Jau kopš 2008. gada Lietuva piedalās starptautiskajā projektā EDEN, kas vieno Eiropas izcilākos galamērķus. Starp tiem ir arī vēsturiskas ēkas, kas izceļas ar arhitektūru, atrašanās vietu un glabātajiem stāstiem.
Pateicoties tūrisma attīstības aģentūrai "Travel Lithuania", arī "Tūrisma Gidam" bija iespēja iepazīt šīs kaimiņvalsts dārgumus, mudinot arī tevi doties līdzīgā piedzīvojumā.
Lielākais muižu komplekss visā Lietuvā: Pakrojas muiža
Pakrojas muiža, kurā reiz valdījuši vācu baroni, ir lielākais muižu komplekss visā Lietuvā, kas saglabājies vēl līdz pat mūsdienām. Tā pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimta vidū. Komplekss sevī iekļauj 26 restaurētas ēkas, un viesiem piedāvā dažādas aktivitātes.
Muižas kompleksa platība patiesi ir milzīga, un pati muiža lepni slejas debesīs. Turklāt – mēs neesam vieni, mūs sagaida kāda dāma – lepna, taču draudzīga baronese. Viņas vadībā izstaigājam visu muižu, līdz satiekam arī baronu, kurš, kūpinot pīpi, stāv pie kamīna un cēli lasa grāmatu. Kopā ar baronu un baronesi dodamies elpu aizraujošā ekskursijā caur lepnajām muižas telpām. Kas pārsteidz – padomju laikos muižā bijis tehnikums un viena no cēlākajām telpām tikusi izmantota pat kā sporta zāle.
Muižas pagrabstāvā atrodas vēl dažādi pārsteigumi, piemēram, telpiņa, kurā vārīt ziepes un uzmeistarot dažādas smaržas ar ēteriskajām eļļām. Tāpat apskatei pieejama vēl kāda telpa, kurā tiek atjaunoti baronu laiku tērpi un dažādi aksesuāri, lai apmeklētājiem radītu precīzu priekšstatu par aizgājušo laiku greznību.
Kad izstaigāta visa muiža, ceļš tālāk ved uz muižas kompleksa ēkām. Vienā no tām atrodas moku kambaris, ar dažādiem seno laiku bendēšanas un spīdzināšanas rīkiem. Noskaņa ir patiesi drūma, jo telpā valda tumsa un mūs izgaismo tikai retas spuldzītes. Tikuši ārā sveiki un veseli, dodamies uz aptiekāra telpu degustēt vietējo darinājumu – spirta uzlējumu, kas kalpo kā zāles. Kā apgalvo pats barons, kopš lieto uzlējumu, jau vairākus gadus nav slimojiis. Vai tā taisnība, tas nu lai paliek viņa paša ziņā, taču telpa, kurā mēs omulīgi iekārtojāmies, bija patiesi maģiska. Interjers bija neuzkrītošs un sienas maz atjaunotas, telpā izvietoti nelieli galdiņi, dīvāni, apdarināti krēsli un daudz, daudz sveces. Tik šarmanti un un skaisti!
Manuprāt, pats vērtīgākais ieguvums, apmeklējot muižu, ir dažādie nostāsti, kurus stāsta barons un baronese. Tā nav vienkārša ekskursija, tas ir ceļojums laikā, kas palīdz izjust un iztēloties tā laika dzīvi. Tāpat arī fantastisks šķiet fakts, ka ekspozīcija šeit nav kā muzejos, kur visu drīkst izjust tikai ar acīm – ja vēlies spēlēt klavieres, droši sēdies! Turklāt nevienam nav noslēpums, ka katru gadu šeit norisinās Ķīnas laternu festivāls, kā arī Ziedu festivāls. Muižā ir ļoti daudz piedāvājumu – garlaicīgi šeit nebūs it nevienam!
Ar muižas piedāvājumu var iepazīties te.
Palieses muiža
Vēsturisku notikumu ietekmē, muiža savu veidolu mainījusi vairākkārt. Taču tagad tā atkal lepni un pašpārliecināti stāv un veras plašumos. Apkārtne ir brīnišķīga – ir tāds miers un klusums! Un kā nu ne – 2019. gadā tā ieguva Lietuvas vispievilcīgākā veselības tūrisma galamērķa titulu.
