Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Labākais piedzīvojums decembrī: uz mežu pēc eglītes
Teksts: Kristīne Melne
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Kamēr daudzu mājās jau ieradusies Ziemassvētku karaliene, ne viens vien šo īpašo notikumu – eglītes atvešanu un rotāšanu – atstājis uz pēdējo brīdi. Kur meklēt eglīti tiem, kas grib pārvērst eglītes sagādāšanu īstā piedzīvojumā?
Diemžēl manās bērnības atmiņās nav došanās uz mežu pēc eglītes. Cik atceros no bērnu dienām, tā vienkārši vienā vakarā uzradās mājās, tika ietūcīta ar slapjām avīzēm piebāztā māla podā un tad bija laiks pašai skaistākajai nodarbei – rotāšanai.

Šobrīd, kad Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir daudz mierpilnāks un iztiekam bez neskaitāmām ballītēm un svinīgām sanākšanām, ir īstais laiks jauniem piedzīvojumiem. Ilgāk to atlikt nav iespējams, un kopā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vecāko plānotāju Kārli Taukaču dodamies eglītes meklējumos.

Tiekamies skaistajos Baldones puses mežos, kad zemi vēl sedz bieza sniega sega un mežs pārvērties neticami skaistā pasaku valstībā. Teikšu godīgi – šķiet nedaudz vardarbīgi ar cirvi vai zāģi ielauzties šajā skaistumā, – bet meža dzīves cikla pārzinātājs manas bažas kliedē: pamežā augošās eglītes nociršana dabai nekādu ļaunumu nenodara, jo mazais kociņš tāpat nīkuļos vai aizies bojā.
Ar ko tad sākt eglītes meklējumu? Pirmais un svarīgākais punkts – pats eglīti uz svētkiem bez maksas drīkst cirst tikai Latvijas valsts mežos. Kā tos atpazīt? Visērtākais veids ir izmantot "LVM Geo Mobile" aplikāciju, kur uzreiz redzēsiet, kādā mežā atrodies (valsts mežu var atpazīt pēc tumšāk zaļās krāsas). Tāpat pirms došanās uz mežu karti iespējams izpētīt datorā. Ja kartes nav pa rokai, dabā atliek meklēt "Latvijas valsts meži" dzeltenās plāksnītes un tālāk vadīties pēc robežzīmju marķējuma – visas LVM apsaimniekoto mežu robežas ir iezīmētas ar dzeltenām svītrām uz koku stumbriem.
Praktisks padoms
Stājoties piesnigušā ceļmalā, pirms tam der pārliecināties, vai grāvis nav tuvāk, nekā izskatās. Kad zemi klāj pēc ceļa tīrīšanas malās sašķūrētais sniegs vai vienkārši sasnigusī biezā sniega kārta, negaidīti varat attapties ar sašķiebušos auto, un ne vienmēr saviem spēkiem izdosies izkļūt no kļūmīgās situācijas.
Kur drīkst cirst eglīti?
Meža ceļu trasēs, grāvjos, stigās, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem.

"Mazajai eglītei lielajā mežā vairāk vai mazāk nav nākotnes. Lielie koki ir izauguši un aizņēmuši visu augšanas telpu," skaidro Taukačs.
Kur aizliegts?
Jaunaudzēs, publiskajos dabas parkos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapu, un citu īpašnieku mežos.

"Jaunaudzēs veidojas nākotnes mežs – te aug perspektīvie koki," stāsta meža zinātājs.
Taukačs īpaši uzsver – eglīti nedrīkst cirst arī bērzu jaunaudzēs, lai gan varētu šķist, ka skujkociņš ir neiederīgs lapu koku pulkā. "Mežinieks visu ir stādījis un apsaimniekojis ar ideju," skaidro LVM pārstāvis.

Kad vieta atrasta, jāmeklē skaistākais kociņš. Kuru no eglītēm tad drīkst cirst? Matemātika vienkārša: trīs metri un 12 centimetri – nolūkotais kociņš nedrīkst pārsniegt trīs metru garumu, bet tā celma diametrs 12 centimetrus.

