Livonijas ordeņa laikā vēlākā Kabiles muižas teritorija ietilpa Kuldīgas komturijā, šajā vietā ordeņa pastāvēšanas beigu posmā jau bijusi izveidota saimnieciska rakstura muiža. 17. gadsimta sākumā Kurzemes hercogs Vilhelms Kabili uz laiku kā ķīlu īpašumu nodeva Oto fon Rozenbergam, savukārt 1619. gadā viņš to kā ķīlu lēni nodeva Jaunpils īpašniekam un Kurzemes landhofmeistaram Matiasam Dītriham fon der Rekem, īpaši minot, ka to var mantot jebkurš viņa un sievas Annas fon Ketleres pēcnācējs arī vēlākās paaudzēs. Fon der Reke savukārt 1646. gadā Kabiles muižu par 43000 poļu florīniem pārdeva pulkvedim Ādamam fon Bergam, turklāt hercogs Jēkabs apstiprināja šī ķīlu lēņa tālāku nodošanu.
Kabiles muižas apbūve attīstījusies pakāpeniski vietā, kur muižas ēkas pastāvējušas jau 17. gadsimtā. Senākā kompleksa ēka ir vecā dzīvojamā māja jeb stirnūzis, kurai vienā no diviem vēja rādītājiem saglabājies gada skaitlis "1693". Sākotnēji sarkani krāsotā ķieģeļu ēka ar baltu dzegu un kārniņu jumtu ir tipoloģiski unikāla, turklāt vienīgais tik sens piemērs Latvijā. Arī spirta jeb brandvīna brūzis, kurā vēlāk pārvietots muižas ķēķis, datējama ar aptuveni to pašu laiku.
Pēc vairākkārtējas Kabiles īpašumu nodošanas tālāk muiža nonāca barona Ēvalda fon Bēra (1712– 1750) rokās. Viņš bija precējies ar Juliani Eleonoru fon Bīlovu (1714–1782), kurai piederēja Aizputes, Kalvenes, Remešu un Aizpuers muižas.
Pēc Ēvalda fon Bēra nāves muižu mazgadīgā dēla Ēvalda (1740–1760) vārdā turpināja pārvaldīt māte. Viņa arī uzbūvēja jauno kungu dzīvojamo māju. Ne visi muižnieki pēc Ziemeļu kara varēja celt iespaidīgas dzīvojamās mājas, bet Kabiles muižas kungu māja reprezentēja pēc Ziemeļu kara celto kungu ēku tipu, kas jau krasi atšķīrās no zemnieku mājokļiem. Tā bija reprezentatīva būve, kurā varēja rīkot plašus saviesīgus pasākumus. Vērts piebilst, ka Kabiles muižas kungu mājā līdz mūsdienām saglabājies gandrīz neskarts 18. un 19. gadsimta interjers – telpu apdares, durvis, logi, kāpnes, koka dēļu un parketu grīdas, turklāt kungu mājas lielās zāles griestu apdare ir spilgts un Latvijā reti saglabājies "liesmojošā" rokoko stila paraugs.
Pēc tam, kad Kabiles mantinieks, students Ēvalds fon Bērs 1760. gada 14. martā mira Strasbūrā, šī paša gada 9. jūlijā atraitne un citi dzimtas pārstāvji vienojās par tālāko īpašuma pārvaldīšanas veidu. Ņemot vērā Bēru dzimtā pastāvošo vienošanos, īpašumi vienmēr palika vīriešu kārtas līnijā. Līdz ar to Kabilei vajadzēja nonākt pie tuvākajiem radiem – Bēru dzimtas Zlēku muižas īpašniekiem. Baronese tam piekrita, neskatoties uz to, ka bija pati ieguldījusi līdzekļus muižas izveidošanā un Zlēku radinieki nebija izmaksājuši ne kompensāciju par šiem izdevumiem, ne arī izveidojuši 75 000 poļu florīnu kapitālu kā muižas ķīlu summu. 18. gadsimta laikā Kabiles muižas kompleksā uzcelta arī klēts un muižas pārvaldnieka dzīvojamā māja jeb ērbērģis.
Līdz 1806. gadam muiža piederēja Bēru dzimtai, kad to pirkšanas ceļā ieguva Ulriha Georga fon Bēra audžu meita Anna Amālija Benigna fon Nolde un viņas vīrs, kas bija Tukuma apriņķa muižniecības maršals grāfs Heinrihs Dītrihs Vilhelms fon Keizerlings.
19. gadsimta pirmajā pusē, kad muiža piederēja fon Keizerlingam, kompleksā notikušas plašas pārbūves. Kabiles muiža piedzīvoja strauju saimniecisko uzplaukumu. Blakus brandvīna virtuvei jeb spirta brūzim uzcelta arī veļas mazgāšanas māja jeb vešūzis.
Vēlāk muiža pārdota firstu Līvenu dzimtai, kuri bija muižas īpašnieki līdz pat agrārajai reformai. Muižas ēkas gandrīz neskartas pārdzīvojušas 1905. gada revolūciju, kā arī Pirmo un Otro pasaules karu. Līdz 2003. gadam muižas kompleksa ēkās veica dažādas publiskas funkcijas – tur bijusi slimnīca, pasts, muzejs, bibliotēka, kultūras nams utt. No 2003. līdz 2017. gadam Kabiles muižas kungu māja un virtuves māja tika pamestas, līdz tās iegādājās ēku tagadējais īpašnieks.
2017. gada beigās tika izveidota Kabiles muižas vīna darītava, kas kopā ar īpašnieku uzsākusi muižas restaurācijas darbus. 2018. gadā veikta brandvīna brūža ēkas fasāžu un logu restaurācija, 2019. gadā pabeigta kungu mājas pagraba stāva restaurācija un uzsākta kungu mājas fasāžu un logu restaurācija. Visi restaurācijas darbi veikti, meklējot dažādus līdzfinansējuma avotus. Kabiles muižas brandvīna brūža restaurācijai tika piesaistīts Kuldīgas pašvaldības un Kultūrkapitāla fonda līdzfinansējums, bet kungu mājas pagraba stāvam – Lauku atbalsta dienesta projekta "Leader" līdzfinansējums.
Šobrīd Kabiles muižas kungu mājās velvētajos pagrabos atrodas vīna darītava, kurā saglabājies unikāls 18. gadsimta interjers. Apkopojot senās leģendas par vīna darīšanu baronu laikos un izmantojot augstvērtīgas izejvielas, radīti muižas vīna darītavas dzērieni. Vīni darīti no Kurzemes puses dārzos augušiem un pašu rokām lasītiem āboliem, rabarberiem un bumbieriem.
Vīna darītava ir arhitektes, arhitektūras doktores Agates Eniņas un tāllēcējas, olimpisko spēļu dalībnieces Laumas Grīvas lolojums. Darītavas apciemojuma laikā viesus ne tikai iepriecina dzirkstošo dzērienu degustācijas un gūtā pieredze par vīna un sidra darīšanas mākslu, bet arī saimnieču stāsti par muižas vēsturi un restaurācijas procesu. Degustācijām iekārtota muižas ēdamzāle, kura atvērta apmeklētājiem no maija vidus līdz oktobrim, bet vērts piebilst, ka par apmeklējuma laikiem nepieciešams vienoties iepriekš. To viegli izdarīt, sazinoties ar vīna darītavu tās "Facebook" kontā.
