Turismagids.lv
Projektu atbalsta Rīgas dome
ru ee lt
Turismagids.lv Projektu atbalsta
Rīgas dome

Alberta laukums, ja nu kāds nezina, ir tā necilā, betona plākšņu klātā un mazas sētiņas ieskautā vieta aiz “Avalon” viesnīcas un tramvaja pieturām. Bet pirms vairāk nekā 800 gadiem te bija rosīgs lībiešu ciems un nozīmīgākā osta plašā apkārtnē, kur piestāja arī bīskapa Alberta kuģis. Varētu teikt, ka tieši te sākusies Rīga. Pēc tam šajā vietā bijušas gan kalēju darbnīcas, gan pasta stacijas zirgu staļļi, līdz 19. gadsimta beigās izveidots toreiz vienīgais “Iekšrīgas dārzs”, kā rakstīs Latvijas laika ceļvedī. Otrajā pasaules karā sabombardējot ēkas tagadējā 13. janvāra ielā, laukums kļuvis atklāts no šīs ielas puses. Vēl pirms 20 gadiem šī bija populāra jauniešu sanākšanas vieta, bet tagad laukums ir visai bēdīgā stāvoklī. Rīgas dome gan sola, ka jau pēc pāris gadiem sadarbībā ar “Amber Beverage Group” tas būs atjaunots un te atradīsies piemineklis Rīgas Melnā balzama radītājam.

Rīgas stāsti:
Alberta laukums

Vēsturiski it visur pasaulē pilsētas veidojušās pie galvenajiem tirdzniecības ceļiem – jūrām un upēm. Tā tas ir arī ar Rīgu. Sākumā bija vien lībiešu ciems (vai divi nelieli ciemi) pie Rīdzenes upes līkuma, kur tā ietecēja Daugavā – brangā un plaši lietotā ūdens ceļā, kas veda no dziļas iekšzemes līdz Baltijas jūrai, savienojot lībiešu un baltu zemes ar Krievzemi, vikingu un ģermāņu teritorijām. 

Kad tika dibināta Rīga un vēl vairākus gadsimtus 13. janvāra ielas vietā bija platā Rīdzenes upe, pa kuru, gluži kā tagad mašīnas un tramvaji, brauca kuģi un laivas, bet krasti bijusi alkšņiem apauguši, purvaini un tajos mitinājušies bebri. Foto: Ikars / Shutterstock.com

Kad ieradās bīskaps Alberts ar saviem pulkiem, tieši šo vietu pie Rīdzenes viņš izvēlējās un ar sarunāšanu un viltu ieguva no lībiešu virsaišiem, lai dibinātu savu jauno pilsētu. Tā kļuva par visu apkārtējo zemju centru – Rīgu. Kā izpētījuši arheologi, tagadējais Alberta laukums ir vieta, kur pirms aptuveni tūkstoš gadiem atradies minētais pirmais lībiešu jeb līvu ciems un pirmā osta.

“Kad tag. Alberta laukums vēl atradies Rīdzenes upes malā, te bijis alkšņu dumbrājs, kurā mituši bebri. Te atradies arī pilsētas apcietinājumu Alkšņu dumbrāja tornis un vārti,” par Alberta laukumu un Rīgas mūžseno bebru problēmu 1935. gadā ceļvedī “Pazīsti Rīgu! Īss vadonis tūristiem” raksta Kārlis Vanags, piebilstot, ka pēc nostāstiem Daugavā senos laikos vispār bijis ļoti daudz bebru, kas ar saviem dambjiem tā aizsprostojuši upi, ka izraisījuši Rīgas applūšanu.

Te, Rīdzenes un Daugavas satekā, mituši tirgotāji un kuģotāji, par ko liecina vēlāk atrastie priekšmeti. Ap to laiku, kad šīs zemes ieraudzīja Alberts, Rīdzenes upe bija pat 50 metrus plata – no mūsdienu Kalēju ielas līdz pat 13. janvāra viņam galam, bet tagadējā autoosta jau atrastos otrā krastā. Tieši šeit atradusies pirmā Rīgas osta – rosīga un dažādu ļaužu pilna. Te krastā izkāpa Rīgas viesi un arī vācu bruņinieki. Tieši par šejieni, visticamāk, runāts tautasdziesmās, stāstot par došanos uz vietu “Rīgas salas galiņā”.

