Latvijas ziemu nomainiet pret 'siltumnīcas' apmeklējumu Lietuvā: dodieties uz vietām ar neierastu vēsturi

Senākā mūra pils valstī, kas nojaukta, lai ar iegūtajiem akmeņiem bruģētu ielas

Ceļojumu sāciet ar senāko mūra pili Lietuvā, kas ir arī vecākā ēka Kauņā. Kauņas pils pirmoreiz minēta 1361. gadā Teitoņu ordeņa mestra Vinriha fon Kniprodes vēstulē, kurā viņš pirms uzbrukuma vēlas noskaidrot mūru biezumu. No šā gada tiek rēķināts arī pilsētas vecums.

Pils tika celta stratēģiski nozīmīgā vietā – pie Nemunas un Nēres satekas. Tai bija svarīga loma lietuviešu cīņās ar krustnešiem. Pils pakājē izveidojās un attīstījās pilsēta. Tur darbojās arī cietums, kas bija bēdīgi slavens ar sliktajiem sadzīves apstākļiem.

Turpmāko karu laikā pils tika stipri izpostīta. Īpaši postošs pilij bija 1870. gads, kad tās mūra akmeņi tika izmantoti ielu bruģēšanai un šosejas veidošanai. Neilgi pēc Lietuvas valsts atjaunošanas tika aktualizēts pilsdrupu sakārtošanas jautājums, tika veikta izpēte, sakārtota apkārtne un sākta mūru konservācija.

Pilsētas centrā – ēka ar apslēptiem dārgumiem

Mūsdienu Kauņas centrā pie Kauņas Valsts muzikālā teātra, slēpjas neliela, bet ļoti nozīmīga pilsētas vēstures daļiņa. Tās ir atliekas no Kauņas aizsargmūra – saglabājies Dzirnavnieka tornis un neliels aizsargmūra fragments.

19. gs. beigās, kad Kauņa bija Krievijas impērijas guberņas centrs, brūkošais Dzirnavnieka tornis tika nodots blakus esošā zemesgabala īpašniekam Tomaševskim, kurš tur ierīkoja darbnīcas. Kopš tā laika telpu lietojuma veids vairākkārt mainījies. Šobrīd tur atrodas restorāns.

2018. gada vasarā Brīvības alejas rekonstrukcijas laikā pie bijušās pilsētas sienas divreiz tika atrasta "apslēpta manta". Strādnieki izraka vairākus simtus bronzas monētu, kas datējamas ar 16. gs. otro pusi. Domājams, ka toreizējā ārpilsētā tās kāds ieracis "nebaltai dienai".

Ārpus pilsētas – lieliski saglabājusies Raudondvares muiža

No pilsētas centra iesakām doties uz vienu no slavenākajām Lietuvas muižām – Raudondvari. Muiža ir 17. gs. sākuma Lietuvas renesanses arhitektūras piemineklis. Vietējo un ārvalstu tūristu bieži apmeklētā muiža atrodas Nevēžas upes krastā. Kompleksa galvenā ēka ir pils ar torni, bet plašajā parka teritorijā apskatāmas arī divas oficīnu ēkas, oranžērija, zirgu staļļi un ledus māja.

Lai arī šai muižai piemīt pils pazīmes – tornis un šaujamlūkas – tā nekad nav bijusi nozīmīga aizsardzības būve, ēka tikusi izmantota reprezentatīviem nolūkiem. Pirms Pirmā pasaules kara Raudondvares muiža kļuva par kultūras centru, bija slavena ar gleznu kolekcijām un bibliotēku.

Pirmā pasaules kara laikā muižas pilī atradās vācu Oberosta valdes mītne. Interesanti, ka vācu rakstnieks Arnolds Cveigs (Arnold Zweig) tur sarakstījis romānu "Mindaugs II" (1937. gadā, lietuviešu valodā izdots – 1955. gadā), kurā aprakstītas Raudondvares muižas telpas un bibliotēka.

Siltumnīca ar interesantāko vēsturi Lietuvā

Izklausās neticami, tomēr Kauņas rajona Saļu ciema mazdārziņos Padomju Savienības pastāvēšanas beigu posmā veselus desmit gadus neatklāta darbojās pagrīdes tipogrāfija. Tā tika slēpta pilnīgi no visiem, pat no saimniecības īpašnieku bērniem – stāsta, ka tad, kad viņi nejauši atraduši slepeno pagrabu, nācies melot, ka tur tiek veikti eksperimenti ar augiem.

Pēc V. Andzjuļa nāves par tipogrāfiju rūpējas viņa sieva Birute, kas viņam savulaik palīdzēja darbā. Tagad tipogrāfijā iekārtots muzejs, kuru atrast, protams, nav viegli. Nāksies apiet apkārt dzīvojamai mājai un ieiet siltumnīcā. Pašā slēptuvē varat aplūkot dziļi zemē izveidotu tipogrāfiju, augstspiedes iekārtu, par pretnacistisko un pretpadomju cīņu liecinošu dokumentu kopijas, pagrīdes preses izdevumus un pretošanās kustības dalībnieku fotogrāfijas. Tipogrāfija "ab" ir iekļauta starptautiskajā vēsturiski vērtīgu aukstā kara iekārtu un vietu sarakstā.

Zemnīca mežā

Kad nonāksiet Drapakampja mežā, kas atrodas nedaudz ārpus Kauņas, meklējiet krustu. Ja ieraudzīsiet krustu, atradīsiet arī ļoti nozīmīgu Lietuvas vēstures objektu – Papišķu – Novas partizānu zemnīcu, kas kalpojusi arī par karalauka hospitāli. Tā ir viena no daudzajām Lietuvas brīvības cīņu dalībnieku izmantotajām zemnīcām. Visbiežāk tās tikušas ierīkotas mežos un zemnieku viensētās – mājās, kūtīs, aku tuvumā. Tomēr līdz mūsdienām saglabājušies tikai nedaudzi šādi objekti. 1944.–1945. gadā dažādos laikposmos šajā divvietīgajā bunkurā slēpās 19 partizāni.

Zemnīcu, kas atrodas mitrā vietā, nācies vairākkārt atjaunot. Pēdējā reizē starpsienu stiprināšanai tika izmantoti no Mauruču dzelzceļa atvestie labi impregnētie gulšņi.

Šis ir tikai viens no projekta "584 km" maršrutiem. Šis projekts aicina doties 584 kilometrus garā ceļojumā un apmeklēt Lietuvas interesantākos Otrā pasaules kara mantojuma objektus. Maršrutus un idejas meklējiet projekta mājaslapā https://584km.lt/lv/vai arī lejupielādējiet mobilo lietotni (pieejama gan "App Store", gan "Google Play"). Ceļojot ar tālruni rokās, objektus var iepazīt interaktīvi – ierodoties izvēlētajā maršruta punktā, redzēsiet, kā vieta izskatījās agrāk. Projekta mājaslapā atrodama arī īpaša spēle, kurā var izmantot ceļojuma laikā iegūtās zināšanas un "izglābt" Lietuvas vēsturi.