Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Tests:
Vai esi īsts latvietis un atpazīsti sēni?
Foto: F64
"Par sēnēm un sēņošanu – vai nu labu, vai nu neko," varētu skanēt viens no saukļiem, kas raksturo latvisko dzīvesziņu un dzīvesdziņu. Jo nudien grūti sameklēt tādu latvieti, kas prastu valdīt rokas, ieraugot mežā sēnes. Tiesa, lai neiedzīvotos vēdersāpēs vai – tfu, tfu, tfu – neaizietu pa skuju taku, bez entuziasma nepieciešamas arī vismaz pamata zināšanas. Izpildi testu un uzzini, cik labi pazīsti Latvijas mežos sastopamās sēnes!
Zūdam kokos
Tests: Vai esi īsts latvietis un atpazīsti sēni?
Aplūko attēlu un izvēlies atbildi!
Foto: Viesturs Radovics
Sākt testu
Kas šī ir par sēni?
Tieši tā! Alksnene (Lactarius rufus) ir ļoti bieži sastopama lapiņsēne ar tumši sarkanbrūnu vai rūsas brūnu sausu cepurīti, kas sākotnēji ir plakana, bet vēlāk izliecas. Aug zem priedēm gan ļoti mitrās, gan arī sausās vietās, piemēram, piejūras kāpās, no jūlija līdz pat novembrim. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej, bet pēc tam vēl divas dienas jāmērcē sālsūdenī. Laba sālīšanai un marinēšanai.

Foto: LETA
Nē, tā ir alksnene! Alksnene (Lactarius rufus) ir ļoti bieži sastopama lapiņsēne ar tumši sarkanbrūnu vai rūsas brūnu sausu cepurīti, kas sākotnēji ir plakana, bet vēlāk izliecas. Aug zem priedēm gan ļoti mitrās, gan arī sausās vietās, piemēram, piejūras kāpās, no jūlija līdz pat novembrim. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej, bet pēc tam vēl divas dienas jāmērcē sālsūdenī. Laba sālīšanai un marinēšanai.

Foto: LETA
Nē, tā ir alksnene! Alksnene (Lactarius rufus) ir ļoti bieži sastopama lapiņsēne ar tumši sarkanbrūnu vai rūsas brūnu sausu cepurīti, kas sākotnēji ir plakana, bet vēlāk izliecas. Aug zem priedēm gan ļoti mitrās, gan arī sausās vietās, piemēram, piejūras kāpās, no jūlija līdz pat novembrim. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej, bet pēc tam vēl divas dienas jāmērcē sālsūdenī. Laba sālīšanai un marinēšanai.

Foto: LETA
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Nē, tā ir purva bērzlape! Purva bērzlape (Russula paludosa) ir visai bieži sastopama ēdama lapiņsēne un parasti tā ir koši tumšsarkanā krāsā, tomēr sarkanais tonis var variēties. Purva bērzlapes var gan cept, gan marinēt. Pirms cepšanas tās vajadzētu noplaucēt, bet marinēšanai vislabāk derēs jaunas purva bērzlapītes jeb "podiņi".

Foto: LETA
Jā, tieši tā! Purva bērzlape (Russula paludosa) ir visai bieži sastopama ēdama lapiņsēne un parasti tā ir koši tumšsarkanā krāsā, tomēr sarkanais tonis var variēties. Purva bērzlapes var gan cept, gan marinēt. Pirms cepšanas tās vajadzētu noplaucēt, bet marinēšanai vislabāk derēs jaunas purva bērzlapītes jeb "podiņi".

Foto: LETA
Nē, tā ir purva bērzlape! Purva bērzlape (Russula paludosa) ir visai bieži sastopama ēdama lapiņsēne un parasti tā ir koši tumšsarkanā krāsā, tomēr sarkanais tonis var variēties. Purva bērzlapes var gan cept, gan marinēt. Pirms cepšanas tās vajadzētu noplaucēt, bet marinēšanai vislabāk derēs jaunas purva bērzlapītes jeb "podiņi".