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte (12. gadsimta beigās). 1 - XII gs. senlietu atradumu vietas; 2 - XX gs. 60.-70. gadu izrakumu vieta Alberta laukumā; 3 - XX gs. 70. gadu arheoloģisko izrakumu vieta Peldu un Ūdensvada ielu stūrī; 4 - Rīgas ostā nogrimušā kuģa vieta; 5- rekonstruētais zemes reljefs; 6 - pārplūstošās purvainās pļavas; 7 Daugavas krasts XXX gs. Avots: Feodālā Rīga. / red. T.Zeids - Zinātne: Rīga, 1978., 16. lpp.



Tagadējais Alberta laukums ir vieta, kur
pirms aptuveni tūkstoš gadiem atradies pirmais
lībiešu jeb līvu ciems un pirmā osta - rosīga un
ļaužu pilna


Kad 1938. gadā Alberta laukumā tika sākti arheoloģiskie izrakumi, vairāku metru dziļumā atklājās vērtīgas liecības par senajiem šīs vietas iemītniekiem. Te izraka gan traukus, gan rotas, gan arī visai labi saglabājušās kuģu atliekas. Otrā pasaules kara laikā, kad Vecrīga dega, daļa šo vērtīgo atradumu gan aizgāja bojā, bet saglabājušies fragmenti no braucamrīka, kas tiek dēvēts par Rīgas kuģi. Tas, visticamāk, bijis kuršu. Viņi bija vareni jūras braucēji un mācējuši kuģus būvēt – atrastā kuģa ārpuse veidota no izturīga, labi noturēta ozola, bet iekšā izmantots priedes un bērza koks.

Armijas Ekonomiskā veikala (tagad "Galerija Centrs") būvēšanas laikā 1938. gadā Rīdzenes ezera vietā atrastais 13. gs. kuršu kuģa vraks. Foto autors nezināms

Nav zināms, kā tas nonācis Rīgas ostā, bet tiek pieļauts, ka tas, iespējams, saņemts kā trofeja, atvairot kuršu uzbrukumu 1210. gadā. Tāpat iespējams, ka to savos laupīšanas karagājienos sagrābuši Gotlandes vai Vāczemes tirgotāji un tas nonācis līdz Rīgai, raksta vēsturnieks Vidvuds Bormanis grāmatā “Rīga”. 

Tas bijis pamatīgs braucamais – kuģa garums bijis 14,4 metri, platums 4,9 metri, borta augstums 2,4 metri. Nolietots tas kādos pavasara palos beidzot nogrimis un atrasts tikai pēc 800 gadiem starp Rīdzenes, Vaļņu un 13. janvāra ielu.

Jāpiebilst, ka šī kuģa pēdējais ceļojums bija pavisam nesen – kara laikā tas cietis ugunsgrēkā, bet 1944. gadā Rīgas muzeju vērtības evakuētas uz Vāciju. Pēc kara tās atvestas atpakaļ uz Rīgu, un tagad kuģis atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. Muzejā aplūkojams arī rekonstruēts tā modelis, kas ļauj iedomāties, kādi transporta līdzekļi bija pietauvoti krastmalā 12. un 13. gadsimtā.

Rīdzenes upe (tagadējā 13. janvāra iela) un Rīgas aizsargvaļņi. Kuģi piestājuši ostā - pie tagadējā Alberta laukuma. Redzami arī daudzie ostas spīķeri. Fragments no senas gravīras, kuras attēls palielināts uz durvīm Pētera baznīcā

Vēlāk, Rīgai attīstoties, visapkārt pilsētai uzcēla deviņus metrus augstu aizsargmūri, kurā slējās 30 torņi. Tagadējā Alberta laukuma vietā atradies Ellerbroka (Alkšņu purva, dumbrāja) jeb četrstūrainais tornis. 

Arī Rīgas apbūve kļuva arvien blīvāka. Gar mūriem izvietoja ugunsnedrošāko un netīrāko darbu veicēju darbnīcas. Šeit, pie upes, gar mūra sienu rindojušās kalēju darbnīcas. Te atrastas arī pirts atliekas. Pamazām Rīdzenes upe tikusi sašaurināta un aizbērta, bet osta pārcelta uz Daugavu. 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā upītes vairs nebija. 

Ar nosaukumu “Vecpilsēta” (Olde Statt) jau 1540. gadā minēts laukums (uz tā atradies tirgus un svari) un trīs ieliņas, kas atzarojās no šī laukuma, – droši vien nosaukums radies tādēļ, ka te kādreiz atradies pilsētas nosacītais centrs, bet ap 16.  gadsimta vidu aktīvā tirdzniecība jau notika pie Daugavas un Rātslaukumā.

