Jelgavas pilī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi
Foto: Publicitātes foto

2020. gada izskaņā noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi lielākajā baroka laika celtnē Baltijas valstīs – Jelgavas pilī, kas vienlaikus ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) galvenā ēka. Paveiktie darbi mērķtiecīgi īstenoti četru gadu laikā, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti un modernizētu LLU zinātnes un studiju infrastruktūru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ceļš līdz pils atjaunošanai


Jelgavas pils kā hercogu rezidences izbūve sākta vecās koka pils vietā 1738. gadā pēc itāļu izcelsmes arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta, bet 20. gadsimtā, kad nolemts pilī izvietot toreizējo Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju (tagad LLU), papildināta ar Rietumu spārnu atbilstoši arhitekta Eižena Laubes iecerei. Pils tika nopostīta Otrā pasaules kara laikā, taču ir viena no nedaudzajām Kurzemes un Zemgales hercogistes (1562-1795) galvaspilsētas ēkām, kas saglabājusies no 1944. gadā sagrautās Jelgavas pilsētas. Pilij ir arī divas, arhitektoniski līdzīgas "māsas" – mazākā Rundāles pils Latvijā un lielākā Ziemas pils Krievijā, kuras atšķirībā no Jelgavas pils mūsdienās galvenokārt pilda kultūrvēsturiskas funkcijas un izveidotas kā muzeji.

Vairāk nekā 80 gadus Jelgavas pils tiek izmantota LLU vajadzībām, gan pildot izglītības iestādes funkcijas, gan saglabājot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu. Vērienīgākos atjaunošanas darbus pils pēdējo reizi piedzīvoja 20. gadsimta 50., 60. gados, kad ēkā novērsti Otrā pasaules kara postījumi. Vairāku gadu desmitu laikā rekonstruētas atsevišķas pils daļas un ēkas iekšpagalma fasāde.

"Lai gan universitāte nepārtraukti bija rūpējusies par vēsturisko ēku, lai tajā būtu atbilstoši studiju un darba apstākļi, tās fasāde bija sabrukusi, ēkai bija lieli siltumenerģijas zudumi un novecojusi ventilācijas sistēma. Līdz ar to pirms sešiem gadiem pieņēmām lēmumu īstenot apjomīgus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un ieguvām Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu pils renovācijas darbu projektēšanai. Jau pēc gada iesniedzām projekta "Jelgavas pils energoefektivitātes nodrošināšana" pieteikumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam un sākām tā īstenošanu," stāsta LLU rektore Irina Pilvere.

Energoefektivitātes izaicinājumi vēsturiskā ēkā


Projekta vadītāja Iluta Černija atklāj, ka energoefektivitātes nodrošināšana paredzēja vairāku pasākumu kopuma īstenošanu. Būvdarbi pilī norisinājās pakāpeniski, sākot no pils dienvidrietumu stūra, līdz ar to studiju process tajā netika pārtraukts un turpinājās visu laika periodu. Būvdarbus Jelgavas pilī veica Pilnsabiedrība "PST un ARMS" un būvdarbu vadītājs bija Mindaugas Matas. Autoruzraudzību nodrošināja SIA "Arhitektūra un vide" autoruzraugs Liesma Markova un SIA "Lūsis V" autoruzraugs Dzintars Grīvnieks. Būvuzraudzību veica SIA "Būves un būvsistēmas" būvuzraugs Nikolajs Jankovskis.

Energoefektivitātes pasākumu galvenais mērķis bija sasniegt oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu 131121.53 kg CO2 gadā un enerģijas patēriņu apkurei, kas uz ēku aprēķina platību pēc projekta īstenošanas beigām nepārsniegs 63.28 kWh/m2 gadā.

Lai panāktu šādu emisiju un enerģijas patēriņa samazinājumu, četru gadu laikā pilī izbūvēta ventilācijas sistēma, uzstādot rekuperācijas sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvu gaisa apmaiņu. Rekuperācijas sistēmas vadība tiek nodrošināta attālināti, ņemot vērā pils iekštelpu klimatu. Savukārt pils bēniņos uzstādītas 14 rekuperācijas iekārtas un ventilācijas sistēma izbūvēta visās pils telpās, ņemot vērā katras telpas unikalitāti. Bēniņi nosiltināti ar beramo vati, un izbūvētas laipas, kas turpmāk nodrošinās piekļuvi ventilācijas iekārtām.

