Foto: Privātais arhīvs
Kuldīgas novadā meklējama īsta miera osta visiem Latvijas muižu cienītājiem. To sauc Maras muiža. Izdzīvojusi raibu likteni, pēdējos gados ēka vareni atjaunota kādreizējā veidolā. Šoreiz par pašu muižu, tās saimniekiem un izaicinājumiem ievērojamo namu uzturēšanā!

Maras muiža ("Gut Marren") pirmo reizi minēta 16. gadsimtā, kad īpašumu ieguvusi Buhholcu dzimta. Buhholci tur saimniekojuši vairāk nekā 220 gadus. Muižas kungu māja celta divreiz – sākotnēji 1550. gadā, bet vēlāk uz vecajiem pamatiem tā pārbūvēta 1750. gadā. No tā laika kungu māja ir saglabājusi savu vienkāršo, bet skaistu baroka valdzinājumu, "Tūrisma Gidam" pastāstīja nama tagadējā saimniece Ilga Pranča-Hartingera.

Šobrīd Maras muižā saimnieko Ilga kopā ar ģimeni. Viņa ar vīru muižu ieraudzīja 2004. gadā. Tolaik viņi vēl dzīvojuši Minhenē, Vācijā, bet uz Latviju bija atbraukuši atpūtā. Satikšanās ar muižu esot bijusi vienreizēja, un jau toreiz abi sapratuši, ka šajā namā ir kaut kas īpašs. "Atvaļinājuma laikā ieraudzījām šo muižu un kaut kas ar mums notika. Pusgada laikā mēs nolēmām, ka riskēsim – pārdosim īpašumu Vācijā un nomainīsim dzīvesvietu un veidu," teic Ilga.

Vaicāta, kādā stāvoklī bija muiža, kad pāris to iegādājies, viņa teic: "Lai to saprastu, jāizprot jēdziens "padomju laiki". Ir pirms padomju laika muiža un pēc padomju laika muiža. Padomju laikā tur bija pagasta centrs ar visām funkcijām – bibliotēku, kino teātri, aptieku... Kad pagasta centrs tika pārcelts, šeit ierīkotas kopmītnes kolhozniekiem. Tajā laikā muiža tika pakārtota strādnieku ģimenēm. No vienas ģimenes mājas muižā tika ierīkoti mazi dzīvoklīši. Katram bija izolētas istabiņas, virtuve, apkure. Notika pamatīga pārbūve. Tā kā tie nebija īpašnieki, bet kolhoznieki, neviens nerūpējās par ēku kā saimnieks. Sāka pilēt jumts, tika izsisti logi... Pakāpeniski ēka nonāca ļoti bēdīgā stāvoklī."

Ilga stāsta, ka kanalizācijas šajā ēkā nebija, arī ar elektrību esot bijis švaki, bet ēka kurināta ar mazajām krāsniņām. Kopš muižu ieguvuši savā īpašumā, ēka pamatīgi atjaunota. Tā atguvusi agrāko spozmi un vēsturisko izskatu.

Muižas foto sendienās:

Ilga teic, ka saimniekojot šādā vēsturiskā ēkā, kas turklāt ir 900 kvadrātmetrus plaša, nākas saskarties ar vairākiem izaicinājumiem. Saimnieku lielākā sāpe šobrīd ir centrālā apkure. Iepriekšējais apkures katls ielikts pirms 15 gadiem, bet nu nelabojami saplīsis. Šobrīd ģimene atteikusi visu Latvijas apceļotāju rezervācijas nakšņošanai muižā un apmetusies apartamentos, ko vismaz var piesildīt. "Šogad bizness divas reizes ir apstājies Covid-19 dēļ, kā arī tagad vēl klāt nākusi problēma, par kuru iepriekš pat neaizdomājāmies, – apkure," skaudro gadu ieskicē Ilga, cerot, ka drīzumā atkal muižā varēs uzņemt viesus.

Maras muiža 2004.–2005. gadā:

Normālos apstākļos muižu iecienījuši Latvijas apceļotāji, nakšņotāji, kā arī dažādu kultūras pasākumu baudītāji. "Muiža ir mūsu vieta. Ir lieli plāni un sapņi," rezumē Ilga.

Sekot līdzi Maras muižas aktualitātēm iespējams šeit.

Maras muiža pēc atjaunošanas darbiem:

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!