Kā jau pie ostas, te koncentrējās noliktavas un spīķeri. Saglabājušies
ir vairāki, piemēram, kluba "Četri balti krekli" ēka. Bija arī eksotisku dzīvnieku vārdos nosauktas noliktavas, jo tā tās bijis vieglāk atšķirt. Virs durvīm bija zvēru figūras - kamielis, zilonis un citas.


Tomēr, kā jau pie ostas, te izsenis koncentrējušās noliktavas un spīķeri, kur glabātas visdažādākās preces un labumi. Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas šādas noliktavas un to fragmenti, piemēram, viens no greznākajiem Rīgas spīķeriem – ēka, kur tagad atrodas klubs “Četri balti krekli”. Savukārt padomju laikos tik iecienītā ēstuve “Kamielis” bija ierīkota tāda paša nosaukuma tirgotāju noliktavas vietā. Rīgā bija arī ziloņa un citu eksotisku dzīvnieku vārdos nosauktas noliktavas, jo tā bijis vieglāk atšķirt šīs vietas. Virs durvīm bija zvēru figūras.

No 17. līdz 19. gadsimtam te atradās iebraucamā vieta un pasta zirgu staļļi, jo šajā laikā tieši pasta rati bija galvenais sauszemes sabiedriskā transporta veids un pasta stacijās mainīja zirgus. Pasta ēka atradās nedaudz tālāk – aiz tagadējās viesnīcas “Avalon”, Kungu ielā 33 (tas, starp citu, bija Rīgas sākumpunkts, mērot attālumu līdz jebkurai citai apdzīvotai vietai). Staļļus nojauca vien 19. gadsimta 80. gados, bet pastu pārcēla uz jauno ēku tagadējā Aspazijas bulvāra un Krišjāņa Barona ielas stūrī, kur atrodas Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāte.

1923. gadā iela, kas veda no laukuma dienvidu virzienā, pievienota Staļļu ielai, tomēr ielas posms starp Audēju un Kalēju ielu līdz pat 30. gadu beigām Rīgas ielu sarakstos un kartēs atrodams ar Vecpilsētas ielas nosaukumu. 40. gadu beigās Vecpilsētas ielā iekļauta Staļļu iela – sākotnēji īsa šķērsiela no Kārļa (tagadējās 13. janvāra) ielas līdz Kalēju ielai, teikts portālā “Zudusī Latvija”.

Kad 19. gadsimta vidū vairs nebija aktuāli pilsētas aizsargvaļņi, jo karošanas tehnikas jau sen bija pilnīgi citas, pilsētas galvas ar cara atļauju nolēma vaļņus nojaukt. Tika pieaicināts Vācijā un ASV izglītību guvušais jaunais daiļdārznieks un ainavu arhitekts Georgs Kūfalts (Kuphaldt). Viņš ar milzu entuziasmu ķērās pie darba, izveidojot gan bulvāru joslu, gan kanālmalas apstādījumus.

Kūfalta vadībā 19. gadsimta astoņdesmitajos gados nojaukto pasta zirgu staļļu vietā tika izveidots laukums – toreiz vienīgais Vecrīgas publiskais dārzs, ko nosauca par Bīskapa skvēru, bet vēlāk, jau neatkarīgās Latvijas laikā, tas kļuva par Alberta laukumu. Pie tā “izauga” arī tobrīd modernā jūgendstila nams – Vilhelma Bokslafa projektētā ēka. Kā darbā “Rīgas arhitektūras meistari” raksta Jānis Krastiņš, nama apdarē izmantoti stilizēti viduslaiku arhitektūras motīvi, dažkārt pat ne konkrētas detaļas, bet kopējais gars un noskaņa, kas ir gluži saprotami, ja reiz nams atrodas viduslaiku vecpilsētā. Mūsdienās gan pazudis, bet, kā jau greznu jūgendstila namu, arī šo reiz ieskāvis neliels pagalmiņš ar greznu žodziņu.

Skats uz Alberta laukumu – 13. janvāra iela pie Vaļņu ielas. 1932. gads. Skatu uz laukumu vēl aizsedz ēkas. Foto – Roberts Johansons, VRVM 120116

Vēl 30. gadu fotogrāfijās redzams, ka Alberta laukumā tikušas izdotas istabas – pansijā “Liepāja”. Šajā laikā tas vēl bija slēgtas apbūves laukums. Vien pēc Otrā pasaules kara bombardēšanām un ugunsgrēka to no tagadējās 13. janvāra ielas puses vairs neaizsedza ēkas.

Laikā no 1990. līdz 2000. gadam Alberta laukums bija iecienīta neformālās jaunatnes, tā saucamo “interneta čatistu”, tikšanās vieta. Te bija krodziņš “Alberts”, kur jaunatne pulcējās. 

