Turismagids.lv
Projektu atbalsta Rīgas dome
ru ee lt
Turismagids.lv Projektu atbalsta
Rīgas dome

Skanstes apkaime pēdējos gados, pateicoties lielajiem projektiem, attīstījusies strauji, kļūstot par vienu no modernākajām pilsētā, bet tā nu gluži nav, ka tā veidojusies tukšā vietā. Lai taptu lielās būves, Rīga zaudēja cerības atjaunot vēsturisko hipodromu, bet paplukušo dārziņu rajons pārtapa stiklotu un modernu dzīvojamo namu un banku ēku pasaulē. Visticamāk, vēl pēc dažiem gadu desmitiem šī būs vieta, kurp vest tūristus, lai parādītu 21. gadsimta sākuma Rīgas arhitektūru. Iespējams, turp jau drīz varēs aizbraukt ar tramvaju, ko daudzi iesaukuši par “kapu tramvaju”, bet kas šo vietu padarītu vieglāk sasniedzamu bez privātā transporta. 

Rīgas maršruti: SKANSTE

Pļavas un ganības

Plūdi Ganību dambī. Foto no Skanstes attīstības aģentūras arhīva

Savu nosaukumu apkaime ieguvusi, pateicoties aizsardzības būvei, kas pēc cara Pētera I pavēles 18. gadsimta sākumā celta feldmaršala Aleksandra Meņšikova vadībā. Caram tolaik bija radusies ideja Rīgu pārcelt tuvāk jūrai – uz Sarkandaugavas pusi... Skanste jeb skansts ir lauka nocietinājums, ko parasti veido zemes uzbērumi un grāvji slēgta četrstūra formā, teikts svešvārdu vārdnīcā. Tieši šāda būve tika izveidota pa ceļam uz pilsētas ganībām – ceļš uz tām aprakstīts jau 13. gadsimta avotos, teikts izdevumā “Cita Rīga”. Savukārt Johana Kristofa Broces 18. gadsimtā zīmētajā pilsētas plānā jau skaidri redzamas ganības šajā vietā – uz ziemeļiem no pilsētas nocietinājumiem. Šīm pļavām par godu arī tagad Rīgas kartē atrodams Ganību dambis, kas ved pa veco lopu dzīšanas ceļu, kas sākās pie Ganību vārtiem. Tam abās pusēs auguši speciāli stādīti vītoli, tāpēc šī bijusi skaista aleja lopu dzīšanai. 

Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis pieņem parādi hipodroma teritorijā 30. gados. Foto no Skanstes attīstības aģentūras arhīva

Šeit atradušās leknās Daugavas palieņu pļavas, kas ik gadu applūdušas, tāpēc nekādas pastāvīgas būves te nav celtas līdz pat 19. gadsimta vidum, kad Rīgā izbūvēja ļoti modernu un efektīvu dambju sistēmu, kas pasargāja no plūdiem. Tā kā ūdens vairs visu ik gadu nenoskaloja, jau gadsimta vidū pļavas lēnām sākušas aizaugt, bet dažviet parādījusies arī apbūve. 

20. gadsimta sākumā Skanstē sāka veidoties oficiāli mazdārziņi, bet arī agrāk gar Ganību ceļu bijuši pilsētnieku dārzi, vēlāk arī dažas vasaras muižiņas. Lielu skādi šai teritorijai nodarījuši 1807. gada plūdi, bet to iesākto postu turpinājis 1812. gadā speciāli sarīkotais ugunsgrēks, “gaidot” Napoleona karaspēku, kurš tā arī neieradās, raksta Andris Kolbergs savā ceļvedī “Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un Jūrmalu”.

Ap 1902. gadu gar Ganību dambi izbūvēts dzelzceļš no Rīgas preču stacijas uz Rīgas tirdzniecības ostu, Eksportostu un Andrejostu.

Dzelzceļš, kas savieno Rīgas preču staciju ar tirdzniecības ostu, Eksportostu un Andrejostu pastāv jau vairāk nekā 100 gadus. Foto no Skanstes attīstības aģentūras arhīva.

Jāpiebilst, ka 1910. gadā tagadējās Skonto halles vietā notika 5. dziesmu svētki – tiem tagadējā Emīļa Melngaiļa ielā tika uzcelta speciāla ēka. 

