Normunds Jērums ir viens no uzņēmīgākajiem cilvēkiem, kādus līdz šim izdevies sastapt, – viņš ir ne tikai policists, bet arī arheologs, vēsturnieks, arhitekts, biedrības "Latviešu karavīrs" biedrs un vēl, un vēl... Normunda intereses galvenokārt saistītas ar dzelzs laikmeta jeb agrīno viduslaiku periodu, jo īpaši baltiem un zemgaļiem, tādēļ par savu dzīves projektu viņš izvēlējies Tērvetes 12. gadsimta koka pils būvniecību, ko īsteno, lielākoties pateicoties paša iniciatīvai un finansēm. Aplūkojot Tērvetes koka pili un klausoties Normunda stāstījumā, nevar nemanīt acīs mirdzošo dzirkstelīti, kaut vai tāpēc, ka viņa rokās atrodas, iespējams, lielākā un vēsturiski precīzākā zemgaļu rotaslietu repliku kolekcija, pašrocīgi veidoti valdnieku portreti un lieli plāni koka pils teritorijas nākotnei.
Normunds stāsta, ka pirms viņa atbraukšanas Tērvetē nebija nekā, kas varētu izglītot par zemgaļu materiālo kultūras mantojumu, tādēļ 2000. gadā tika lemts kaut ko darīt lietas labā. Viņa pirmās ieceres saistībā ar zemgaļu materiālo kultūras mantojumu ar Tērvetes novada domes atbalstu tika realizētas Tērvetes vēstures muzejā, kas tolaik bija izvietots nelielā ēkā. "Pēc gadiem mēs sapratām, ka šīs telpas ir par šauru, un, lai būtu kaut kas iespaidīgāks un monumentālāks, ap 2013. gadu ekspluatācijā tika nodota Tērvetes koka pils pirmā kārta, kurā izvietojās Tērvetes vēstures muzejs," norāda Normunds, piebilstot, ka līdz ar muzeja paplašināšanos arī iecere par koka pils būvniecību pieņēmusies spēkā.
Taujāts, kādēļ Tērvete un kādēļ tieši koka pils, tās saimnieks norāda, ka ideja par pils būvniecību bijusi jau pirms vietas atrašanas Tērvetē – bijis dzinulis popularizēt un plašākai sabiedrībai vēstīt par zemgaļu senatni un vērtībām kopumā. Tā kā Tērvete savulaik bija nozīmīgs zemgaļu politiski ekonomiskais centrs, kurā dzīvojuši arī zināmi valdnieki, piemēram, Viestards un Namejs, izvēlēts tieši šis zemes nostūrītis. Koka pils atrodas uzkalniņā iepretim Tērvetes pilskalnam, un par labu šai vietai lemts, lai nebojātu arheoloģisko kompleksu un neskartu seno kultūrslāni.
Tāpat viņam nozīmīgs šķiet izglītojošais darbs, iespējami autentiskāka arhitektūra un ekspozīcija. Cita starpā par Tērvetes koka pils oriģinālajām aprisēm Normunds vēlējies vēstīt, jo bieži cilvēki senatnīgās pilsētas iedomājas kā necilas vietas, taču tā nebūt neesot – tās ir arī monumentālas celtnes un valdnieku rezidences. "Jā, protams, ir arī vienkāršāks stallis, bet vēlme ir parādīt, ka mūsu pusē tās pilis tomēr bijušas diženas."
"Meklējumos, tīri nejauši pastaigājoties pa Tērveti, ienācu mežā, kur bija krūmi, viss aizaudzis. Tas bija pavasarī, kad bija maz lapu, un es pamanīju te tādu kā nogāzi un nodomāju, ka šī varētu būt ideāla vieta, kur novietot pili," atminas Normunds, ar smaidu uz lūpām sakot, ka, viņaprāt, izvēle bijusi nekļūdīga.
Laika gaitā šajā projektā ieguldīti gan sviedri, gan finanses. "Šis ir mans projekts, manu roku darbs un faktiski arī mana iniciatīva," lepni stāsta Normunds, piebilstot, ka, protams, tapšanas procesā iesaistījušies arī atbalstītāji – Tērvetes novads un tā bijušais priekšsēdētājs Edvīns Upītis, kas bijis pretimnākošs un atbalstījis, kā vien spējis, tāpat arī pašreizējā pagasta pārvalde, kas iesaistās Zemgaļu svētku tapšanā. "Zinu, ka ne vienmēr un visur pašvaldības ir pretimnākošas, bet manā gadījumā šis ir tas pozitīvais piemērs." Tāpat viņš norāda, ka būvniecības darbos talkā nākuši arī draugi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
