Rēzeknes Zaļās sinagogas izbūve saistīta ar pilsētas uzplaukumu 19. gs. vidū. Pēc tam, kad caur Rēzekni – toreiz Režicu – tika uzbūvēta pirmā dzelzceļa līnija, pilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Daudzi no tiem nodarbojās ar tirdzniecību un galvenie šīs nozares pārstāvji pēc etniskās piederības bija ebreji. Palielinoties ebreju kopienai piederīgo skaitam, radās nepieciešamība pēc pulcēšanās vietas un sinagogas. 1845. gadā būvētās ēkas novietojums bija pārdomāts. Vieta tai rasta pilsētniekiem pieejamā vietā, pilsētas vecajā daļā starp Ludzas ceļu (tagad Latgales ielu) un Rēzeknes upi. Līdzekļus sinagogas celtniecībai saziedoja vietējie ebreju namsaimnieki. Ēka funkcionēja gan kā lūgšanu nams, gan izglītības iestāde – mācību māja. Pilsētas ekonomiskais uzplaukums 20. gs. 2. ceturksnī deva iespēju atjaunot un uzlabot jau laiku nokalpojušo sinagogu - 1939. gadā tajā norisinājās vērienīgi pārbūves darbi. Pēdējais kapitālais remonts par sinagogas vecākā, Zāvela Čerfasa, saziedotiem līdzekļiem veikts 20. gadsimta 70. gados. Sinagoga savu darbību pārtrauca 1990. gadā, kad avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta.
Pateicoties Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas atbalstam, Rēzeknes zaļās sinagogas ēku ir izdevies restaurēt. Projekts paredzēja sinagogas plānojuma struktūras atjaunošanu tās sākotnējā izskatā, logu, griestu, grīdas un apdares materiālu atjaunošanu, kā arī bojāto konstrukcijas un dekora elementu atjaunošanu. Ēkas projekts izstrādāts saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem, apbūves noteikumiem, plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kā arī izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Restaurācija veikta saskaņā ar labas prakses principiem, ar vietējo būvuzņēmēju spēkiem, darbu gaitā konsultējoties un apmainoties pieredzē ar daudziem pieredzējušiem Latvijas restauratoriem un amatniekiem. Atjaunotajā būvē izvietota unikāla digitāla ekspozīcija par Rēzeknes ebreju kultūrvēsturisko mantojumu. Fasādēs maksimāli saglabāts vēsturiskais koka apšuvums, daudzas durvis un dekoratīvās detaļas. Objekts restaurēts ļoti saudzīgi, izmantojot tradicionālas, un tādēļ ekoloģiskas un dabai draudzīgas krāsas.
Sinagogas ēka būvēta kā tradicionāla guļbūve un jau sākotnēji apšūta ar profilētiem dēļiem, kas stiprināti ar kalēja kaltām dzelzs naglām. Apdarē izmantotas lineļļas un līmes krāsas, kaļķu tepes un apmetums. Ēkas atjaunošanā izmantotas tradicionālas, oriģinālajiem materiāliem atbilstošas tehnoloģijas. Koka konstrukciju savienošanai pielietoti vēsturiski izmantotie koku savienošanas paņēmieni. Vairākkārtīgās pārbūves sekmējušas ēkas deformācijas, tādēļ droši var teikt, ka ēkā neviena plakne nav taisna. Apdares atjaunošana pēc konservācijas principiem bija liels izaicinājums gan būvniekiem, gan atbildīgajām pilsētas domes amatpersonām.
Projekta rezultātā ir restaurēta ne tikai ēka, bet arī veicināta sadarbība ar projekta partneriem un studentiem no Norvēģijas (Sam Eyde tehniskā skola), Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Rēzeknes tehnikuma. Organizējot apmācības kursus, pieredzes apmaiņas nometnes un stiprinot sadarbību dažādos līmeņos – reģionālajā, valsts un starptautiskajā tika palielinātas izglītības iestāžu studentu un pedagogu zināšanas koka restaurācijā, piesaistot ne vien Latvijas, bet arī Norvēģijas amatniekus, profesionālo skolu audzēkņus, pedagogus, restauratorus.