Paralēli ventilācijas sistēmas izbūvei pilī ir izgatavotas un atjaunotas 26 ārdurvis un sešas balkona durvis, kā arī izgatavots 701 jauns logs, atjaunoti un restaurēti 79 logi un restaurēti 16 logi. Tādējādi plānots ievērojami samazināt ēkas siltumenerģijas zudumus.

"Vieni no apjomīgākajiem darbiem bija saistīti ar Jelgavas pils fasādes atjaunošanu, ko apgrūtināja pils īpašā atrašanās vieta uz salas starp divām upēm un nepārtraukti augstais mitruma līmenis ēkas pamatos. Lai atjaunotā pils fasāde būtu ilgtspējīga un nesabruktu pāris gadu laikā pēc tās atjaunošanas, fasādē tika izbūvēta elektroosmozes sistēma mūra žāvēšanai. Tikai pēc tās efektivitātes izvērtēšanas sākti fasādes stiprināšanas un atjaunošanas darbi. Kopumā fasāde atjaunota 11 932,21 kvadrātmetru platībā," stāsta Černija.

Projektā arī atjaunoti četri pils balkoni, austrumu fasādes kāpnes, nostiprinot konstrukciju un ieklājot jaunu granīta segumu, un izgatavoti jauni, meistara kalti vārti ziemeļu caurbrauktuvei.

Visu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā izmantots Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Zemkopības ministrijas finansiāls atbalsts.

Studiju un zinātnes vides modernizēšana


Četru gadu laikā īstenotie Jelgavas pils atjaunošanas darbi mērķtiecīgi plānoti, lai saglabātu nākamajām paaudzēm unikālo arhitektūras pieminekli un paaugstinātu pils energoefektivitāti. Turklāt universitāte paralēli modernizējusi studiju un zinātnes infrastruktūru, lai stiprinātu pili kā vietu bioekonomikas augstākās izglītības un zinātnes centram Baltijas valstīs.

Tādēļ papildus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pilnveidota studiju un zinātnes infrastruktūra. Izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Zemkopības ministrijas finansējumu modernizētas auditorijas, laboratorijas un koplietošanas telpas. Līdz ar to studējošajiem šobrīd ir pieejama pilnībā atjaunota un ērta studiju vide, kas aprīkota ar atbilstošām tehnoloģijām.

Nozīmīgas pārvērtības piedzīvojusi Jelgavas pils Svētku zāle, kas ir LLU Aula, Sudraba un Zelta zāles, kā arī hercoga guļamistaba. Šo telpu ansamblis pils dienvidu spārnā veidots kā Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrs, kas atklāts 2018. gada pavasarī un tiek izmantots zinātnes popularizēšanas pasākumiem, starptautiskās sadarbības veidošanai un dažādu studiju aktivitāšu īstenošanai. Tā kā centrā uzstādītas modernas prezentāciju, apskaņošanas un pārraižu iekārtas, tas regulāri tiek izmantots arī e-konferenču organizēšanai ar universitātes starptautiskās sadarbības partneriem un zinātniekiem visā pasaulē.

LLU rektore atklāj, ka Jelgavas pils uzturēšanā un atjaunošanā nepārtraukti līdzsvarotas divas prioritātes – zinātnes un universitātē studējošo vajadzības un atbildība pret unikālo kultūras pieminekli, kas ir milzīga vērtība jelgavniekiem un Latvijas sabiedrībai. To samērošana bijis izaicinājums visiem Jelgavas pils atjaunošanas darbos iesaistītajiem. Tāpēc rektore izsaka īpašu pateicību par atbalstu atjaunošanas darbu plānošanā ilggadējam Rundāles pils direktoram un mākslas vēsturniekam Imantam Lancmanim.

Lai gan visi atjaunošanas darbi ir noslēgušies, ievērojot aktuālās epidemioloģiskās drošības prasības, Jelgavas pils savas durvis interesentiem vērs tikai 2021. gada vasarā, kad arī tiek plānots oficiāls pasākums par godu pils atjaunošanai un 283 gadu jubilejai.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Jaunie projekti