Foto: Vitolds Mašnovskis

Pērnā gada nogalē klajā nāca ilgi gaidītais un lolotais fotogrāfa un kultūras pieminekļu pētnieka Vitolda Mašnovska veikums – enciklopēdijas "Muižas Latvijā" pirmais sējums, kurā apkopota 40 gadu laikā savākta informācija un fotoliecības par 179 muižām alfabētiskā secībā no A līdz H. Sarunā ar portālu "Delfi" Vitolds Mašnovskis jau atklāja apjomīgā darba tapšanas gaitu, savukārt šajā materiālā piedāvājam iepazīties ar 10 Latvijas muižām, kuras enciklopēdijas autors iesaka noteikti apskatīt.

Rundāles pils

"Atrodas Rundāles novada Pilsrundālē. Izcila, unikāla, ideāli atjaunota pils lauku panorāmā, ar bagātīgu interjeru un parku, kuru vēlams apmeklēt visos gadalaikos un vairākkārt," tā Latvijas slavenāko pili raksturo Mašnovskis.

Rundāles pils ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas diez vai kādam vēl jāreklamē, – nozīmīgs baroka laikmeta pils ansamblis ar pili, staļļiem un parku. Pils tapusi kā Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorīta, Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence.

Celta laikā no 1736. līdz 1740. gadam pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. Pils ansamblis paceļas Zemgales līdzenumā, neskartā lauku ainavā, tā saglabājot sākotnējo arhitekta ieceri – centrā visam pāri ir pils kā valdnieka varenības simbols, no kura alejas aiziet bezgalībā.

Vairāk lasi šeit.

Kopš 2. janvāra pili vada Laura Lūse. Intervijā "Delfi" viņa stāstīja: "Mums ir brīnišķīga pils ar vēsturiski atbilstošu telpu interjeru, kas raksturo Bīronu periodu, mums ir izstāde, kas veltīta vēsturiskajiem mākslas stiliem, kur apskatāmi šo stilu paraugpriekšmeti, kas ir arī kā neliels dekoratīvās mākslas muzejs. Mums ir baznīcu dekoratīvās mākslas ekspozīcija, kā arī pils sadzīves stūrītis, virtuve ar tās priekšmetiem, arī parks ar rožu dārzu un teritoriju, kas ir rūpīgi iekopta. Šī ir līnija, ko noteikti vajag saglabāt un turpināt – ne tikai uzturēšanu, bet arī teritorijas tālāko attīstību. Tā kā Rundālei ir ļoti plaša teritorija, tad arī ieceres ir grandiozas." Pilnu interviju ar jauno pils muzeja direktori par pils nākotni lasi šeit.

Durbes pils

"Atrodas Tukumā. Kvalitatīvi atjaunota un ar piemērotām mēbelēm komplektēta pils, bet parkā atrodas rotonda un tilts pāri gravai. Pils savulaik tika piešķirta Rainim kā vasaras rezidence," stāsta enciklopēdijas autors.

Šī ir viena no interesantākajām klasicisma pilīm Kurzemē. Šobrīd atjaunotajās pils izstāžu zālēs izveidots lauku muižas 19. gadsimta interjers. Durbes parks ierīkots laikā no 1818. līdz 1838. gadam, kad grāfs Mēdems veicis Durbes pils pārbūvi un labiekārtojis pils apkārtni.

Tās parks tika veidots pēc angļu ainavu parka paraugiem, lieliem koku masīviem mijoties ar nelielām koku grupām un vientuļi augošiem kokiem, kas kopā ar nelieliem dīķīšiem, nelīdzenajam reljefam un izlocītam celiņu tīklam gar plašiem zālieniem ar pili kā galveno kompozīcijas elementu veidoja neatkārtojamu ainavu. Parkā stādīja no Sibīrijas un Vācijas atvestos kokus. Te aug arī Latvijas resnākā – Veimuta priede (Pinus strobus L.). Tās apkārtmērs ir 3,18 metri.

Vairāk informācijas: www.tukumamuzejs.lv

Mežotnes pils

"Atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē. Klasicisma stilā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi meta cēlis Johans Georgs Ādams Berlics (1798 – 1802). Izteiksmīgs interjers, lielisks kopts parks, kas īpaši skaists rudenī," stāsta Vitolds Mašnovskis.

