Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Piedzīvot vasaras smaržu ziemā.
Kā ienest meža un dabas veltes mājās?
Teksts: Sabīne Košeļeva
Foto: Shutterstock
Kā ziemā piedzīvot vasaras smaržu? Kā sevi palutināt ar to, ko mežs un daba spēj iedot šobrīd, kad zemi klāj sniegs, bet zaļā daba vēl dus un gaida pavasari? Izrādās – tas ir iespējams, turklāt nebūt ne sarežģīti un pašu rokām! Nepieciešams vien nedaudz izdomas un – pats galvenais – pacietības, un no dabā pieejamajām veltēm arī ziemā var pagatavot dažādas aromātiskas lietas un vielas ķermeņa un māju komfortam.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
"Daba ir ļoti noslēpumaina, un tās ietekme ir ļoti liela. Katra droga strādā, bet strādā lēnāk, taču mēs gribam rezultātu jau rīt, tāpēc dzeram zāles. Mūsu laikmetam raksturīgs ir paātrinājums, mums vajag ātru rezultātu, bet daba māca pareizu ritmu, lēnu notikumu gaitu, pacietību un nomierināšanos. Un – ja cilvēks ieiet tādā ritmā, viņš spēj ar dabas līdzekļiem lēnām panākt rezultātu. Dabai nevienu pogu nevar ātrāk nospiest, viss notiks dabā iekārtotajā ritmā," saka AS "Latvijas valsts meži" dabas parka Tērvetē vides pasākumu speciāliste un dabas velšu pazinēja Sandra Zuševica.

Zinības par ārstniecības augu spēku viņa apguvusi Latgales pusē, augot pie vecmammas, kura madaroja – pļavās vāca madaras dzijas krāsošanai. Saknes deva sarkanu krāsu, bet pats augs zaļganu toni. Šobrīd daba ir Sandras spēka avots: "Kad esmu nogurusi, ģimenē saka – vienkārši palaidiet viņu pļavā."
Smaržīga skuju vanna
Pirms iešanas vannā var sagatavot spēcīgu zaļo skuju novārījumu no egles, priedes un kadiķa skujām. Kā? "Vidējā katliņā saliek skujas bez zariņiem un pārlej ar ūdeni, lai tās ir pilnībā nosegtas, un vāra uz lēnas uguns. Pēc uzvārīšanās karsē vēl apmēram 15 minūtes, var arī paspaidīt. Protams, skujas jāvāc ne jau pilsētas apstādījumos – jābrauc prom uz kādu mežmalu, kur var ievākt pāris sauju zaļo skuju," skaidro Sandra.

Lai aromāts liktos vēl spēcīgāks, var izmantot kādu no skuju koku – priežu, egļu, kadiķa, baltegles – ēteriskajām eļļām. Tiesa, ēterisko eļļu nav jēgas liet ūdenī, jo tā ūdenī nešķīst, tāpēc to ieliek vai nu citā eļļā un kārtīgi saskalina, vai arī uzpilina uz sāls un pēc tam sāli liek vannā. Var izmantot parasto rupjo pārtikas sāli, taču vannā ir labāk, ja tā ir jūras sāls, kas satur dažādas vērtīgas minerālvielas. Ja cilvēks nav alerģisks, uz vannu var likt 10–15 pilienus. Var ēterisko eļļu iepilināt arī dušas želejā, kurai nav klāt smaržvielu, un tad izkliedēt vannas ūdenī. Ēteriskās eļļas nelieto bērniem, kas ir jaunāki par trim gadiem, un grūtniecēm!
