Foto: Rozbeķu pilsdrupas, kas atgādina par viduslaiku notikumiem
Foto: F64

Vēsturiskās pilis vai to drupas esam raduši apskatīt lielākajās un savulaik ģeogrāfiski visizdevīgākajās pilsētās, taču, kā izrādās, dažas kādreiz nozīmīgās mūra būves celtas nomaļākos apvidos. Viena no tādām ir viduslaikos celtā Rozbeķu pils Vidzemē, no kuras mūsdienās vairs saglabājies vien laukakmeņu tornis ar mūru un aizsargvaļņu drupām, kas nu vairs tikai atgādina par pagātnes spraigajiem notikumiem, kas te risinājušies.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.–16. gadsimtā senā Rozulas pilsnovada teritorijā, teikts foto aģentūras ''F64'' mājaslapā. Mūsdienās tās vietā netālu no Rozulas ciema atrodamas Rozbeķu jeb Rozulas pilsdrupas pie Stalbes pagasta Pilskalnu mājām. Arhibīskapa vasaļa Rozena mūra pils uzcelta pie Limbažu-Straupes lielceļa 14. gadsimtā. Vietvārds Rosula tiek skaidrots kā līvu vārda ''ros-ala'' ("Rosu novads") latinizēta forma un norāda par seno meslu atkarību no varjagiem rusiem. Laika gaitā pilij mainījušies daudzi īpašnieki – te saimniekojis Livonijas ordenis, diža grāfu dzimta un daudzi citi sava laika augstmaņi.

Pirmo reizi Henkem Rozenam izlēņotās (atdotais zemes īpašums – red.) Rozbeķu pils (''Rosenbeck'') vārds rakstītajos avotos atrodams 1372. gadā. Kādā 1385. gada dokumentā parādās nākamā pils saimnieka arhibīskapa vasaļa Voldemāra Rozena vārds. 1399. gadā arhibīskaps Jānis no Vallenrodes Rozbeķu pilsnovada ar tā pieciem pagastiem un 12 ciemiem izlēņoja Jānim Vildenbergam, bet Jānis IV Ambundi 1419. gadā to izlēņoja Bertramam no Ikšķiles. 1431. gada Oto Rozenam izsniegtajā lēņa grāmatā teikts, ka arhibīskaps viņam Straupes draudzē izlēņoja Rozbeķu pili un tās novadu, Kūlēnu, Uzkalna, Rupsalas ciemus, Pētera Šūmahera ("kurpnieka") apakšlēni un tā zemi, tāpat Rubenes krogu, Svētezeru, Unguru un Ēiķēnu ezerus.

Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps Silvestrs Stodevešers noslēdza savienību ar Zviedrijas karali, pili ieņēma Livonijas ordenis. 1480. gados pilī saimniekoja Persevalu dzimta, kas uzturēja pils kapellu ar kapelānu. 1493. gadā arhibīskaps Miķelis Hildebrands no Branta Lūdes nopirka pusi pilsnovada ar Rupsalas un Billēnu ciemiem. No kādas lēņa pārdošanas grāmatas redzams, ka 1498. gadā vasaļa Valdemāra Ikšķiļa meitas pusi Rozbeķu pils pārdeva Patkuļu dzimtai. 1518. gadā pili savā īpašumā ieguva Georgs (Jorgs) Krīdeners, kura pēcnācējiem tā piederēja līdz 17. gadsimta otrajai pusei.

1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Rozbeķu pilsnovada citadeli. Poļu-zviedru kara laikā ēku ieņēma zviedru Sēdermanlandes hercogs Kārlis, bet 1601. gada vasarā pili nodedzināja vaivads Šišinskis. Zviedru Vidzemes laikā Krīdeneri zaudēja tiesības uz Rozbeķu muižu.

Pašlaik pilsdrupas ir apaugušas ar kupliem kokiem. Laukakmeņu tornis, kurā kādreiz bijušas plašas telpas, jau no tālienes ceļotājiem vēstī par pilsdrupu atrašanās vietu.

Kā skaidrots vietnē ''Enter Gauja'', šobrīd par torni rūpējas pašreizējie zemes saimnieki, kas Jāņu vakarā mēdz to izgaismot ar uguns lāpām.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form