tējkannām.

Laimas unikālo, izsmalcināto mākslas darbu valstība un paustās atklāsmes par dzīves un darba būtību labi iederas tējas tematikai veltītajā maršrutā. Māksliniece uzskata, ka "mūsdienās keramiķi turpina 20. gadsimta mierpilno pretošanos modernizācijai, standartizācijai, pārprodukcijai, mehanizācijai, masu mārketingam, kas apspiež cilvēka garu. Principā tas, ko varam sagaidīt no labas keramikas ir līdzīgs tam, ko varam sagaidīt no cilvēka – siltumu, dzīvīgumu, sirsnīgumu, patiesumu".

Code


Sasnieguši Bausku, šķērsojam tiltu pār Mēmeli un nogriežamies Codes virzienā, kur meklējama zemnieku saimniecība "Vaidelotes" – Dairas un Arnolda Jātnieku īpašums. Pirms septiņiem gadiem par latvisko tradīciju kopšanu un latvisku ēdienu daudzināšanu "Vaidelotes" kā viena no pirmajām lauku sētām Latvijā saņēma Kultūras ministrijas un asociācijas "Lauku ceļotājs" iedibināto kultūras zīmi "Latviskais mantojums".

Kopš tā laika saimniecībā viesojušās neskaitāmas vietējo un citzemju tūristu grupas, kā arī notikuši daudzi vietēja rakstura pasākumi un godības, pārsvarā gadskārtu zīmē. Ciemiņus visbiežāk te cienā ar Dairas audzēto un gatavoto zāļu tējām, cepto maizi, pīrāgiem, plātsmaizēm un pašu saimniecībā ražoto graudu spēcinošām putrām. Tūristu uzņemšanai kalpo arī pašu spēkiem uzbūvētais šķūnis, kur aplūkot senus sadzīves priekšmetus, baudīt vietējo ražojumu paraugus – zāļu tējas, garšvielas un citus labumus, klausīties Dairas atraktīvajā, dažkārt ar latvju dainām ilustrētā stāstījumā par lauku dzīves ritmu saskaņā ar senām tautas gudrībām un tradīcijām.

Koknese

Savukārt, ceļojot pa Zemgali Daugavas labajā krastā, var papildināt zināšanas un pieredzi tējas augu audzēšanā, tēju pagatavošanā un baudīšanas tradīciju izkopšanā. Par to visu var uzzināt zemnieku saimniecībā "Janavas" Kokneses pagastā. Tā ir sertificēta bioloģiskā saimniecība, kas atrodas Daugavas dabas parka teritorijā, kas izceļas ar floras lielu daudzveidību.

Arī "Janavās", kur saimnieko Anta Kučere ar divu dēlu ģimenēm, teritorijas lielāko daļu aizņem bioloģiski vērtīgas pļavas un ārstniecības augu stādījumi. Saimniecībā ražo 12 veidu tējas ar Latvijas "Ekoprodukta" zīmi, EKO krēmu "Beāte", tonikus no madarām, rudzupuķēm, vīgriezēm, kumelītēm, nātrēm, lavandām, smiltsērkšķiem un citiem ārstniecības augiem. Tūristus namamāte aicina baudīt zāļu tējas un sejas masāžas, noklausīties stāstījumu par dažādu augu izcelsmi un ietekmi uz veselību, piedalīties degustācijā un smaržūdeņu tapšanā, atminēt pļavā augošo augu nosaukumus, izstaigāt baskāju taku.

Skrīveri


Skrīveru novadā, ainaviskā vietā pie Daugavas, atrodas bioloģiskā saimniecība "Ragāres", kur saimnieko divi jauni, ar lielu enerģiju, zināšanām un izdomu apveltīti cilvēki – Jānis Vaivars un Elīna Skudra. Turklāt viņi ir Zemkopības ministrijas rīkotā konkursa "Sējējs" pērnā gada laureāti jauno lauksaimnieku vidū.

Censoņu darba prioritāte ir netradicionālo augu audzēšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana dabā un laimīga dzīve laukos. Ceļotājiem saimnieki piedāvā apskatīt, aptaustīt un pasmaržot vairāk nekā 100 dažādus augus dabā, nobaudīt gardās ekoloģiskās tējas un garšaugu maisījumus, ogas un augļus, iegādāties Ragārēs ražotus produktus un interesantu augu stādus. Taču, ja runā par Ragāru tējām, tad to nosaukumi vien ir visai daiļrunīgi – Rīta tēja, Vakara tēja ar apiņiem vai vīgriezēm, Vitamīnu tēja ar ehinācijām, Labā tēja, Lazdu tēja, sieviešu tēja "Daile", Dzeltenā tēja un vēl citas, ko veido dažādu ārstniecības augu kombinācijas. Citu produktu vidū atrodami tādi nosaukumi kā Zaļā sāls, Dārzeņu zupiņa, Ragāru uguns zupa, Burkānu kraukšķi un citi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!