Foto: Shutterstock
Pirts skrubis no skujām
Savukārt pirts draugiem tikpat svarīgs kā slota un tēja ir ķermeņa skrubis. Labu labo pirts skrubi var pagatavot no tām pašām priedes, egles vai kadiķa skujām. Tās ber akmens piestiņā (koka piesta nederēs, jo tā pievelk visas smaržas), pievieno jūras kristālisko sāli, sodu vai cukuru, un tad visu pacietīgi saberž kaut cik vienādā masā. Kā iesaka Sandra – ir labāk, ja gatavajam skrubim pievieno nedaudz neitrālas eļļas, piemēram, olīvu, aprikožu vai kādu citu, lai masa būtu kompaktāka, jo sāls un skuju masa ir drupana. Skrubi var pagatavot vairākām reizēm, taču jārēķinās, ka smaržas ir gaistošas, tāpēc aromātiskāka pirtēšanās būs ar svaigu skrubi.
Foto: Kārlis Dambrāns un Shutterstock
Attīrošs kalmes skrubis
Kalmes smarža katram dabas draugam ir tuva un īpaša, un arī to var "ieburt" skrubja sastāvā. Kalme ir spēcīgs antiseptisks līdzeklis, kas uz ādu iedarbojas dziedinoši. Tā aug tikai ļoti tīrās ūdenstilpēs. "Kalmes sakneņus var ievākt visu gadu, bet ziemā traucē ledus, jo kalmes sakneņi ir kā zivis – tie slēpjas ūdenī. Pamatīgā atkusnī, kad ledus ir pametis ūdenskrātuvi, tos var mēģināt rakt, bet atkal ir problēma – jāzina, kur kalmes aug! Tad nu sakneņi ir jāizrok, jānomazgā, jāsagriež mazos gabaliņos un jāizžāvē. Lai izmantotu kā drogu tējai, kalmes jārok rudenī, bet skrubim gan drīkst "paskrubināt" arī citā gadalaikā," stāsta dabas velšu pazinēja. Izžāvēts kalmes saknenis ir ļoti ciets, tāpēc to būs grūti sasmalcināt piestā – jāņem talkā dzirnaviņas. Samalto pulverveida kalmi var izmantot gan skrubim, gan ziedei, gan pievienot kāju un roku vanniņām.
Foto: Kārlis Dambrāns
Ledus kubiciņi mundrumam
Kā saka Sandra, ziemā ūdenskrātuvēs iesalušie augi ir kā "špikeris", kas saka priekšā: "Izmanto arī ledu, lai sevi palutinātu!" Var gadīties, ka vasarā nav bijis laika sagatavot augu sulas ledus kubiciņus. Tas nekas! Šobrīd var izmantot vasarā savāktās tējas, ogas un pagatavot "ledutiņu mundrumam". Spēcīgi savārītu kumelīšu, pelašķu, kliņģerīšu tēju un dzērveņu sulu var sasaldēt ledus kubiciņos un izmantot, lai pamodinātu, tonizētu sejas ādu pēc nakts miega, bet to vajadzētu darīt īsu brītiņu un veikli, jo nedrīkst pārspīlēt un sevi saaukstēt!
Foto: Shutterstock
Attīrošs vībotnes kvēpeklis
Izejot līkumu gar mežmalu vai pļavas malu, var redzēt pērnos sausos augu stublājus. Ja ir prasme atrast vībotni, tad katrs pats var sev pagatavot smaržīgu un attīrošu kvēpekli: vienāda garuma kātus notin ar diegu, tad stingri virpina starp plaukstām, pārsien tos vēlreiz stingrāk un – kvēpināmais gatavs! Sandra dod padomu, ka starp vībotnes stublājiem var ielikt pelašķi, kuram arī ir spēcīga attīroša iedarbība.
Foto: Shutterstock un LETA
Mālu maskas
Sandra stāsta, ka mālu maskām var savākt arī pats dabā, taču jārēķinās, ka tas nebūs no tiem vieglākajiem darbiņiem, jo māla iegulas neatrodas virspusē – tās ir zemē 5–10 metru dziļumā. Jāiet gar upju kraujām, kur atsedzas zemes slāņi, un jāmeklē, tiesa, Cēsu pusē varot atrast seklākus atsegumus. Taču mālus var iegādāties jau gatavus pulverveidā – baltos kaolīna mālus, kas ir visbiežāk sastopamie, zilos, zaļos un rozā mālus. Tie atšķiras ar minerālvielu un oksīdu sastāvu – dzelzs, kas dod sārtos toņus, magnijs, silīcijs, kālijs u. c.

