Šīs "Tūrisma Gida" izraudzītās muižas ir visai dažādas – viena apbur ar savu stāstu, cita –arhitektūru, bet vēl kāda liek ieklausīties leģendās, kas apvij ēku. Atvēli Zemgales muižu ekspedīcijai veselu dienu vai nedēļas nogali, izbraukājot dižākās pērles, vai izvēlies vienu galamērķi savu brīvdienu atsvaidzināšanai.
Skaistkalnes muiža Mēmeles krastos un tās baisā leģenda
Mēmeles krastā, pie pašas Lietuvas robežas, atrodama staltā, karu un revolūciju sargātā Skaistkalnes muiža. Pirmais Skaistkalnes novada lēņu īpašnieks bijis Heinrihs Šēnbergs, kurš saņēmis zemes "starp Mēmeles un Iecavas upēm" 1489. gadā Cēsu pilī no Livonijas ordeņa mestra Johana fon Freitāga – Loringhofena. No Heinriha Šēnberga uzvārda arī ciemats ieguvis savu vācisko nosaukumu "Šēnberga". 1925. gadā, nosaukumu vienkārši latviskojot, radies Skaistkalnes vārds.
Laikam ritot, Šēnbergas muiža gājusi no viena īpašnieka rokām citās, līdz 1743. gadā nonākusi savā laikā ļoti bagāta vīra Nikolausa fon Korfa un viņa sievas rokās. Nikolauss fon Korfs 19. gadsimta beigās izlēma uzcelt jaunu muižas kungu māju, kas redzama arī mūsdienās. Celtnes projekta autors ir Liepājas arhitekts Maksis Pauls Berči, bet būvdarbus vadīja Liepājas būvuzņēmējs Johans Vilhelms Rīge. Historisma stilā celtā ēka pabeigta 1894. gadā.
Bavārijas seno villu līdziniece Zemgalē – Mazmežotne
Mazmežotnes muiža ir neparasta un gleznaina vieta Lielupes senlejas krastā, nelielā pakalnā. Turpat kaimiņos atrodas gan lielā Mežotnes pils, gan slavenā Rundāle.
Mežotnes īpašumi piederējuši Līvenu dzimtai. Tomēr pats nozīmīgākais tēls šīs nelielās muižas stāstā ir Anatols Līvens.1920. gada sākumā, agrārās reformas laikā, firsts Anatols Līvens lūdzis, lai viņam atstāj Lielmežotnes muižu, pamatojoties uz saviem nopelniem vietējās lauksaimniecības pacelšanā un Brīvības cīņās, kā arī sakot, ka vēloties atkal šajā vietā izveidot paraugsaimniecību. 1921. gada janvārī viņam tomēr tikusi ierādīta Mazmežotne. Anatols Līvens saņēmis 101 hektāru zemes, deviņas daļēji nodegušas ēkas un ķieģeļu cepli. Lai arī līdz mūsdienām ir saglabājusies pavisam niecīga daļa no kādreizējā muižas interjera priekšmetiem, var secināt aizgājušo laiku muižas greznību un saglabājušos priekšmetu izcilo vērtību.
Blankenfeldes muiža, kur trimdas laikā uzturējās Francijas karalis Luijs
Nākamos gadsimtos mainījušies muižas īpašnieki, līdz 1743. gadā Ernsts Johans fon Butlers, kurš vadīja Jelgavas un Rundāles piļu būvniecību, uzsāk celt baroka stilā Kungu māju, kas savā būtībā saglabājusies līdz mūsdienām. 18. gadsimta beigās, kad modē nāca klasicisms, Andreas fon Kenigsfelss to pārbūvēja, saglabājot velvētos pagrabus un anfilādes principus, daļēji izmainot interjerus. Pārbūves notikušas arī 19. gadsimtā fon Hānu laikā.
Mierpilnā Berķenes muiža
Padomju laikos Berķenes muižā saimniekoja kolhozs "Ziedkalne". Kungu namā bijis gan kolhoza kantoris, gan pasta nodaļa, gan izmitināti strādnieki, tomēr diemžēl šajā laikā muiža tika ļoti nolaista un gandrīz aizgājusi bojā.
2004. gadā Berķenes muižu un zemi iegādājās Ilze un Aldis Melgalvji, kas atjaunojuši ēku pēc arhitekta Pētera Blūma izstrādāta projekta. Vēsturiskais muižas komplekss tika paplašināts ar jaunām individuālām dzīvojamām mājām ― lauku rezidencēm, piedāvājot kļūt par vienu no muižniekiem un izbaudīt muižas cienīgu dzīvi.
Romantiskā Abgunstes muiža
Ēkas atjaunošanu uzsāka pēc 1908. gada, kad par muižas īpašnieku kļuva grāfs Sergejs fon der Pālens. Bet līdz galam tā nav īstenota, jo sācies Pirmais pasaules karš un vēlāk Brīvības cīņas. Tā nu muiža ilgi stāvējusi kā jaunbūve, līdz to Latvijas brīvvalsts laikā Zaļenieku pagasta vajadzībām pabeidza kā skolas ēku. Vēlāk tur piešķirti dzīvokļi kolhozniekiem, bet zālē, kur kādreiz notikušas balles, ierīkots veikals. Pēc tā laika muiža ilgus gadus bija slēgta apmeklētājiem, bet tagad tā atkal gaida ciemiņus.
