Kādreiz priecējusi ar savu varenību, tagad laika pirksta skarta. Šajā reizē rubrikā "Zudusī godība" aplūkosim Līdēres Kristus piedzimšanas pareizticīgo baznīcu, kas meklējama Madonas novadā. Par vēstures līkločiem šajā pusē "Tūrisma Gidu" konsultē Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošā pētniece Ilze Gaujēna.

Par Līdēres Kristus piedzimšanas pareizticīgo baznīcu


Vidzeme – īpaši apkārtnē, kur atrodas Līdēre (tagadējais Madonas novada Aronas pagasts, starpkaru laikā – Madonas apriņķa Lubejas pagasts, pirms tam – Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa Lubejas pagasts) – 19. gadsimta pirmajā pusē bija izteikti protestantisks novads un vadošā konfesija bija luterāņi, arī baptistu draudze. Līdēre kā Lubejas pagasta daļa ietilpa Liezēres luterāņu draudze, "Tūrisma Gidam" pastāstīja Gaujēna. 19. gadsimta 40. gados notika masveida vidzemnieku pāreja pareizticībā. Procesa pamatā bija nevis reliģiskie, bet saimnieciskie apsvērumi – neraža, baumas par zemes iegūšanas iespējām Krievijas dienvidos (pareizticīgajiem) u. c. Pareizticīgo draudzes veidojās nesaistīti ar pagastu robežām – tajās ietilpa cilvēki, kas bija izvēlējušies pāriet pareizticībā no vairākiem apkārtējiem pagastiem.

Līdēres pareizticīgo draudze


Zināms, ka oficiāli Līdēres pareizticīgo draudze pastāvējusi no 1847. gada. 1995. gadā Madonas muzeja ekspedīcijas laikā pierakstītājas M. Martinovas atmiņās minēts, ka pēc Otrā pasaules kara draudze skaitliski ievērojami samazinājās, nespēja samaksāt nodokļus un ap 1952. vai 1953. gadu darbību izbeidza, līdz Trešās atmodas laikam stāvot slēgta. 1960. gados tā tikusi uzlauzta un izzagti vērtīgi baznīcas piederumi.

Draudzes darbība uz neilgu laiku atjaunojusies ap 1995. gadu. Draudzes atjaunošanas faktu apstiprina uzņēmumu reģistrā atrodamās ziņas par "Līdēres baznīcu" (reģistrēts 1993. gadā). Atjaunotā draudze pulcējusies bijušās skolas telpās, kas atrodas turpat netālu. Šādu informāciju pirms vairāk nekā 20 gadiem sniedza vietējie ļaudis, diemžēl šobrīd viņus vairs nevar aptaujāt, skaidro pētniece.

Tad arī uzsākti celtnes sakopšanas un atjaunošanas darbi, bet tie netika pabeigti līdzekļu trūkuma dēļ.

Šobrīd draudze vēl arvien pastāv, domājams, formāli, jo trūkst informācijas par reāliem dievkalpojumiem vai citām darbībām, kā arī par priestera piesaisti šai konkrētai draudzei, taču tā vēl joprojām atrodama kā reģistrēts uzņēmums, "Tūrisma Gidam" atklāja Gaujēna.

Baznīcas ēka


Sākotnēji draudze pulcējusies Gulbērē. Gulbērē ir netāla muiža, kuras ļaudis – tāpat kā līdērieši – 19. gadsimta vidū ietilpa Liezēres luterāņu draudzē.

No 1862. gada draudze pulcējās Līdērē – kādā privātmājā, bet jaunuzceltais dievnams iesvētīts 1878. gadā. Pie baznīcas darbojusies skola un nespējnieku nams.

Vadoties pēc pieejamās informācijas, kas atrodama muzeja krājuma materiālos, zināms, ka 1920. gados draudzē darbojies priesteris Aleksandrs Sakss, bet ap 1939. gadu priesteris Jānis Baumanis, pastāstīja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošā pētniece.

Turpinājumā fotogrāfa Māra Stiprā iemūžinātie mirkļi!

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!