Projektu atbalsta
Sponsor Logo
19 pret 300 – Ziemeļkurzemes mežos apskatāma latviešu partizānu cīņu vieta
Teksts: Viesturs Radovics
Foto: Viesturs Radovics un Latvijas Nacionālais arhīvs
1950. gada ziema. Pieci vīri sēž ap galdu šaurā bunkurā zem zemes un spēlē šahu. Brīnumainā kārtā saglabājušās fotogrāfijas rāda kapteiņa Pētera Čevera nacionālo partizānu vienības sadzīvi padomju okupācijas laikā Vandzenes mežos Ziemeļkurzemē. Šovasar vēsturiskais partizānu bunkurs meža masīvā pie Vandzenes ir atjaunots, un tajā var kaut par kripatiņu izjust to, kāda pirms 70 gadiem bija latviešu mežabrāļu ikdiena.
Augusta sākumā, klātesot valsts amatpersonām, atjaunotais partizānu bunkurs, kas atrodas aptuveni četrus kilometrus no autoceļa Talsi–Upesgrīva, tika svinīgi atklāts. Bunkura atjaunošana notika AS "Latvijas valsts meži" (LVM) uzraudzībā, izmantojot valsts finansējumu no Zemkopības ministrijas līdzekļiem 42 tūkstošu eiro apmērā. Nacionālo partizānu apvienības pārstāvis Ivars Zorgenfreijs, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka ideja atjaunot kapteiņa Čevera partizānu grupas bunkuru radās jau pirms pieciem gadiem, tomēr ieceri neizdevās realizēt finanšu trūkuma dēļ. Par laimi, Partizānu apvienībai nāca talkā Zemkopības ministrija un LVM, kā rezultātā tagad bunkurs ir uzcelts un ikvienam pieejams apskatei tā vēsturiskajā vietā.
Kas bija Pēteris Čevers, un kā viņa partizānu vienība nonāca Vandzenes mežos?
Latviešu virsnieks Pēteris Čevers dzimis 1914. gadā Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā. Viņš studēja Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē, studijas pārtrauca un iestājās Latvijas Kara skolā, kuru beidza 1937. gadā. Līdz 1940. gadam Čevers Daugavpilī dienēja 1. jātnieku pulkā vada komandiera amatā.

Pēc vācu okupācijas 1942. gada februārī Čevers brīvprātīgi iestājās 23. Kārtības dienesta bataljonā. No 1942. gada marta līdz 1943. gada februārim viņš izgāja speciālu apmācību un dienēja vācu armijas speciālo uzdevumu pulka "Brandenburga 800" 1. (baltiešu) rotā. Šajā laikā Staļingradas frontē kā grupas komandieris viņš veica izlūkošanas uzdevumus pretinieka spēku aizmugurē. No 1943. gada marta beigām Čevers Latviešu leģiona sastāvā cīnījās Austrumu frontē, vēlāk kļūstot par 19. divīzijas 43. pulka prettanku rotas komandieri.

Pēc kapitulācijas 1945. gada maijā Čevers nolēma nepadoties padomju gūstā, bet kopā ar vairākiem savas vienības karavīriem Kurzemē uzsāka partizānu gaitas. Vispirms viņš ar saviem vīriem pievienojās kapteiņa Nikolaja Straumes partizānu grupai, kurā darbojās Engures un Zentenes apkārtnē līdz 1948. gada pavasarim. 1948. gada maijā Čevers aizgāja no Straumes grupas un sāka vadīt savu partizānu vienību, kas dislocējās Talsu apriņķa Vandzenes un citu apkārtējo pagastu teritorijā.
"Čevers un viņa grupa saprata, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz padomju spēki viņus noķers. Partizāniem bija skaidrs, ka nekādi angļi viņiem nenāks palīgā un nedzīs prom okupantus no Latvijas. Viņu doma bija mēģināt tikt pāri jūrai uz Zviedriju, bet atrast laivu bija diezgan grūti," stāsta novadpētnieks Jānis Vasiļevskis, kurš 1980. gadu beigās iepazinās ar trim izdzīvojušajiem Čevera vienības partizāniem un uzklausīja viņu dzīvesstāstus, atmiņas par partizānu gaitām un dzīvi bunkurā. Vasiļevskis konsultēja LVM, lai bunkurs tiktu atjaunots vēsturiski pareizi, kā arī viņš sagatavoja materiālus informatīvajiem stendiem pie bunkura un tā iekšienē.

Kapteiņa Čevera grupa bunkuru mežā pie Vandzenes pabeidza 1949. gada oktobra beigās. Tajā bija plānots pārlaist 1949.–50. gada ziemu. "Uguni viņi kurināja tikai vakarā vai naktī, lai neredz dūmus. Laika īsināšanai viņi rīkoja šaha "čempionātu", tāpat partizāni klausījās radio. Čevers jaunākajiem puišiem mācīja visādas armijas lietas, reglamentus un tamlīdzīgi. Kapteinis viņiem teica – jaunajā Latvijā jūs būsiet pirmie jaunie komandieri. Tas vienā ziņā arī realizējās. Čevera grupas dalībnieks Ziedonis Āls, kad Atmodas laikā tika nodibināta Zemessardze, bija Talsu 41. bataljona 1. rotas Vandzenes vada komandieris," stāsta Vasiļevskis.