No 1797. līdz 1920. gadam Mežotne bija Līvenu dzimtmuiža.

Netālu atrodas bijušās muižas ēkas - kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis.

Nurmuiža

Oļegam Fiļam piederošā muiža atrodas Talsu novada Laucienes pagastā. Viens no lielākajiem muižas kompleksiem Latvijā, kas kvalitatīvi un pārdomāti tiek atjaunots.

Pils celta 16.gadsimta otrajā pusē. Tiek izteikts pieņēmums, ka Nurmuižas pils varētu būt celta vecākas ordeņa vasaļa pilsvietā. "Pārbūvēta 17. gadsimta beigās, 19. gadsimta trīsdesmitajos, astoņdesmitajos gados un 1909.-1912. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta," teikts Talsu tūrisma vietnē "Talsitourism.lv".

Nurmuižas pils telpas uzskatāmas par vienu no efektīgākajiem neoklasicisma interjera paraugiem Latvijas pilīs.

Vairāk šeit.

Abgunstes muiža

Atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā. "Ar milzu pacietību tiek kvalitatīvi atjaunota kungu māja, kas, palīdzot septiņiem kaķiem un draugu pulkam, veidojas par nopietnu kultūras centru," iesakot apmeklēt Abgunstes muižu, saka Mašnovskis.

Šīs muižas pirmsākumi meklējami 1780. gadā. Tolaik tā piederējusi fon der Pālenu dzimtai un izmantota kā medību un vasaras atpūtas rezidence. Toreiz uzceltas koka ēkas, ko diemžēl 1905. gadā revolucionāri nodedzināja līdz pamatiem – no tiem laikiem saglabājušies vien velvēti mūra pagrabi, kur tagad jaunie muižas īpašnieki palēnām iekārto mākslinieku darbnīcas – rezidenču centru. Kā stāsta Jānis Avotnieks, tur mākslinieki varēšot dzīvot un strādāt bez maksas, notikšot radošās darbnīcas un tapšot brīnišķīgas lietas. Vairāk lasi šeit.

Berķenes muiža

Berķenes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagasta Ziedkalnē. "Rūpīgi un ar nevainojamu gaumi no drupām atjaunots muižas komplekss, kurā īpaši izceļas kungu māja un tās elegantais interjers" – šādi Berķeni raksturo muižu eksperts.

Lielberķenes muiža kā zemes īpašums ir viena no vecākajām mazajām muižām Zemgalē. Līdz pat 1694. gadam tā piederējusi Medemu dzimtai. Vēlāk vairākkārtīgi mainījušies īpašnieki ― tā tikusi pārdota, ieķīlāta un pat paspēlēta kārtīs. Līdz mūsdienām saglabājies kungu nams, kas celts 1819. gadā agrīnā klasicisma stilā fon Butlaru laikā. Vairāk par šo jauko vietu lasi šeit.

Kaucmindes muiža un kungu māja

Kaucmindes muiža atrodas Rundāles pagastā. "Tā ir viena no Latvijas arhitektoniski interesantākajām, puslokā veidota historisma stila kungu māja ar dekoratīvām jumta izbūvēm, kas barbariski regulāri postīta un "ļoti veiksmīgi" arī izpostīta. Savulaik greznā pils slavena ar mājturības semināru, kas tur norisinājās pirmās brīvvalsts laikā," skumji stāsta Vitolds Mašnovskis.

Jau iepriekš esam rakstījuši par to, kā greznā Kaucmindes muiža iet bojā un nu jau kļuvusi bīstama apmeklētājiem. Vairāk par muižas vēsturi un to, kā tur pašlaik izskatās, lasi šeit.

Jaunauces muiža un pils

Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā. Kungu māja ar vērtīgu interjeru, daudzām skaistām podiņu krāsnīm un kamīnkrāsnīm, kas tiek ļoti rūpīgi atjaunotas. Jauks ir arīdzan kompleksa atjaunotais parks.