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā te dārziņus dāvināja Mazpulku organizācijai, lai jaunieši varētu svaigā gaisā nodarboties ar derīgām lietām. Arī citi pilsētnieki, līdzīgi kā mūsdienās, noslēdzot līgumu ar pašvaldību, varēja te iekopt mazdārziņus. Vairāk nekā 1000 mazdārziņu pārvaldīja trīs dārzkopības sabiedrības – Rīgas otrā jaunā dārzkopības apvienība, Lapeņu dārzu asociācija un Lapeņu kolonijas ģimenes dārzu apvienība. Visas šīs apvienības iestājās pret mazdārziņu likvidēšanu un teritorijas tālāku apbūvi, jo tie bija “ vienīgā zaļā saliņa” Rīgas centrā, kas nodrošināja pilsētas centram tīrāku gaisu. Tomēr mazdārziņi, neskatoties uz to īpašnieku protestiem, tika likvidēti apkaimes attīstības vārdā, lai uzceltu lielās sporta būves un pēc tam attīstītu arī pārējo degradēto apkaimi.

Ugunsdzēsēju depo

Foto: AS "Būvuzņēmums Restaurators"

Vēl kāds interesants objekts, kam pievērst uzmanību, ir tagadējais Ugunsdzēsības muzejs, kas atrodas krustcelēs starp Skanstes apkaimi un Kluso centru. Šis sarkano ķieģeļu nams tapis pēc toreizējā pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta, kam šāda tipa celtnes sevišķi labi padevušās – viņš radījis arī lielu daļu līdzīgā stilā ieturēto skolu Rīgā. 

“Skanstes un Hanzas ielas stūri iezīmē arī pēc sabiedriskās ugunsdrošības pieņemšanas 1882. gadā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo, ko 1910. gadā, stilizējot Hanzas ķieģeļu gotikas tradīcijas, būvējis R. Šmēlings. 1980. gadā uz depo bāzes izveidots Ugunsdzēsības muzejs. Hanzas iela, kurā muzejs atrodas, ierīkota 1902. gadā un kalpojusi, lai no kādreizējā Ķeizardārza (tagad Viesturdārza) nokļūtu pilsētas ganībās,” grāmatā “Rīga kājāmgājējiem. Jūrmala” raksta Andris Kolbergs. Būve projektēta vairākos līmeņos un to vainago agrākais novērošanas un šļūteņu žāvēšanas tornis ar barokāli stilizētu smaili, teikts ēkas atjaunošanas darbus veikušā uzņēmuma AS "Būvuzņēmums Restaurators" mājaslapā. Torņa augstums sasniedz 30 metrus.

Paralēli Valdemāra ielai izvietotās Tomsona, kā arī Vesetas ielas daudzdzīvokļu ēku apbūve veidota 20. gadsimta 60. un 70. gados. 

Hipodroms

Rīgas hipodroma plakāts 20. gadsimta 20. gados. Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Ne tikai Anglijā smalkas dāmas un kungi 20. gadsimta sākumā ierasti devās uz zirgu skriešanās sacīkstēm – šāda izklaide reiz bija modē arī Rīgā. 1891. gadā atklāja Rīgas rikšošanas sporta biedrības hipodromu Strēlnieku ielas galā, bet 1893. gadā Rīgas jāšanas sporta biedrības hipodromu pie Ganību dambja. Bija vēl arī hipodroms Zolitūdē, kas piederēja Jāšanas sporta biedrībai, un tur pirms Pirmā pasaules kara nolaidās arī pirmās lidmašīnas.

Kara laikā hipodromus nopostīja, bet atjaunoja tikai vienu – Grostonas ielā. Tur notikušas sacensības arī vieglatlētikā, futbolā, autosportā. 1925. gadā izbūvēja tribīnes ar 600 skatītāju vietām. Jāpiemin, ka vēsturiski jau kopš pašiem pirmsākumiem te oficiāli bija atļauts slēgt derības. 

Rīgas hipodroms. Foto no Skanstes attīstības aģentūras arhīva

Hipodroms šajā vietā darbojās līdz 1965. gadam. Pēc tam to pārveidoja par sporta biedrības “Darba rezerves sporta kompleksu”. Kad Latvija ieguva tiesības rīkot pasaules čempionātu hokejā, šajā vietā 2005. gadā sāka celt Arēnu “Rīga”, ko īstenoja būvkompānija “Merks”, un vēlāk tapa arī Olimpiskais sporta centrs. 