Arī Palieses muižas pirmsākumi meklējami labu laiciņu atpakaļ, proti, 18. gadsimtā. Tagad muižas kompleksa ēkās atrodas restorāns, spa, kā arī terapijas klīnika. Tāpat ēkās ir atrodama pat skaņu ierakstu studija, dizaina veikaliņš un pati iespaidīgākā ēka – mūra, pakava formas ēka, kuru visapkārt iekļauj stikla sienas. Mūra sienās reiz bijusi kūts, taču tagad, pateicoties tās unikālajai formai, mūra sienās slēpjas fantastiska, akustiska koncertu zāle. Šī ēka ir apbrīnojams piemērs faktam, ka lai saglabātu senas un kultūrvēsturiskas ēkas, ir jāmeklē dažādi jauni risinājumi un iespējas, lai nezaudētu seno šarmu, taču apvienotu to arī ar mūsdienu vajadzībām. Koncertzālē notiek dažādi koncerti un telpas tiek iekrāsotas gan džeza, gan klasikas toņos.
Muiža kalpo arī kā viesu nams, kuru iemīļojuši tie, kuri mīl dabu, klusumu un mieru. Tiek piedāvātas arī dažādas meistarklases, piemēram, mūs sagaidīja ar novadam tradicionālu kūkas cepšanu. Mīcījām gan mīklu, gan veidojām kūkas formu un pildījām ar dateļu krēmu un dažādām sēklām – visu savām rokām.
Muižu atstāju ar mazuma piegaršu un pārliecību, ka atgriezīšos vēl. Ja ne atpūtā viesu namā, tad uz koncertu pavisam noteikti.
Vairāk par muižu te.
Rokišķu muiža
Celta 1801. gadā un simtu četrus gadus vēlāk mīlestības vārdā pārbūvēta ar baroka elementiem, Rokišķu muiža arī mūsdienās nav zaudējusi savu graciozitāti. Rokišķu muižā var iepazīties ar tās iemītnieku vēsturi veselās sešās paaudzēs – Tīzenhauzenu un Preždiecku dzimtām. Tāpat, gida stāstos klausoties, var gremdēties domās par bijušo varenību. Muižā darbojas arī muzejs. Pretī muižai veras fantastiska, taisna aleja, kas savieno muižu ar Rokišķu baznīcu.
Rokišķu muiža ir burvīgs klasicisma paraugs. Tā iekštelpas ir restaurētas un pietuvinātas tam, kādas tās izskatījās pagātnē. Pati burvīgākā vieta muižā, manuprāt, ir ziemas dārzs. Fantastiskie, lielie stiklotie logi, caur kuriem saules stari netraucēti plūst telpā. Pa vidu galds, apkārt krēsli – viss, kā pienākas, lai mierīgi baudītu rīta kafiju. Padomju laikos muižā atradies kolhoza klubs, kino un kantoris.
Vienā no muižas kompleksa ēkām atrodas ekspozīcija ar Lietuvā labi pazīstamā tautas meistara Ļongina Šepkas koktēlniecības darbiem. Viņa darbi pārsteidz ar detaļām un izteikto precizitāti. Tēlnieks savu aicinājumu atklājis pēc brāļa nāves, kad māte viņu palūdza izgrebt vienkāršu krustu. Rezultātā viņš izgrebis fantastisku darbu ar dažādiem elementiem. Stāsts par Ļonginu ir spēcīgs, jo parāda, uz ko ir spējīgs cilvēks lielu dvēseles sāpju rezultātā.
Muižā var izbaudīt arī vietējā Rokišķu siera degustāciju, kura slava jau slejas tālu prom arī aiz Baltijas robežām. Muižas dīķī mēdz uzturēties arī graciozs melno gulbju pāris. Tāpat viesus vilina gleznainais muižas parks, kurš veidots angļu stilā. Noteikti apskates vērta vieta!
Tikai soli ārpus Latvijas: Ilzenbergas muiža
Tikai pārsimts metru pāri Latvijas-Lietuvas robežai slejas Ilzenbergas muiža, kas reiz atradusies Latvijas teritorijā. Muižas pirmsākumi meklējami jau tālajā 1515. gadā un laika gaitā tā mainījusi dikti daudz īpašnieku, sākot ar Kerssenbroku dzimtu, līdz pat Dimzu dzimtai. Muižas parks ir ārkārtīgi liels un brīnišķīgi iekopts, tajā mitinās arī dažādi zvēri, mums paveicās ieraudzīt pat lapsu.