Savukārt uz Rīgas astoņsimtgadi 2001. gadā fonds “Vilki”, atceroties šīs vietas seno vēsturi, te uzbūvēja stilizētu lībiešu sētu, kas kādu laiku bija iecienīts rīdzinieku un tūristu apskates objekts un parādās arī daudzos ar pilsētas 800. jubileju saistītos materiālos.


Pasta ēka, kas atradās aiz tagadējās viesnīcas
“Avalon”, bija Rīgas sākumpunkts, mērot attālumu
līdz jebkurai citai apdzīvotai vietai



Pēdējās desmitgadēs vieta, kur savulaik Rīga kā pilsēta sākusies, ir visai noplukusi un nolaista.

Taču nesen izskanējušas ziņas, ka Alberta laukums tiks rekonstruēts un te plānots uzstādīt pieminekli Rīgas Melnā balzama tēvam jeb receptes autoram Abrahamam Kuncem, kas dzīvojis un savas zālītes jaucis tepat netālu. 2015. gada augustā holdinga kompānija “Amber Beverage Group”, kurā iekļauts arī uzņēmums “AS Latvijas balzams”, sadarbībā ar Rīgas domi izziņoja atklāto projekta skiču konkursu, solot, ka jau uz Latvijas simtgadi laukums tiks sakopts. Tik raiti gan viss nevedas.

Pēdējās desmitgadēs Alberta laukums ir diezgan nolaistā stāvoklī. Foto: DELFI

““Projekts par Rīgas Melnā balzama receptūras pamatlicēja – aptiekāra Abrahama Kunces – piemiņas vietas izveidi un Alberta laukuma labiekārtojumu” atrodas attīstības stadijā. Metu konkursā uzvarējis radošās apvienības “U-R-A” arhitektu piedāvājums. Pašlaik tiek organizēts konkurss par tehnisko pieminekļa izstrādi un laukuma labiekārtošanu,” stāsta AS “Latvijas balzams” valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

“Paredzams, ka AS “Latvijas balzams” dāvinājums Rīgas pilsētai sagaidāms 2019. gadā, jo gan laukuma labiekārtošanas darbi, gan pieminekļa izbūves apmēri ir diezgan ievērojami. Piedāvātā Alberta laukuma risinājuma un Kuncem veltītā piemiņas objekta kopējās projektēšanas un būvniecības izmaksas varētu veidot ap pusmiljonu eiro. Finansējuma lielākā daļa būs nepieciešama Alberta laukuma sakārtošanai, tostarp arheoloģiskajiem darbiem un inženiertīklu izbūvei, strūklakas izveidei, kā to paredz darba koncepcija. AS “Latvijas balzams” finansēs Kuncem veltītā objekta uzstādīšanu un ar to saistīto laukuma labiekārtojumu.”

Radošās apvienības “U-R-A” arhitektu projekts paredz veidot Alberta laukumu kā vietu, kura atspoguļo Rīgas senāko vēsturi. Laukuma centrālais objekts ir “Rīgas kuģis”, ko iezīmē kuģa siluetā veidots iedziļināts amfiteātris un sausā strūklaka, ko  nākotnē nomainīs instalācija ar stikla pārsegumu, zem kura būs eksponētas arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēsturiskās liecības. “Rīgas kuģi” ieskauj viļņu formā veidoti pakāpieni. Laukumā paredzēts iekodēt arī citas vēsturiskās metaforas – līvu ciemu, Rīdzenes upi, senās ostas krastus.

Savukārt atgādinājums par Kunces veikumu tiks iemūžināts spirāles formas vides mākslas objektā, kura veidolā var nojaust “Rīgas Melnā balzama” pudeles siluetu. Instalācijas nosaukums ir “Kunces dzīves spirāle”. Objektā varēs staigāt kā pa tuneli, fotografēties un izlasīt interesantus faktus par receptūras autoru. Vairāk par ideju “URA architects” mājaslapā šeit.

Radošās apvienības “U-R-A” arhitektu iecerētā Alberta laukuma un Kunces pieminekļa projekta vizualizācija. Attēls no AS “Latvijas balzams” arhīva



PROJEKTA EKSPERTS

Gunārs Armans

Lielisks stāstnieks ar plašām zināšanām par Rīgas namu un ielu vēsturi, bijušais Rīgas pieminekļu aizsardzības inspektors.

RAKSTA AUTORE

Andra Briekmane

Žurnāliste, "Tūrisma Gids" redaktore.

VIDEO AUTORE

Maija Kuzņecova

Video žurnāliste, “DELFI TV".