1950. gada 3. februārī vietējais mežsargs partizānus nodeva, un bunkuram uzbruka vairāk nekā 300 karavīru liela čekas karaspēka vienība. Bunkurā tobrīd atradās 19 cilvēki – 17 vīrieši un divas sievietes. Šajā nevienlīdzīgajā kaujā krita seši partizāni, bet pārējiem, ar kauju tiekot cauri divām čekistu aplenkuma ķēdēm, izdevās izlauzties. Līdz ziemas beigām partizāni patvērās apkārtējās mājās pie saviem atbalstītājiem, bet pavasarī grupa apvienojās.
Nevienlīdzīga cīņa, liktenīgā pasēdēšana pie ugunskura un "Neptun 2"
"Čevers saprata, ka Vandzenes mežos palikt nevarēs, jo te viņus čeka jau ir tramdījusi. Partizāni gāja meklēt jaunu nometnes vietu uz Engures pusi, bet tur viņi nejauši satika viltus partizānu vienību," stāsta novadpētnieks Jānis Vasiļevskis.

Tā kā padomju okupācijas varai neizdevās nacionālos partizānus sakaut atklātā cīņā, tika organizētas viltus partizānu vienības, kuras iesūtīja Kurzemē, lai tās ar viltu sagūstītu vai arī nogalinātu mežabrāļus. Vienu no šīm grupām vadīja bijušais leģionārs, pēcāk čekas aģents Arvīds Gailītis ar segvārdu "Grosbergs". Tieši viņa grupu mežā satika kapteiņa Čevera vienība.

"Naktī uz 1. novembrī abas grupas satikās, jo partizāni bija vienojušies aplaupīt kādu cūku fermu, lai sagatavotu gaļas krājumus ziemai. Pirms operācijas partizāni apsēdās mežā pie ugunskura un palaida apkārt pudelīti. Bet tajā pudelē bija pieliets klāt speciālais līdzeklis "Neptun 2" – spēcīgs opiāts. Čevers un vēl seši viņa grupas dalībnieki zaudēja samaņu un otrā rītā pamodās Stabu ielas čekas pagrabos," partizānu vienības likvidēšanas gaitu raksturo Vasiļevskis. Vēlāk Baltijas kara apgabala Kara tribunāls Čeveram piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1951. gada 24. jūlijā. Ar nāvi tika sodīti vēl trīs Čevera grupas partizāni, bet gados jaunākajiem mežabrāļiem piesprieda 25 gadu ieslodzījumu soda nometnēs.
Tieši kapteiņa Čevera čekas krimināllietā 1990. gadu sākumā vēsturnieki atrada partizānu uzņemtās fotogrāfijas, kurās bija redzama mežabrāļu sadzīve 1950. gada ziemā bunkurā pie Vandzenes. Pēc čekas karaspēka uzbrukuma bunkurs tika saspridzināts, un pirms tā atjaunošanas no būves bija palikusi tikai ar ūdeni pielijusi bedre.
Bunkurs šodien: iespēja redzēt, kādos apstākļos dzīvoja nacionālie partizāni
Pērnruden LVM vadībā sākās bunkura atjaunošanas darbi. LVM Ziemeļkurzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners stāsta, ka grūtākais šajā procesā bija meža vidū nogādāt būvmateriālus un celtniecības tehniku. Ja tagad uz bunkuru no ceļa ved glīta, ar šķeldu klāta taka, tad pirms darbu sākuma "būvlaukums" atradās meža biezoknī.

31 kvadrātmetru lielais bunkurs ir veidots no betona karkasa, kas ir apdarināts ar apaļkoka pusbaļķiem, lai radītu autentisku sajūtu. "Bunkura atjaunošanā ir izmantoti materiāli, kas nodrošina gan tā apmeklētāju drošību, gan to, ka bunkurs te vēl stāvēs ilgi un saglabāsies nākamajām paaudzēm. Primāri šī tagad ir piemiņas vieta, kurā, piemēram, jaunā paaudze varēs izglītoties un redzēt, kādos apstākļos nacionālie partizāni dzīvoja. Mums šī ir pirmā pieredze šāda veida celtņu būvniecībā, bet mēs veicām pamatīgus sagatavošanās darbus un izpēti, un, manuprāt, projekts ir realizēts ļoti veiksmīgi," norāda Verners.

Šobrīd bunkura jumtu klāj smiltis, un LVM neplāno speciāli to apzaļumot. "Jūs jau redzat, ka uz bunkura jumta krīt čiekuri, parādās skujas, parādās augi. Bunkura jumtu mēs atstāsim dabas ziņā, un daba pati izdarīs, ko vajag. Jāuzsver, ka būvniecības procesā mēs bunkuru uzbūvējām tieši tā vēsturiskajā vietā un mums nebija vajadzības kaut ko "aiztikt" apkārtējā mežā. Tas, manuprāt, būvniekiem ir ļoti labi izdevies – saglabāti ir visi koki, kas te vēsturiski bija," uzsver LVM pārstāvis.

LVM plāno, ka turpmāk bunkurs būs pieejams apmeklētājiem 24 stundas diennaktī katru dienu. Šobrīd celtnes iekšpusē ir izvietotas divstāvu koka lāviņas un galds, kas maksimāli tuvu ataino bunkura oriģinālo iekārtojumu pirms 70 gadiem. Jānis Vasiļevskis pieļauj, ka ar laiku te varētu izvietot nelielu ekspozīciju, kas rādītu nacionālo partizānu sadzīvi, bet šajā gadījumā bunkuram būtu jābūt pieejamam tikai gida pavadībā.
Projekta ''Zūdam kokos'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, Kārlis Dambrāns, Sabīne Košeļeva, Kitija Balcare, Toms Olups, Viesturs Radovics, foto – Kārlis Dambrāns, Viesturs Radovics, Andra Čudare, Toms Olups, Kristīne Melne, Sabīne Košeļeva, dizains – Martina Sergejeva, Ilze Vanovska, Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.