Jaunauces pils viesiem piedāvā divus stāstus – vienu par laiku, kad tā bija barona fon der Ropa ģimenes māja, kurā ritēja rāma ģimenes dzīve 100 gadu garumā, un otru par laiku, kad 80 gadus pilī mājvietu bija radusi Jaunauces skola. Abi stāsti ir bagāti gan lieliem, gan maziem notikumiem, gan dažādu cilvēku likteņiem.

Jaunauces muižas kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā, ampīra stilā grāfam Mēdemam. 20. gadsimta sākumā arhitekts Makss Aleks fon der Rops veicis interjera atjaunošanu. Muižas ēkā ir saglabājies vēlīnā klasicisma interjeru komplekss, lielākā 19. gadsimta sākuma krāšņu kolekcija un Latvijā vienīgais autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums. Pie muižas pils plešas 7,7 hektārus liels ainavu parks ar daudziem svešzemju koku un krūmu stādījumiem, tur atrodas arī neparasts dīķis ar kanālu jeb igvāte un pat atjaunots muižas laika tenisa laukums.
Ko vēl apskatīt Saldus pusē, lasi šeit

Bīriņu pils

Foto: Vitolds Mašnovskis

Atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos. Harmonisks muižas komplekss, kurā izceļas eklektiskā stilā ar romānikas, gotikas un renesanses elementu iezīmēm celta efektīga sarkanu ķieģeļu pils, ko ietver parks, stāsta Mašnovskis.

Pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā. To uzcēla pēc Rīgas arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa (1822—1877) ļoti izsmalcinātā projekta. 1870. gadā ierīkoja ceļu līdz Saulkrastiem (Neibādei), kur sāka veidot jaunu kūrortu. Interesanti, ka pils tolaik bijusi tik grezna un īpatnēja, ka 20. gadsimta sākumā pēc arhitekta R.H. Cirkvica projekta ēkas fasādi vajadzējis pat vienkāršot, teikts vietnē "Ambermarks".

1926. gadā Rīgas grāmatrūpniecības slimokase pilī pēc pārbūves ierīkoja atpūtas namu – sanatoriju "Grāmatnieki". Kopš tā laika līdz 1995. gadam pilī darbojās ārstniecības iestādes. Padomju laikā pils interjerus "greznoja" ideoloģiju atspoguļojoši gleznojumi. Tagad pils un parks ir atjaunoti, un tie ir privātīpašums.

Interesants apskates objekts ir arī Bīriņu pils ūdenstornis, kas būvēts 19. gadsimta beigās vietā, kur iepriekš ir bijusi aka. Tādējādi tika izmantots vējš, lai pumpētu no akas ūdeni un ar to apgādātu visu pili. Pils parks ir jauka pastaigu vieta gan vasarā, gan ziemā. Vairāk lasi šeit.

Jaunmoku pils

"Atrodas Tukuma novada Tumes pagastā. Iespaidīga, no sarkaniem Jaunmoku muižas ķieģeļiem celtā historisma pils ietver gan neogotikas, gan jūgendstila, gan citus neostilu elementus, veidojot izcilu arhitektūras ansambli. Viena no pils interjera sastāvdaļām bija vairākas Armitstedu un Brinkenu laikā pils telpās ierīkotās vairākas Celma un Bēma firmas izgatavotās greznās podiņu krāsnis, no kurām dažas saglabājušās arī līdz šodienai," par šo Kurzemes pili saka grāmatas autors.

Jaunmoku pils celta 1901. gadā kā toreizējā Rīgas mēra Džordža Armitsteda (tā paša, kura piemineklis ar sunīti redzams kanālmalā) ģimenes vasaras rezidence un medību pils. Tajā atrodami Latvijai neraksturīgi un brīnumskaisti objekti un smalkas detaļas.

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs bija Rīgā dzimis vācbaltiešu arhitekts. Viņš projektējis vairākas slavenas ēkas un pilis Latvijā. Tieši šim slavenajam meistaram, ar ko sadarbojās arī galvaspilsētas attīstībā, arī cienījamais Rīgas mērs Armitsteds pasūtīja savu pili, ko bija iecerējis celt kalniņā, gleznainā apvidū ne visai tālu no Tukuma. Vairāk par tās vēsturi lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!