Eglītes izvēlēšanos visdrošāk atstāt to ziņā, kuriem par eglīti būs vislielākais prieks – pašiem mazākajiem. Un, patiesi, pat, ja eglīte būs mazliet šķība vai retākiem zariem, mazie uz to svētku vakarā raudzīsies citām acīm un varēs citiem viesiem stāstīt – re, mēs paši to izvēlējāmies. Un vai tā nav pati labākā sajūta – būt daļai no svētku radīšanas brīnuma? Eglītes meklējumus iespējams apvienot arī ar kārtīgu pirmssvētku pārgājienu vai pikniku ar desu cepšanu un karstas tējas malkošanu kādā no labiekārtotajām atpūtas vietām.
Eglīte ir jācērt vai jāzāģē pie pašas zemes, lai nepaliktu celms, aiz kura, piemēram, cits eglītes meklētājs vai – jau vēlāk vasarā – sēņotājs vai ogotājs, var paklupt. "Neatstāj mežā uzasinātus pīķus," aicina LVM pārstāvis. Ja noskatītā eglīte ir garāka vai apakšējie zari neizskatās tik labi, lieko daļu jānozāģē pēc tam. Pārpalikumu droši var atstāt mežā, bet apzāģētie zari var noderēt arī mājas rotāšanai vai dārza dobju apsegšanai.
Cik tad daudz laika vajag, lai kociņš izaugtu par mūsu ideālo svētku eglīti? Tas ir atkarīgs no tā augšanas apstākļiem – citu koku pakājē eglīte tikai 50 gadu laikā var sasniegt trīs metru augstumu, bet klajā vietā tas notiktu daudz agrāk. To, ka meža ciklā augšanu ietekmē dažādi apstākļi, apliecina arī mūsu izvēlētā eglīte, kura augusi lielo, daudz stiprāko koku nomākta – mazais kociņš ir gandrīz 20 gadus vecs, un, kā lēš mūsu pavadonis, ja 20 gadu laikā tā izaugusi tik liela, arī nākotnē tā neko daudz garumā vis nepastiepsies.
Domājot par svētku eglīti, dažkārt dzirdam – būšu dabai draudzīgs un pirkšu eglīti podiņā. Ja pēc svētkiem plānojat eglīti iestādīt pagalmā vai savā lauku īpašumu, tad – jā, šis tiešām būs labs risinājums. Bet, ja kopā ar podiņu to atstāsiet pie atkritumu tvertnēm, tad diemžēl iztērētie resursi – cilvēku darbs to stādot un kopjot, transports un citi – būs velti izšķiesti. "Cirstā eglīte ir dabai draudzīgāka. Ja raugāmies uz pēdējā laikā lielo informācijas apjomu par oglekļa piesaisti un CO2 apriti, mežā mazā eglīte ir piesaistījusi oglekli un tāpat aizies bojā, bet mēs viņu paņemam un izmantojam," skaidro Taukačs.
Izvēloties eglīti podiņā, ir jāzina, vai tā podiņā ir augusi vai arī īsi pirms svētku sezonas tur nonākusi ar apcirstām saknēm – tieši podos augošās egles, ja tās pareizi koptas, pavasarī var pārstādīt dārzā, lai tās turpinātu zaļot un iepriecinātu vēl ilgi.

Eglītes podiņos iespējams iegādāties arī Latvijas valsts mežu vēstniecībā Rīgā, Vaiņodes ielā 1, un "LVM Sēklas un stādi" kokaudzētavās. Kā skaidro LVM pārstāvji, ir eglītes, kas augušas podiņos un, palielinoties to sakņu sistēmai, tikušas regulāri pārstādītas lielākos podos, bet ir arī tādas eglītes, kas augušas uz lauka un pavasarī stādītas podiņos – šie kociņi pārdošanā nonāk tikai tad, kad sakņu sistēma ir saaugusi podā, tāpēc tas, vai eglīte augusi podiņā vai pārstādīta tajā, neietekmē tās kvalitāti! Pieejamas dažāda lieluma un šķirņu egles: līdzās smaržīgām balteglēm un krāšņām sudrabeglēm atrodamas arī egles ar dažādu nokrāsu skujām – sākot no izteiksmīgi zaļajām līdz zaļgandzeltenām un pat zilganām.

Tāpat Latvijas valsts mežu vēstniecībā ikviens interesents var izvēlēties kādu no LVM kokaudzētavu un Kalsnavas arborētuma darbinieku veidotajiem svētku rotājumiem no dabas materiāliem, kas būs arī neparasta svētku dāvana tuviniekiem un ļaus sasmaržot dabas skaistumu un brīnumu! Latvijas valsts mežu vēstniecība atvērta darba dienās no pulksten 9 līdz pulksten 18, un sestdien, 18. decembrī, no pulksten 11 līdz pulksten 15.
Ikviens taču piekritīs, ka īstā svētku noskaņa mājās ienāk līdz ar egļu smaržu. Un mēs nemānīsimies, ja teiksim – visspēcīgāk smaržo paša atrastā un mājā atvestā egle. Zūdam kokos un svētkos!
Projekta ''Zūdam kokos'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, Kārlis Dambrāns, Sabīne Košeļeva, Kitija Balcare, Toms Olups, Viesturs Radovics, foto – Kārlis Dambrāns, Viesturs Radovics, Andra Čudare, Toms Olups, Kristīne Melne, Sabīne Košeļeva, dizains – Martina Sergejeva, Ilze Vanovska, Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.