Mālus lieto kā maskas un apliekamos, liek arī roku un kāju vanniņās, bet pirtī var noziesties viss ar mālu putriņu. Ja maska vai apliekamais ir par šķidru, var pievienot kartupeļu cieti vai samaltas auzu pārslas. Mālus var šķaidīt ne vien ar siltu ūdeni, bet arī ar spēcīgu kumelīšu, kliņģerīšu vai pelašķu tējas izvilkumu, kā arī putot klāt olas baltumu un taisīt savelkošas maskas.
Foto: F64 un Shutterstock
Gī sviests un ziedes ar augiem
Gī sviests ir ājurvēdas produkts, ko gatavo no kārtīga pilnpiena sviesta. Kā? "Katlā ar biezu dibenu saliek puskilogramu sviesta, kas sagriezts gabaliņos, – lēnām silda, nedrīkst vārīt, tas ir pacietību audzinošs process," stāsta Sandra. "Sviests lēnām sāk kust, sadaloties trīs slāņos. Katla dibenā ir nogulsnes, pa vidu kaut kas vārās, bet pa virsu ir baltas putas, kuras smeļ nost. Kad viss ir gatavs, olbaltumvielas nosēdušās katla dibenā, bet pa vidu ir skaista zeltaini dzintaraina eļļa, var ņemt katlu no uguns nost, izkāst caur marli stikla burkās, un ir gatavs materiāls, ar ko var darīt, ko grib, – gatavot ēdienu un izmantot ķermeņa kopšanā, veidojot ziedes. Piemēram, piejaukt klāt samalto kalmi, nostādinātos augus no eļļām vai arī kaltētas tējas. Gī ir turams ledusskapī kā sviests vai istabas temperatūrā kā eļļa – var stāvēt gadiem, nebojājas," atklāj dabas velšu pazinēja.

Kā pagatavot gī sviesta ziedi ar vasarā savāktām kaltētām tējām? Emaljētā metāla katliņā uzsilda gatavo sviestu, pagaida, līdz tas izkūst, un liek iekšā augus, piemēram, pelašķus, kumelītes vai kliņģerītes, lai viss sviests ir pilns ar augiem, un turpina karsēt. Ja katla dibens ir biezs, to var darīt uz uguns, ja ne, tad karsta ūdens peldē. Pēc tam sviestam ļauj sacietēt, tad silda atkal, un tā vairākas reizes, līdz sviests pilnībā maina krāsu. Beigās caur marli nokāš biezumus, saliek medicīniskajos brūnajos stikla trauciņos – un ir pašam sava ziede, kas ir ļoti mitrinoša un kopjoša. Tā lieliski derēs, lai parūpētos par roku ādu, kas dezinfekcijas līdzekļu dēļ kļuvusi sausa un plaisājoša. Savukārt to, kas marlē palicis pāri, var izmantot pirtī kā mitrinošu skrubi.
Foto: Shutterstock un F64
Visas receptes ir ieteikumi, un katram pašam ir jāizvērtē savas zināšanas par dabas veltēm un veselības stāvoklis, tostarp alerģijas, ādas jutīguma līmenis u. c.
Projekta ''Zūdam kokos'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, Kārlis Dambrāns, Sabīne Košeļeva, Kitija Balcare, Toms Olups, Viesturs Radovics, foto – Kārlis Dambrāns, Viesturs Radovics, Andra Čudare, Toms Olups, Kristīne Melne, Sabīne Košeļeva, dizains – Martina Sergejeva, Ilze Vanovska, Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.