Kopumā 11 skolotāji no partnerogranizācijām tika apmācīti koka restaurācijas darbos un kreatīvās apmācības metodoloģijā trijos apmācību kursos restaurācijā (Arendālē) Norvēģijā, Kuldīgā un Rēzeknē, savukārt 84 studentiem tika nodrošināta praktiskā apmācība restaurācijas darbos Rēzeknes zaļajā sinagogā.
Norvēģu studenti no Sam Eyde tehniskās skolas prakses laikā paveikuši lielu darbu piedaloties kopumā piecos restaurācijas apmācību kursos un strādājot pie Rēzeknes zaļās sinagogas ēkas iekštelpu un fasādes apmetuma restaurācijas un apdares darbiem. Jaunieši strādāja pie logu un sienu konstrukcijām, kā arī veica piegulošās atjaunojamās teritorijas labiekārtošanas darbus. Būvniecības darbi neritētu tik sekmīgi, ja nebūtu izveidojusies veiksmīga sadarbība un pieredzes apmaiņa ar Rēzeknes sinagogas restaurācijas būvniekiem, kuri labprāt studentiem deva padomu restaurācijas darbos. Jaunieši un pedagogi ir pateicīgi par iespēju piedalīties projektā, iepazīt jaunu kultūru un dibināt kontaktus ar Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas studentiem, kuri norvēģu viesiem prakses laikā rīkoja dažādas sociālas aktivitātes vakaros. Tāpat programmas ietvaros studentiem bija iespēja apskatīt, kā norit darbs Terehovas robežkontroles punktā, apskatīt koka arhitektūras piemērus Latgales reģionā kā arī apmeklēt kultūras pasākumus Latgales vēstniecībā GORS.
Apmācību laikā studentiem bija iespēja piedalīties projekta prezentēšanas pasākumā Jūrmalas pilsētas muzejā "Aspazijas māja", īpaši akcentējot Rēzeknes pilsētas produktīvo sadarbību ar Arendāles pilsētu (Norvēģija). Projekta rezultātus īpaši novērtēja Norvēģijas Karalistes klimata un vides ministre Tine Sundtofta (Kristine "Tine" Sundtoft), kura augsti novērtēja sasniegumus projektā un sadarbību ar Sam-Eyde tehniskās skolas studentiem.
Apmācību kursu laikā Arendālē pedagogi no Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas un Rēzeknes tehnikuma tika iepazīstināti ar Arendāles vēsturiskā centra restaurācijas projektiem, ēkām un Agderes vēsturisko pilsētu teritoriju attīstību. Restaurācijas eksperti un lektori no Norvēģijas dalībniekus iepazīstināja ar skandināvu valstu pieredzi koka ēku saglabāšanā un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā. Organizējot pieredzes apmaiņas braucienu uz koka arhitektūras vecpilsētu Kuldīgu, dalībnieki iepazinās ar Kuldīgas vēsturiskā centra restaurācijas projektu, ielu telpu restaurāciju Kuldīgas vecpilsētā. Ar Kuldīgas restaurācijas centra īstenotajiem atjaunošanas darbiem iepazīstināja tā vadītāja Ilze Zariņa, savukārt par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nostādnēm Kuldīgā stāstīja Kuldīgas būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone. Interaktīvu uzdevumu izpildes laikā dalībniekiem tika dota iespēja praktiski pilnveidot jauniegūtās zināšanas, kā arī darboties restaurācijas darbnīcā. Apmācību kursos Rēzeknē pedagogus ar savu klātbūtni, uzstāšanos un interaktīvajām prezentācijām pagodināja Latvijā labi pazīstami arhitektūras jomas eksperti kā Pēteris Blūms, Rēzeknes zaļās sinagogas tehniskā projekta autors un arhitekts Artūrs Lapiņš, arhitektūras habilitētais doktors, RTU profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Krastiņš un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Apmācību laikā dalībnieki praktiski pilnveidoja zināšanas Rēzeknes zaļajā sinagogā un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā, kā arī piedalījās interaktīvā uzdevumā pilsētvidē, kura laikā tika iepazīta Rēzeknes vēsturiskā centra restaurācijas koncepcija.
