Ja dažviet Latgalē sniegs, brienot pa taku, jau sniedzas līdz ceļiem, bet zābaki ātri kļūst slapji, tad, braucot uz Kurzemes pusi, sniega sega kļūs arvien plānāka. Tādēļ tiem, kas vēlas doties izlocīt kājas un papriecāties par jūras mainīgo skaistumu, Latvijas ritumu piekraste un šis maršruts būs īsti vietā.


Maršruts: Užavas bāka - Jūrkalne - stāvkrasts - Pāvilosta – Liepāja

Protams, Kurzemes jūrmala ir šī maršruta galvenais apskates objekts, tomēr, dodoties ceļā, vērts noskaidrot arī dažus pieturpunktus. Ja brauc no Rīgas, pa Talsu šoseju caur zvejniekciemiem un Enguri, ieskaties šajā rakstā par dabas takām gar krastu, bet šajā rakstā var izlasīt, ko apskatīt Ventspilī. Savukārt šī maršruta pirmais apskates punkts ir bāka.

Nieka 18 kilometrus no Ventspils, neapdzīvotā vietā netālu no Užavas, atrodas baltais bākas tornis, kas vēl joprojām darbojas un signalizē jūrniekiem. Bāka uzbūvēta uz 28 metrus augstas kāpas, tuvu pludmalei. Tās tornis ir 19 metrus augsts. Mūsdienās saglabājies bākas sākotnējais ārējais izskats, bet gaismas signāls iemirdzas divreiz ik pēc 10 sekundēm, un redzams tas ir pat no 15 jūras jūdžu attāluma.

Tālāk jādodas Jūrkalnes virzienā, pa ceļam var piestāt apskatīt stāvkrastu arī citās vietās, bet visērtāk, šķiet, to izdarīt tieši pašā Jūrkalnes centrā, kur iekārotas arī kāpnes līdz liedagam un novietots liels uzraksts "Jūrkalne", kas noderēs fotografējoties. Esot šajā pusē, noteikti ieteiktu iegriezties arī mājražotāju saimniecībā "Bērziņos", kur saimnieki ik dienu cep svaigu, siltu saldskābmaizi un rupjmaizi, bet, ja veicas, var iegādāties arī tikko no krāsns nākušu lauku biezpienmaizi, kas pati kūst uz mēles, vai nopirkt mājas vistiņu olas.

Nākamais pieturpunkts ir Pāvilosta, kur 50 metrus no krasta, jūrā, viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni (Jūrakmeni) – lielāko jūrakmeni Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Tā augstums virs grunts ir 3,5 metri (ūdenī 1,5 m), apkārtmērs ir 15 metri. Padomju laikā šis akmens bijusi robežzīme, jo civiliedzīvotāji gar jūras krastu drīkstēja pārvietoties no Ziemeļu mola līdz Lielajam akmenim.

Savukārt abi moli celti 19. gadsimta beigās – 1878. gadā par vācu barona Otto Fridriha fon Lilienfelda līdzekļiem. Paralēlie Ziemeļu un Dienvidu moli veido ostas kanālu, tomēr tā ieeja ir šaura (52 m) un apgrūtina lielāku kuģu kustību, teikts Pāvilostas mājaslapā. Padomju gados, kad molus uzraudzīja robežsargi, pastaigas pa tiem bijis aizliegtas. 2010. gadā moli piedzīvojuši rekonstrukciju, un nu tie atkal ir droši pastaigām. Šobrīd Ziemeļu mola garums ir 287 metri, Dienvidu – 297,5 metri.

Braucienu var noslēgt Liepājā, dodoties uz kādu koncertu "Lielajā Dzintarā", apmeklējot Liepājas teātri vai ieturot gardu maltīti kādā no pilsētas mājīgajiem restorāniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!