Plānojam izbraucienu uz nedēļas nogali: novads, kurā vēl līdz šim pārģērbjas par velniem, bet naktīs pakalnā parādās raganas
Foto: Publicitātes foto

Par Lietuvas zemi aiz Nemunas, Žemaitiju, klīda runas jau 13. gadsimtā. Šeit dzīvojošie cilvēki ne tikai runāja citādi, it kā savā valodā, bet arī paši vēlējās atšķirties. Tomēr šodien tā ir lietuviešu zeme, kas saglabājusi dziļas sava novada tradīcijas. Ne velti tieši Plateļos svinētie Meteņi un Telšu pilsēta tika atzīta par "Izcilākajiem Eiropas tūrisma galamērķiem" (EDEN). Šīsdienas ceļojumu sāksim Plateļos – pilsētiņā, kas atrodas tikai stundas brauciena attālumā no Latvijas robežas.

Vēl tagad tiek ievērotas senās Meteņu tradīcijas

Ar velniem, dzērvēm, kazām, lāčiem un citiem tēliem pilnas ielas, ķekatnieki, kas klauvē pie katrām pilsētiņas durvīm, un liesmojoša lelle – "More". Parastā dienā, ieraugot šādus skatus, var ne pa jokam nobīties, taču iztikt bez tiem lietuviešu tradicionālo tautas svētku Meteņu laikā ir gandrīz neiespējami. Šis mūsu tautiešu karnevāls jau no seniem laikiem ir paredzēts, lai aizdzītu prom ziemu un atsauktu pavasari.

Šodien dziļākās Meteņu tradīcijas tiek koptas vairs tikai Žemaitijā, precīzāk – Plateļos. Tomēr šo svētku pēdas var atrast pat citos kontinentos.

"Šie svētki no seniem laikiem ir pazīstami visā Eiropā. Pat Dienvidamerikā ir Riodežaneiro karnevāls, kopš 1641. gada rīkots ikgadējs sambas festivāls. Svin arī Itālijā – šeit notiek Venēcijas karnevāls, kas sākas pirms Pelnu dienas. Tā visa kulminācija ir Meteņu svētki," par to, kur svin šos svētkus, stāsta Žemaitijas Nacionālā parka Dabas un kultūras mantojuma nodaļas galvenā speciāliste Aldona Kuprelīte.

Tomēr, kā viņa stāsta, precīzi pateikt, kad Lietuvā vai pašos Plateļos sāka svinēt Meteņus, ir grūti.

"Svētki bija dzīvi arī līdz kristietībai. Mainījās tēli, formas, izzuda arī Meteņu sakrālums – tie kļuva par pasaulīgiem, rotaļīgiem svētkiem. Tiesa, Plateļos Meteņu tradīcija nekad nav pārtrūkusi – pat kara gados cilvēki šajos svētkos staigāja, pārģērbušies par dažādiem tēliem," stāsta Kuprelīte.

Viņa piebilst, ka Plateļos arī šodien Meteņi tiek svinēti divas dienas – pirmdienā ir mazie Meteņi, otrdienā – lielie. Sarunbiedre atklāj, ka līdz mūsdienām ir saglabājušās īpašas svētku tradīcijas, kas nav svešas nevienam pilsētiņas iedzīvotājam.

Meteņu svinības Plateļos notiek katru gadu, un arī šis gads nav izņēmums: 24. februārī pa Plateļu pilsētiņas mājām staigās mazie skolēni, bet no agra otrdienas rīta ļaužu mājas apmeklēs kompānijas, kas pārģērbušās par dažādiem tēliem.

"Pievakarē visi atgriežas Plateļu centrā. Gājiens, kura priekšā zirgi velk Mori, virzīsies uz Plateļu kultūras namu, kur mēģināsim izdzīt no pagalma ziemu, tāpēc aicinām visus ne tikai atnākt un paskatīties, bet arī piedalīties – tiesa, noteikti esiet ar masku," smaida sarunbiedre.

