Ceļojums laikā: Kas iemūrēts Bauskas pils mūros un kapsulās?
Foto: no Bauskas pils muzeja arhīva

Vēsturisku ēku celtniecību, remontus vai atjaunošanas darbus pavada dažādas senas tradīcijas, piemēram, torņa smailē vai kādā citā zīmīgā vietā meistari ieslēpj vēstījumu nākamajām paaudzēm. Parasti tas satur ziņas par ēkas vēsturi, būvmeistariem, līdzekļu ziedotājiem un zīmīgas laikmeta liecības, zina stāstīt Taiga Skane, Bauskas pils muzeja galvenā speciāliste.

Ceļojums laikā: Kas iemūrēts Bauskas pils mūros un kapsulās?
Foto: Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas torņa sfēriskā lode, kurā saskatāmas ložu pēdas. Foto: no Bauskas pils muzeja arhīva

Tā 2007. gadā, remontējot Bauskas Svētā Gara baznīcas torņa jumtu, vējrādītāja lodē atrasta vara kapsula. Tajā atrasti 17.,18.,19. gadsimta iespieddarbi un apzīmogoti rokraksti vācu valodā, kas vēstīja par pilsētas pārvaldi, baznīcas vēsturi, uzturētājiem, draudzes un pilsētas svarīgākajiem notikumiem. Kapsulā atradās arī Kurzemes un Zemgales hercogistes piemiņas medaļa un laika posmā no 1575. līdz 1810. gadam kaltas monētas, skaitā pavisam 16, viss rūpīgi iesaiņots trīs dažādas kvalitātes audumos. Virsējais – rupjākais audums, bija piesūcināts ar vaskam līdzīgu vielu, stāsta Taiga Skane. Atradums nonāca Bauskas muzejā, bet atjaunotā vējrādītāja lodē tika ielikts apraksts un ziņas par jaunāko Bauskas vēsturi.

Ceļojums laikā: Kas iemūrēts Bauskas pils mūros un kapsulās?
Foto: Čehu restauratori Bauskas pils tornī

Kad 2008. gadā jumtu un vējrādītāju ieguva Bauskas pils dienvidaustrumu tornis, arī tā lodē tika ievietota kapsula, kas satur Bauskas pils atjaunošanas darbu hronoloģiju, ziņas par Bauskas novada un ERAF fonda ieguldījumu pils saglabāšanā, latviešu un čehu restauratoru un muzejnieku vārdus. Vēstījumam tika pievienotas līdz 2008. gadam kaltās īpašā dizaina latu monētas, čehu naudiņas, Rīgas melnais balzams, čehu sļivovica un novēlējums nākamajām paaudzēm: "Vienmēr turi godā vēstures liecības!" latviešu un latīņu valodā. Līdzīga kapsula 2013. gadā tika iemūrēta jaunās pils centrālās ieejas portālā.

Ceļojums laikā: Kas iemūrēts Bauskas pils mūros un kapsulās?
Foto: no Bauskas pils muzeja arhīva

Senlaikos, ceļot (vai mūsdienās atjaunojot) pilis, reizēm notika negadījumi – savainojās vai pat aizgāja bojā kāds no meistariem. Parasti cietušā amata brāļi nelaimes vietu neuzkrītošā veidā iezīmēja, izmūrējot sienā krustiņu vai nostiprinot kādu īpašu akmeni. Tā Bauskas pils centrālajā tornī reiz iemūrēta liela, no sienas plaknes izvirzīta akmens lode, kura droši vien nes sen aizmirsta notikuma piemiņu.

Atkarībā no tā, vai mūrniekiem darba devējs patika vai nepatika, vai arī kāda joka dēļ, mūru sienās tika ievilktas tikai šauram zinātāju lokam nolasāmas zīmes, vēstījumi vai simboli, meistaru paraksti. Arī mūsdienās restaurācijas meistari ievēro senās tradīcijas. Piemēram, Bauskas pils drupu mūrī čehu restauratori no akmeņiem izlikuši muzeja direktora portretu, kuru nolasīt spēj tikai noslēpumā iesaistītie.

Pils, kas atdzimusi no drupām

Bauskas pils ir unikāls Latvijas arhitektūras piemineklis, kas raksturo 15. – 17. gadsimta militāro un reprezentācijas būvju arhitektūru Latvijas teritorijā. Tās vecākā daļa ir vienīgais ugunsšaujamo ieroču lietošanai celtais Livonijas ordeņa cietoksnis, bet jaunākā daļa – nocietinātas rezidences tipa pils.

Ceļojums laikā: Kas iemūrēts Bauskas pils mūros un kapsulās?
Foto: no Bauskas pils muzeja arhīva

Bauskas varenā pils pussalā starp Mūsu, Mēmeli un tikko dzimušo Lielupi ir vienīgais arhitektūras piemineklis Latvijā, kas ilustrē renesanses un manierisma laika piļu arhitektūras un dekoratīvās mākslas izpausmes Kurzemes hercogistē (1562-1795), kā arī vienīgā daļēji saglabājusies pirmo Kurzemes – Zemgales hercogu Ketleru rezidence. Ap pili saglabājušies Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaļa Kārļa XII uzraudzībā izbūvētie franču sistēmas zemes nocietinājumi.

Daudzi pat vēl tagad nezina, ka Bauskā jau kādu laiku nav pilsdrupas, bet īsta pils. Tās restaurācijas projekts uzsākts 2011. gada sākumā. Trīs gadu laikā Bauskas pils piedzīvojusi lielas pārvērtības – veikta objekta zinātniskā izpēte, restaurēta 16. gadsimta fasādes sgrafito dekoratīvā apdare, atjaunotas ārējās akmens kaluma kāpnes un ieejas portāls uz hercoga apartamentiem ziemeļu korpusā. Rekonstruētas ārējās koka kāpnes ar nojumi uz pilskunga telpām dienvidu korpusā, atjaunots pagalma 17. gadsimta bruģis, pils interjeru sienu apdare, renesanses, manierisma un baroka stila podiņu krāsnis, kamīni, logu vitrāžas, polihromo krāsaino flīžu grīdu segums hercoga apartamentos, kā arī labiekārtota pils teritorija. 2014. gadā tika atklātas atjaunotās pils telpas, kur tagad bieži notiek gan koncerti, gan izstāde un lekcijas, kā arī apskatāms interesants muzejs.

Ceļojums laikā: Kas iemūrēts Bauskas pils mūros un kapsulās?
Foto: Publicitātes foto

Pils atjaunošanas procesā iesaistīti čehu speciālisti – restaurators Milošs Gavenda un viņa vadītā restaurācijas firma "Miloš Gavenda – restaurator", arhitekts Milsoslavs Hanzls un speciālisti no Latvijas – arhitekte Ināra Caunīte, vitrāžiste Inita Ēmane, restaurators Gunārs Grīnfelds, mākslas zinātnieki Ina Līne un Dainis Bruģis, restaurācijas firma SIA "Intarsija", SIA "Akmens apstrādes centrs AKM". Būvdarbus veica SIA "Vesta ABM" Mihaila Gorškova vadībā.

Vairāk par Bauskas pili un tās darbalaikiem lasiet šeit.

Materiāls tapis sadarbībā ar Bauskas pils muzeju. Īpašs paldies muzeja galvenajai speciālistei Taigai Skanei

Tags

Bauskas pils Ceļojums laikā Latvijas pilis un muižas Zemgale Bauska Latvija Eiropa

Comment Form