Parkā ir vairāki dīķi, bišu stropi, dažādi tiltiņi un citi stila elementi. Tāpat arī Lietuvas simtgadei veltīts skulptūru parks. Iespaidīga ir laipa pāri Ilges ezeram, kura ved uz Mīlestības saliņu, kurā stalti slejas kāds koks, kurš nosaukts Ilzes un Jāņa vārdā. Par koku un jaunajiem mīlniekiem muižas pavadonis stāsta kādu romantisku leģendu – abi jaunie pie koka solījuši viens otram mūžīgu mīlestību. Taču neilgi pēc tam Jānis iesaukts armijā uz veseliem 25 gadiem, tiesa, likumi mainījušies un Jānis mājup ticis ātrāk un, ziņkāres vadīts, devies ciemos pie Ilzes. Protams, viņš apzinājies, ka Ilzei noteikti sen jau ir ģimene un skaisti bērni, taču tāpat vēlējies jaunības mīlestību satikt. Ierodoties viņu sagaidījis pārsteigums – Ilze esot bijusi viena. ''Muļķīt, mēs taču solījām viens otram mūžīgu mīlestību, tad nu tādēļ es arī tevi gaidu, un redzi – sagaidīju," teikusi Ilze. Abi mīlnieki nodibinājuši skaistu, lielu ģimeni un nodzīvojuši kopā visu dzīvi. Tāpēc tagad ikviens jaunais pāris ir aicināts uz saliņu, lai teiktu solījumu par mūžīgu mīlestību, jo tas piepildoties.
Muižas iekštelpas ir ne mazāk grandiozas kā tās āriene. Telpas un istabas ir brīnišķīgi restaurētas un gluži vai radītas, lai acis mielotos ar askētiskumu un glanci.
Muižā darbojas arī bioloģiska saimniecība – tiek ražota ekoloģiska produkcija, ar kuru arī ekskursijas noslēgumā mūs iepazīstina. Dažādi sieri, jogurti, citi piena produkti, cepumi un vēl citi garšīgi produkti. Uzņēmuma devīze – "jo vairāk laimīgu cilvēku, jo veselāki mēs esam". Galvenais ir mīlestība, saticība un ekoloģija. Proti, dzīvot saskaņā ar dabas ritmu.
Ilzenbergas muižas vēsture un dažādi fakti tiek pētīti vēl tagad. Šobrīd muiža sadarbojas gan ar Aknīsti, gan ar Neretu, lai kopīgi atšķetinātu muižas vēsturi un dažādas interesantas lietas.
Ilzenberga ir izcils paraugs, kā saimniecību apvienot ar tūrismu. Tāpat muiža 2017. gadā iekļuva tika virzīta kā EDEN pievilcīgākais kultūras tūrisma objekts Lietuvā.
Netālu no Ilzenbergas ceļa malā slejas kādas senas, nodegušas muižas drupas. Arī tās ir apskates vērtas, jo jau vairākus gadu desmitus priecē dažādus māksliniekus ar savu askētiskumu un māksliniecisko dabu.
Vairāk par muižu un tās piedāvājumiem šeit .
Biržu pils
Biržu pils ir citādāka, nekā iepriekš iepazītās pilis un muižas Lietuvā. Tās celtniecība sākta 1586. gadā, lai atvairītu zviedru uzbrukumus, taču pils tāpat divas reizes tika ieņemta. Saglabājās tikai neliela daļa no pils sienām, pagrabiem, pils vārtiem un aizsarggrāvjiem. Sākot ar 1978. gadu, pils un muižas dzīvojamā ēka tika uzcelta no jauna.
Ēkā tika izveidots Biržu novada muzejs. Ekspozīcijas ir patiesi interesantas, iespējams apskatīt dažādus senus, izrakumos atrastus priekšmetus, vēsturisku naudas lādi, zvēru izbāzeņus, un daudz, daudz cita. Arī Biržu pils 2017. gadā EDEN projektā tika nominēta kā pievilcīgākais kultūras tūrisma galamērķis Lietuvā.
Pilī tiek piedāvātas arī izklaides un mācību programmas. Mūs šoreiz pārsteidza vietējā alus degustēšanas programma, kur Biržu folkloras kopas pavadībā izdziedājām tautas dziesmas, kā arī kārtīgi izdancijāmies. Mums par pārsteigumu – programma bija latviešu valodā, jo viena no folkloristēm reiz gadu mācījusies Rīgā. Programmas gaitā izzinājām visu par kārtīga alus brūvēšanu, kā arī to degustējām (katru reizi paceļot glāzi sakot ''Nu, sveikata!'') kopā ar svaigi ceptu maizīti un sieru. Atmosfēra bija fantastiska, jo atradāmies pagrabstāvā ar romantisku apgaismojumu un autentisku dizainu. Programmai atvēlētā stunda palidoja vēja spārniem. Šī programma jāizbauda ikvienam, it sevišķi iesaku draugu grupiņām vai darba kolektīviem, kuriem trūkst saliedētības, jo atraktīvie vadītāji un stāstnieki parūpēsies par draudzīgu un brīvu atmosfēru.
Atpakaļceļā iegriezāmies arī Biržu skatu tornī, no kura paveras skats uz mistiskajām karsta kritenēm. Tāpēc, ja plāno izbraukumu uz Biržiem, noteikti maršrutā iekļauj arī skatu torni!