Foto: LETA
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Jā, tieši tā! Parastais vilnītis (Lactarius torminosus) paliela lapiņsēne, kura ievainojumu vietās izdala daudz baltas, ļoti sīvas piensulas. Aug no jūlija līdz novembrim jauktos mežos – visbiežāk zem bērziem vai eglēm. Ēdama, taču kārtīgi jānovāra un ūdens jāizlej (jēla ir vāji indīga). Piemērota sālīšanai un skābēšanai. Parasti aug puduros – ļoti reti sastopama viena pati.

Foto: LETA
Nē, tas ir vilnītis! Parastais vilnītis (Lactarius torminosus) paliela lapiņsēne, kura ievainojumu vietās izdala daudz baltas, ļoti sīvas piensulas. Aug no jūlija līdz novembrim jauktos mežos – visbiežāk zem bērziem vai eglēm. Ēdama, taču kārtīgi jānovāra un ūdens jāizlej (jēla ir vāji indīga). Piemērota sālīšanai un skābēšanai. Parasti aug puduros – ļoti reti sastopama viena pati.

Foto: LETA
Nē, tas ir vilnītis! Parastais vilnītis (Lactarius torminosus) paliela lapiņsēne, kura ievainojumu vietās izdala daudz baltas, ļoti sīvas piensulas. Aug no jūlija līdz novembrim jauktos mežos – visbiežāk zem bērziem vai eglēm. Ēdama, taču kārtīgi jānovāra un ūdens jāizlej (jēla ir vāji indīga). Piemērota sālīšanai un skābēšanai. Parasti aug puduros – ļoti reti sastopama viena pati.

Foto: LETA
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Nē, tā ir parastā celmene! Parastā celmene (Armillariella mellea) ir ēdama lapiņsēne, kura rudenī sastopama blīvos vai retinātos baros uz celmiem, saknēm u.c. koksnes. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej. Ir reģistrēti saindēšanās gadījumi, kad celmenes nav bijušas kārtīgi novārītas vai ir aukstā veidā sālītas. Kātiņi sīksti – tos labāk uzturā nelietot.

Foto: LETA
Nē, tā ir parastā celmene! Parastā celmene (Armillariella mellea) ir ēdama lapiņsēne, kura rudenī sastopama blīvos vai retinātos baros uz celmiem, saknēm u.c. koksnes. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej. Ir reģistrēti saindēšanās gadījumi, kad celmenes nav bijušas kārtīgi novārītas vai ir aukstā veidā sālītas. Kātiņi sīksti – tos labāk uzturā nelietot.

Foto: LETA
Jā, tieši tā! Parastā celmene (Armillariella mellea) ir ēdama lapiņsēne, kura rudenī sastopama blīvos vai retinātos baros uz celmiem, saknēm u.c. koksnes. Ēdama, taču jānovāra aptuveni 30 minūtes un ūdens jānolej. Ir reģistrēti saindēšanās gadījumi, kad celmenes nav bijušas kārtīgi novārītas vai ir aukstā veidā sālītas. Kātiņi sīksti – tos labāk uzturā nelietot.

Foto: LETA
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Nē, tā ir baltā mušmire! Baltā mušmire (Amanita virosa) ir nāvējoši indīga lapiņsēne, kas no jūlija līdz oktobrim aug zem eglēm skābā augsnē. Saindēšanās pazīmes parādās tikai pēc 8-30 stundām, kad gremošanas orgāni jau ir smagi cietuši. Viegli sajaucama ar dažām pilnīgi baltajām atmatenēm un īpaši ar riekstu sārtsporeni. Tai piemīt tikai viena mušmiru raksturīgā iezīme – maksts ap kātiņa pamatni.

Foto: F64
Jā, tieši tā! Baltā mušmire (Amanita virosa) ir nāvējoši indīga lapiņsēne, kas no jūlija līdz oktobrim aug zem eglēm skābā augsnē. Saindēšanās pazīmes parādās tikai pēc 8-30 stundām, kad gremošanas orgāni jau ir smagi cietuši. Viegli sajaucama ar dažām pilnīgi baltajām atmatenēm un īpaši ar riekstu sārtsporeni. Tai piemīt tikai viena mušmiru raksturīgā iezīme – maksts ap kātiņa pamatni.