Jaunā pilsēta

Topošā Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja ēkas vizualizācija. Attēls no Skanstes attīstības aģentūras arhīva

“Ganību, pļavu un dārziņu valdīšanas laiks ir pagājis. Tagad te veidojas moderna urbānā vide, kas ļauj baudīt patiesi pilsētniecisku dzīvesveidu. Vienas desmitgades laikā te uzplaukušas mūsdienīgas, Rīgas infrastruktūrai nozīmīgas ēkas – sporta halles, bankas, biroji un eleganti mājokļi,” teikts Skanstes attīstības aģentūras mājaslapā. Kā jau minēts, pagrieziena punkts šajā virzienā bija Rīgas domes 2002. gada lēmums mazdārziņus likvidēt un būvēt Olimpisko sporta centru un Arēnu “Rīga”. 

Brīdis pirms 'Eirovīzijas gada koris' ģenerālmēģinājums 'Arēnā Rīga'. Foto: LETA

Pēc tam gluži vai ik gadu sekoja pa kādam jaunam biroju centram, bankas ēkai vai dzīvojamam namam. Pašlaik apkaime jau tā attīstījusies, ka tai nepieciešama pašai sava infrastruktūra. 2019. gadā plānots atklāt “Mettas” jaunatnes futbola izglītības centru, kā arī medicīnas centru, savukārt 2021. gadā paplašināt un attīstīt kultūras kvartālu “Sporta 2”, kas jau šobrīd no industriālām telpām atdzimst par starptautiski orientētu, kultūrā un inovatīvā pieejā balstītu teritoriju. Te notiek gan kultūras, gan gastronomijas un tehnoloģiju pasākumi, kas pulcē apkaimes iedzīvotājus un piesaista arī tūristus. Nu jau par iecienītu pasākumu kļuvis labumu tirdziņš, koncerti, kā arī izstāžu apmeklējums “KIM” mākslas centrā. 

Infrastruktūras objekti. 

Plānotie objekti.

Esošie objekti.

ABLV Bank

Pillar birojs

Laikmetīgās mākslas muzejs

Multifunkcionāls Kultūras centrs

New Hanzas city kavrtāls

NP properties kvartāls

KIM?

Techub

Place eleven

Iepirkšanas Prisma

Jupiter centrs

Eke dzīvokļu kvartāls 

Rietumu banka

Metta stadions futbola laukums

Jaunā tramvaja līnija

Olimpiskais centrs

Arēna Rīga

Skanstes parks

DnB bank

Skanstes biznesa centrs

Rīgas konferenču un koncertu centrs + viesnīca

Skanstes mājās

Iepirkšanās centrs

LNK birojs

Skanstes virsotnes

Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojums. Foto: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

Turpmāko gadu laikā šeit plānots izbūvēt jaunu zemās grīdas tramvaja līnijas posmu 3,6 kilometru garumā, kas savienos Skanstes apkaimi ar Rīgas Centrālo staciju, kur būs topošās starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pieturvieta. Iecerēts, ka līnija varētu tikt izbūvēta maršrutā Sporta iela–Skanstes iela–Zirņu iela–Senču iela–Pērnavas iela. Iedzīvotāju neapmierinātību gan raisījusi iecere šo tramvaja līniju virzīt cauri Lielajiem kapiem (Links uz Lielo kapu rakstu), iznīcinot vairākas vēsturiskas kapličas. Attīstības plānos iezīmēta vēl divu lielu un ļoti gaidītu objektu realizācija līdz 2030. gadam – Rīgas konferenču un koncertu centra un Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecība.

Tajā pašā laikā, kad cēla TV māju, tapa arī TV tornis, ko projektējuši Maskavas arhitekti. Tā laika presē lasāmi daudzi materiāli gan par modernajiem, slīpajiem liftiem torņa kājās, gan tā augstumu – iespaidīgiem 368 metriem, kas to padarīja par trešo augstāko PSRS, uzreiz pēc “Ostankina” un Kijevas TV torņa, gan raķetes formu. Jaunais tornis nomainīja veco Āgenskalna torni, kas ir vairāk nekā trīs reizes zemāks – 110 metri. 

PROJEKTA EKSPERTS

Mārtiņš Vanags

Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs

RAKSTA AUTORE

Andra Briekmane

Žurnāliste, "Tūrisma Gids" redaktore

VIDEO AUTORS

Patriks Pauls Briķis

Videooperators, “DELFI TV"