Kultūras gardēžiem: astoņas idejas atpūtai Palangā

Grāfa Tiškeviča 1887. gadā būvētais nams bijis gan restorāns, gan pirmā kūrorta viesnīca, bet pēc nodegšanas 2002. gadā un restaurācijas 2012. gadā tas burtiski ir pilsētas sirds – ik gadu tajā notiek vairāk nekā 250 dažādu pasākumu: koncerti, festivāli, izrādes u.c. Savukārt kopš 2015. gada Kūrmājā aktīvi darbojas Palangas Kultūras un jauniešu centrs, bet atjaunotajā koka daļā atklāta jauna teātra zāle, kas paredzēta izrādēm, filmu seansiem, dzejas lasījumiem un citiem kamerpasākumiem. Vairāk informācijas par pasākumiem – Palangas Kūrmājas mājaslapā.

Palangas Botāniskais dārzs, kas aizņem 100 hektārus lielu platību, ir viens no skaistākajiem parkiem Lietuvā. Tajā aug aptuveni 500 dažādu koku un krūmu, galvenokārt skujkoku, no kuriem puse ir ievesti, bet puse – vietējās izcelsmes. Tāpat dārzā ir vairākas krāšņas ziedu dobes, ovāls rožu dārzs, terase, vairākas ūdenstilpes, pludmale un smilšu kāpas, kas parka teritorijā stiepjas aptuveni 1,5 km garumā, kā arī septiņas skulptūras un vairāki arhitektūras meistardarbi, tostarp neorenesanses stila grāfa muiža, kur mūsdienās atrodas Dzintara muzejs. Tas ir viens no visvairāk apmeklētajiem Lietuvas muzejiem, un tajā skatāma viena no bagātīgākajām dzintara un tā ieslēgumu kolekcijām pasaulē – kopumā aptuveni 30 tūkstoši vienību. Muzejā nule kā atklāta metālmākslinieces Vitas Pukštaites-Bružes personālizstāde – rotu instalācija "Zem saules", kurā aplūkojamas oriģinālas rotas no dzintara, emaljas, vara, sudraba, dzelzs, mamuta kaula un citiem materiāliem. Tāpat muzejā darbojas kafejnīca.

Lietuvas trimdas mākslinieka Antana Monča māja-muzejs ir vieta, kuru novērtēs ne tikai mākslas cienītāji, bet arī bērni, jo visas skulptūras šajā muzejā drīkst aiztikt ar rokām – tāda bijusi paša mākslinieka vēlme. Mončis, kurš 1921. gadā piedzima Kretingas apgabala Monču ciematā, Otrā pasaules kara laikā emigrēja uz Franciju, kur arī palika. Savukārt muzejā Palangā apskatāmas un aptaustāmas vairāk nekā 200 modernisma skulptūras, grafiskie darbi, maskas, kolāžas un svilpes, ko mākslinieks novēlēja dzimtās vietas muzejam pēc savas nāves. 2021. gadā Antanam Mončim apritētu 100 gadu, tāpēc muzejs visa gada garumā rīko dažādus pasākumus, kā arī piedāvā apmeklētājiem divas fotogrāfiju izstādes: "Antanas Liutkus (1906-1970). Antanas Mončys Prancūzijoje" un "Antanas Liutkus (1906–1970). Palanga (1937–1938)", ko saista divu slavenu personību vārdi un draudzība, kas izveidojusies Antana Liutkus ģimenes mājās Francijas dienvidos, uz kuru bija ielūgts tēlnieks Antans Moncis. Vairāk informācijas – muzeja mājaslapā.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesbraukšanas baznīcu Palangā uzcēla pirms vairāk nekā 100 gadiem saskaņā ar neogotikas arhitektūras varenuma etaloniem. Baznīca lepojas ar iespaidīgu kanceli un trim prasmīgi izgatavotiem marmora altāriem, kas rotāti ar speciāli no Francijas vestiem bareljefiem. Centrālajā altārī atrodas 17. gadsimtā tapusi Dievmātes Marijas glezna, savukārt malējie koka altāri ir saglabāti no iepriekšējās koka baznīcas, kas atradās šajā vietā. Baznīcas tornī apmeklētājiem bez maksas pieejams arī skatu laukums, no kura paveras brīnišķīgs skats uz visu pilsētu. Skatu laukums atvērts no pirmdienas līdz sestdienai no pulksten 9.00 līdz 17.30, bet svētdienās no pulksten 13.30 līdz 17.30. Baznīcas adrese: Vītauta iela 51.

2015. gada beigās Palangā durvis vēra jaudīga koncertzāle, kas savā amfiteātrī spēj pulcēt 2200 klausītāju un skatītāju, kuru sēdvietas izkārtotas visapkārt skatuvei. Palangas koncertzāle ir arīdzan oriģināls modernas arhitektūras paraugs: apaļās formas ēka ir piecus tūkstošus kvadrātmetru plaša, "paceļas" 14 metru augstumā virs zemes, kā arī "iegrimst" sešus metrus zem zemes. Koncertzāle ir aprīkota ar modernākajām akustiskajām tehnoloģijām – uz skatuves ir astoņi mikrofoni, bet apaļajā zālē ir 112 skaļrunu, tādējādi ikviens var baudīt izcilu skaņas kvalitāti jebkurā vietā. Unikālu vaibstu pilsētas kopainā veido arīdzan koncertzāles fasādes apgaismojums, savukārt iekšpusē dabīgā gaisma nāk caur jumta logiem un "izgriezumiem" apaļās fasādes sienās. Iepazīties ar plašo pasākumu programmu un iegādāties biļetes var koncertzāles mājaslapā.

2021. gadā apritēja 100 gadu kopš Lietuva no Latvijas atguva Palangu. Lēmumu par tās iekļaušanu nesen kā dibinātajā Lietuvas Republikā pieņēma starptautiska šķīrējtiesa, kuras komisijā bija delegācijas no Lietuvas un Latvijas, bet to vadīja neatkarīgs starpnieks – Edinburgas universitātes profesors Džeimss Jangs Simpsons (James Young Simpson). Šī gada jūlijā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atklāja Šventojē Simpsona pieminekli, uzsverot viņa ieguldījumu abu valstu diplomātiskajās attiecībās – starptautisko tiesību pārākums, mierīgs dialogs un izvairīšanās no konfliktiem ir vissvarīgākais draudzīgu robežattiecību garants.

Pērn pavisam jaunu un svaigu elpu ir ieguvis Šventojas centrālais laukums, kas ir ne vien iemīļota atpūtas un pastaigu vieta, kā arī rotaļu laukums bērniem, bet arīdzan daudzu pasākumu norises vieta. Tajā izbūvēta neparasta strūklaka, kas imitē Baltijas jūras piekrastes akmeņus, savukārt uzstādītais paviljons, kas paredzēts kultūras pasākumu un tūrisma informācijas centra nolūkiem, lieliski iekļaujas atjaunotā laukuma vispārējā ainavā – jaunā ēka šķietami "izaug" no paša laukuma un veido ar to nedalāmu veselumu. Papildu dažādajiem kultūras pasākumiem otro gadu pēc kārtas Palangas Kultūras un jauniešu centrs īsteno projektu "Filmu vasara Šventojā", bezmaksas brīvdabas kinoseansos pulcējot gan pilsētas iedzīvotājus, gan vilinot tūristus. Kino festivāla programma – šeit.