Tie, kas nevar piedalīties Meteņu svinībās, šo īpašo svētku garu Plateļos var sajust visu gadu. Tepat, pilsētiņas muižas stallī, visu gadu darbojas Lietuvā vienīgā Meteņu ekspozīcija.

"Pašlaik kolekcijā ir vairāk nekā 300 Meteņu masku no visas Žemaitijas. Šeit var pasūtīt arī teatralizētu Meteņu programmu, kuras laikā var iepazīties ar svētku tradīcijām, paražām, kulinārijas mantojumu. Parādīsim arī, kā izgatavot masku, iemācīsim dziesmas un pastāstīsim, kāpēc bija svarīgi šūpoties šūpolēs," saka Aldona Kuprelīte.

Pilsēta uz septiņiem pakalniem – piemērota visiem

Kad esat iepazinušies ar Meteņu tradīcijām, kāpiet mašīnā un dodieties uz Telšiem – Žemaitijas centru, kas atrodas tikai 30 minūšu brauciena attālumā un stāv uz septiņiem pakalniem. Vecpilsēta stiepjas gar ezeru vārdā Mastis, bet pastaigā pilsētas viesus pārsteidz apbrīnojamā arhitektūra un mazie skulpturālie veidojumi.

"Lai arī mūsu pilsētiņa stāv uz septiņiem pakalniem, tā ir lieliski piemērota visiem – gan vecāka gadagājuma cilvēkiem, gan ģimenēm ar bērniem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pēdējiem Telšu infrastruktūra ir vienkārši lieliski piemērota – ir pat lifts, ar kuru no ezera piekrastes var viegli nokļūt vecpilsētā. Arī daudzas pilsētiņas kafejnīcas ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Mums ir arī daudz mazās arhitektūras objektu, viens no tiem – Braila rakstā attēlots viens no septiņiem pilsētas pakalniem, Telšu Sv. Padujas Antona katedrāle, Telšu garīgais seminārs un vecpilsētas ieliņas," stāsta Žemaitijas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Lencevičūte.

Viņa piebilst, ka ekskursiju pa Telšu interesantākajām vietām var pasūtīt arī zīmju valodā.

Siltajos gadalaikos ezera piekraste ir ļoti draudzīga ūdens sporta entuziastiem – šeit darbojas veikparks, kura trase ir otrā garākā Lietuvā. Tomēr – kā stāsta Lencevičūte, nodarbju Telšos netrūkst visu gadu.

"Nesen viesu namā "Lavender Inn" durvis vēra restorāns, kurā var nogaršot ēdienus un dzērienus, kam pievienota lavanda. Ja ieradīsieties siltajā gadalaikā, varēsiet apmeklēt Šatrijas kalnu, kurā, kā vēsta leģendas, pēc tumsas iestāšanās pulcējas visas Žemaitijas raganas. Bet jebkurā gadalaikā aicinām meklēt Telšu lāčus – pilsētā ir paslēpušies veseli 50 lāči. Mums ir arī vairākas Žemaitijas kulinārijas mantojuma kafejnīcas, kurās var nogaršot tradicionālos reģiona ēdienus. Aicinām piedalīties arī slavenā siera "Džiugas" degustācijā. Tos, kas ieradušies siltākā laikā, aicinām izpeldēties ezerā vārdā Mastis," par to, ko darīt Telšos, stāsta sarunbiedre.

Var apmeklēt arī Žemaišu muzeja "Alka" ekspozīciju, kurā var iepazīties ar autentisku 19. gs. beigu un 20. gadsimta sākuma reģiona lauku vidi un sadzīvi.

Projektu "Izcilākie Eiropas tūrisma galamērķi" (EDEN) īsteno nacionālā tūrisma veicināšanas aģentūra "Ceļo Lietuvā", atbalsta Eiropas Komisija. Vairāk informācijas par EDEN objektiem var atrast, apmeklējot vietni eden.lithuania.travel.


Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form