Kokmuižas pils
Kocēnu novadā meklējama Kokmuižas pils (titulbildē), kas priecē ar arhitektūru un sakopto apkārtni. Kokmuižas pils ("Kokenhof") ir daļa no senā Valmieras pils novada, kas poļu laikā ietilpa Cēsu bīskapijā. Kopš tiem laikiem kungu mājas izskats mainījies vismaz trīs reizes. Sākotnēji tā celta no koka, kas arī devis nosaukumu – Kokmuiža. Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās ēkas pamati likti 1880. gadā, kad to pārvaldīja baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta.
Savukārt Kokmuižas parks savulaik būtu varējis sacensties ar krāšņajiem puķu dārziem Holandes Keukenhofā. 18. gadsimta beigās te savas daiļdārznieka iemaņas aizsāka vēlākais Krimas botāniskā dārza direktors Nikolajs Anders fon Hārtviss.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Gārsenes pils
Aknīstes novadā ir vairāki ievērojami apskates objekti. Jā, arī Gārsenes pils.
Gārsenes pils būvēta laikā no 1856. gada līdz 1860. gadam. Sākumā uzcelta pils divstāvīgā daļa, bet otrs, proti, zemākais spārns uzcelts 1885. gadā, jo pils pēdējam baronam un viņa sievai esošā likusies par šauru. 1939. gadā pils pārbūvēta skolas vajadzībām, līdz pat 2015. gadam tajā darbojās Gārsenes pamatskola.
Kas nav mazsvarīgi, pils apkārtne un no tās netālu atrodamās takas ļaus izlocīt kājas un mierpilni atpūsties.
Lasīt vairāk
Jaunmoku pils
Jaunmoku pils 1901. gadā kā toreizējā Rīgas mēra Džordža Armitsteda ģimenes vasaras rezidence un medību pils. Tajā atrodami Latvijai neraksturīgi un brīnumskaisti objekti un smalkas detaļas.
Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs bija Rīgā dzimis vācbaltiešu arhitekts. Viņš projektējis vairākas slavenas ēkas un pilis Latvijā. Tieši šim slavenajam meistaram, ar ko sadarbojās arī galvaspilsētas attīstībā, arī Rīgas mērs Armitsteds pasūtīja savu pili, ko bija iecerējis celt kalniņā, gleznainā apvidū ne visai tālu no Tukuma.
Lielstraupes pils
Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām – tiesa, ne bez pārbūvēm. Tā ir vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.
Par pils būvniecības laiku tiek uzskatīts 1263. gads, lai gan dokumentālās liecībās tā parādās nedaudz vēlāk – 14. gadsimta sākumā. Pilī no 13. gadsimta otrās puses saimniekojusi baronu fon Rozenu dzimta, ar īsiem pārtrauktiem īpašums dzimtai piederējis līdz 1939. gadam.
Pilij ir visai raibs liktenis – tā vairākkārt postīta un degusi. Kādu brīdi par dižās ēkas esamību šeit liecināja vien drupas. Pēdējo reizi tā atjaunota pēc ugunsgrēka 1905. gadā.
Lasīt vairāk
Stāmerienas pils
Graciozā pils celta ļoti skaistā apvidū pie diviem – Stāmerienas un Pogas – ezeriem. Pils sākotnējo celtniecību var datēt ar 19. gadsimta sākumu, jo zināms, ka 1822. gadā tā bijusi mūra ēka ar dakstiņu jumta segumu. Vēlākajos gados pils vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, jau iepriekš "Tūrisma Gidam" stāstīja Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā. Šo darbu rezultātā Stāmerienas pils kļuva par vienu no spožākajiem franču neorenesanses paraugiem savu līdzinieču vidū.
Dikļu pils
Dižā būve vēstures lappusēs minēta jau 15. gadsimtā, tomēr ēka, ko redzam tagad, ir uzcelta 1896. gadā – laikā, kad tur saimniekoja barons Pauls fon Volfs. Pils ir visai varena – ne velti tā iekļauta Valsts arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Izteiksmīgā neobaroka celtne šī brīža izskatu atguva 2003. gadā, kad tā, cienot visu senatnīgo, pilnībā tika restaurēta. Pateicoties gādībai, joprojām iespējams atklāt pils kādreizējo un senatnīgo burvību.
Bīriņu pils
Interesants apskates objekts ir arī Bīriņu pils ūdenstornis, kas būvēts 19. gadsimta beigās vietā, kur iepriekš ir bijusi aka. Tādējādi tika izmantots vējš, lai pumpētu no akas ūdeni un ar to apgādātu visu pili. Pils parks ir jauka pastaigu vieta gan vasarā, gan ziemā.
Lasīt vairāk
