Greznā Gaujas senielejas pērle – Krimuldas muiža
Foto: Publicitātes foto

Par to, ka Latvijā katrā novadā var atrast pa kādai arhitektūras pērlei, šaubu nav. Tomēr ir tādas vietas, kas apveltītas ar īpaši daudz skaistām vietām, un viena no tām ir Krimulda. Nepietiek ar to, ka Gaujas senielejas krasts jau vien ir gleznošanas vērts skats, jau labu laiku atpakaļ šeit uzcelta muiža, kas joprojām var lepoties ar unikālu atrašanās vietu.

Muižas pārzinis Ingus Krūmiņš stāsta, ka Krimuldas muiža ir īpaša ar to vien, ka nav otras tādas muižas Baltijā, kur lielgabala šāviena attālumā atrodas trīs viduslaiku pilis – Turaida, Sigulda un Krimulda.

Muižas dzīves līkloči

Muižas pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, kad līdzās viduslaiku nocietinājumiem, te veidojās jauns saimniecisks centrs. Spožu pacēlumu Krimulda piedzīvoja laikā no 1817. līdz 1821. gadam, kad tā piederēja vienam no firstu Līvenu dzimtas atzariem. Muižā saimniekoja trīs šīs slavenās dzimtas paaudzes un katra no tām te atstājusi paliekošas pēdas un vēl joprojām nezūdošas atmiņas.

Greznā Gaujas senielejas pērle – Krimuldas muiža
Foto: Publicitātes foto

Vēstures liecībās saglabājušies dati, ka grāfs Johans Līvens 1817. gadā iegādājies Krimuldas muižu tāpēc, ka tā vēsturiski saistīta ar Kaupo, kuru Johans uzskatīja par Līvenu dzimtas ciltstēvu. Pērkot Krimuldu, vairāksolīšanā Johans par to samaksāja 60 885 sudraba rubļus. Johans arī bija tas, kurš izveidoja romantisku ainavu parku 11 hektāru platībā, kas ne mazāk skaists saglabājies līdz pat mūsdienām.

No 1848. gada muižu mantoja Johana dēls Pauls Hermanis Līvens, kurš bija nozīmīgs Vidzemes politisks darbinieks. 1854. gada vasarā viņš Krimuldas pili laipni nodeva Baltijas ģenerālgubernatora A. Suvorova rīcībā (viņš bija slavenā krievu karavadoņa A. Suvorova mazdēls). Izrādās, muižu apciemojuši dažādi godināmi cilvēki, piemēram, 1860. gadā 16 gadus vecais Krievijas troņmantinieks Nikolajs, bet 1862. gadā Krimuldu apmeklēja un nakšņoja cars Aleksandrs II ar laulāto draudzeni Mariju Aleksandrovnu. Pēdējais Krimuldas muižas īpašnieks bija Pauls Ivans Līvens (1875-1963).

Muiža divos novados

Šobrīd muižu apsaimnieko 53 hektāru lielu teritoriju, no kuras puse ir Siguldas novadā un puse Krimuldas novadā. Telpas kungu mājas iekšpusē aizņem 2700 m2, romantiskais ābeļdārzs aizņem 7 ha, bet saimniecības dārzs, kas šobrīd tiek atjaunots, ir 2000 m2 plašs.

Greznā Gaujas senielejas pērle – Krimuldas muiža
Foto: Publicitātes foto

Muižas kungu mājas priekšpusē ir izveidots parādes pagalms ar 2011. gadā atjaunotu strūklaku, savukārt dobju un augu izvietojums laika gaitā ir vairākkārtīgi mainījies, pielāgojot to saimnieciskas darbības vajadzībām. Muižas laikā gar celiņu malām vasaras sezonā tika izvietotas palmas, kas ziemu pavadīja siltumnīcā.

Pils centrālā zāle un dīvānu istaba vēl šodien ir saglabājušas savu gabarītus un konfigurāciju, palikušas arī pāris interesantas liecības par sākotnējo interjeru. Zālē ir saglabājusies klasicisma stila sienas karnīze ar grezniem ornamentiem, bet dīvāna istabā – oriģinālais ozolkoka vairogparkets. Mazāka izmēra vairogparkets ir saglabājies arī daļā pagalma anfilādes telpu. Saglabājies un iekonservēts ir arī izcils metālkalums – zirgu staļļa luktura turētājs.

Source

Tūrismagids

Tags

Lasāmgabali Latvijas pilis un muižas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form