Ēka no neizmantojama grausta pārvērtusies par Latgales pērli, kas priecē ne vien pilsētas un reģiona iedzīvotāju acis, bet arī tūristus, popularizējot pilsētas un reģiona tēlu valstī un ārpus Latvijas robežām, tādējādi veicinot tūrisma jomas attīstību.
Dievnams, kurā lūgšanas nenotika kopš 1990.gada, atvēris durvis apmeklētājiem 2016. gada 22.janvārī, kad sapulcējušos pilsētniekus un viesus uzrunāja galvenie Sinagogas atjaunotāji. Jau 23.janvārī tajā atkal notika pirmais dievkalpojums, kas sauca kopā Rēzeknē dzīvojošos ebreju kopienas pārstāvjus un pilsētas viesus. No šī gada 6.februāra Rēzeknes zaļā sinagoga ir atvērta apmeklētājiem. Šo vēsturisko objektu bez maksas ir iespējams apmeklēt ikvienam interesentam trešdienās un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 15.00. Organizētām grupām ir iespēja iepazīties ar Rēzeknes Zaļo sinagogu arī ārpus tās darba laika, iepriekš saskaņojot savu vizīti pa tālruni 64607686.
Nākotnē restaurētās sinagogas telpās plānots rīkot dažādus pasākumus (izstādes, seminārus, radošos vakarus), kas būs saistīti gan ar ebreju tautas kultūru un tradīcijām, gan ar pilsētas vēsturi un restaurāciju, gan koka arhitektūras saglabāšanu. Šobrīd ir izsludināts konkurss "Durvis uz Latgales koka mantojuma pasauli", kura galvenais mērķis ir Latgales koka arhitektūras mantojuma popularizēšana, kā arī sabiedrības un atbildīgo organizāciju uzmanības piesaistīšana Latgales koka arhitektūras paraugu saglabāšanas problēmām. Piedalīties aicināti gan profesionāli fotogrāfi, gan amatieri iesūtot fotogrāfijas līdz š.g. 11. maijam. Konkursa rezultātu paziņošana, laureātu apbalvošana un uzvarētāju darbu prezentācija notiks Rēzeknes zaļajā sinagogā – 2016. gada 21. maijā Latvijas muzeju nakts ietvaros.
Kā pastāstīja Rēzeknes pilsētas domes Ārējo sakaru nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova, šobrīd notiek aktīvs darbs pie Rēzeknes Zaļās sinagogas koka arhitektūras mantojuma centra nolikuma izstrādes un apstiprināšanas, un Latgales koka arhitektūras mantojumam veltītais fotokonkurss ir pirmais centra pasākums. "Kopīgiem spēkiem, cieši sadarbojoties ar norvēģu partneriem, mums ir izdevies atgriezt dzīvību senās sinagogas koka ēkai, kas brīnumainā kārtā ir saglabājusies no XIX gadsimta vidus. Studenti, pasniedzēji un būvnieki guva nenovērtējamu koka ēku restaurācijas pieredzi un grib dalīties savā pieredzē ar citiem. Koka arhitektūras paraugu restaurācijas pieredzes nodošana ir viens no galvenajiem Centra uzdevumiem, bet līdztekus tam mēs plānojam popularizēt Latgales koka mantojumu gan starp pašiem Latgales iedzīvotājiem, gan Rīgā, gan ārzemēs. Mums ir, ar ko lepoties, un mums jāspēj to parādīt un saglabāt," atzīmēja Nataļja Jupatova.
Plašāka informācija par pasākumiem Rēzeknes zaļajā sinagogā: Facebook
Projekts EEZLV04/INP/2013/5 "Rēzeknes zaļās sinagogas restaurācija, iekļaujot koka arhitektūras mantojuma centra un ekspozīcijas par ebreju kultūras mantojuma izveidi" līdzfinansēts no Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana". Kopējie plānotie projekta izdevumi ir 711 437,00 euro, no kuriem 95% (675 865,00 euro) ir atbalsta summa (85% – EEZ finanšu instruments, 15% valsts budžeta līdzfinansējums), bet 5% – līdzfinansējuma saņēmēja finansējums.