Foto: F64
Nē, tā ir baltā mušmire! Baltā mušmire (Amanita virosa) ir nāvējoši indīga lapiņsēne, kas no jūlija līdz oktobrim aug zem eglēm skābā augsnē. Saindēšanās pazīmes parādās tikai pēc 8-30 stundām, kad gremošanas orgāni jau ir smagi cietuši. Viegli sajaucama ar dažām pilnīgi baltajām atmatenēm un īpaši ar riekstu sārtsporeni. Tai piemīt tikai viena mušmiru raksturīgā iezīme – maksts ap kātiņa pamatni.

Foto: F64
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Jā, tieši tā! Zemestaukus (Phallus impudicus) visbiežāk pazīst to ārstniecisko īpašību dēļ – šai sēnei piedēvē imūnsistēmas darbību stimulējošas īpašības, kā arī tā kavējot ļaundabīgo audzēju, vīrusu slimību un aterosklerozes attīstību. Zemestauki sastāv no "olas", ko var arīdzan ēst jēlu, un kāta, kura galotni lipīga un smirdīga masa – gleba.

Foto: "Shutterstock"
Nē, tie ir zemestauki! Zemestaukus (Phallus impudicus) visbiežāk pazīst to ārstniecisko īpašību dēļ – šai sēnei piedēvē imūnsistēmas darbību stimulējošas īpašības, kā arī tā kavējot ļaundabīgo audzēju, vīrusu slimību un aterosklerozes attīstību. Zemestauki sastāv no "olas", ko var arīdzan ēst jēlu, un kāta, kura galotni lipīga un smirdīga masa – gleba.

Foto: "Shutterstock"
Nē, tie ir zemestauki! Zemestaukus (Phallus impudicus) visbiežāk pazīst to ārstniecisko īpašību dēļ – šai sēnei piedēvē imūnsistēmas darbību stimulējošas īpašības, kā arī tā kavējot ļaundabīgo audzēju, vīrusu slimību un aterosklerozes attīstību. Zemestauki sastāv no "olas", ko var arīdzan ēst jēlu, un kāta, kura galotni lipīga un smirdīga masa – gleba.

Foto: "Shutterstock"
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Nē, tā ir krokainā kazbārde! Krokaino kazbārdi (Sparassis crispa) ir grūti nepamanīt, jo tā ir gan liela (līdz 40 cm plata un līdz 15 cm augsta), gan arī dzeltenā krāsā. Sastopama rudenī uz priežu saknēm un celmiem. Ļoti reta sēne, kas Aizsargājamo sugu sarakstā. Novārīta ir ēdama, taču tā kā tā ir aizsargājama, tad ieteicams labāk to atstāt augam.

Foto: LETA
Nē, tā ir krokainā kazbārde! Krokaino kazbārdi (Sparassis crispa) ir grūti nepamanīt, jo tā ir gan liela (līdz 40 cm plata un līdz 15 cm augsta), gan arī dzeltenā krāsā. Sastopama rudenī uz priežu saknēm un celmiem. Ļoti reta sēne, kas Aizsargājamo sugu sarakstā. Novārīta ir ēdama, taču tā kā tā ir aizsargājama, tad ieteicams labāk to atstāt augam.

Foto: LETA
Jā, tieši tā! Krokaino kazbārdi (Sparassis crispa) ir grūti nepamanīt, jo tā ir gan liela (līdz 40 cm plata un līdz 15 cm augsta), gan arī dzeltenā krāsā. Sastopama rudenī uz priežu saknēm un celmiem. Ļoti reta sēne, kas Aizsargājamo sugu sarakstā. Novārīta ir ēdama, taču tā kā tā ir aizsargājama, tad ieteicams labāk to atstāt augam.

Foto: LETA
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Nē, tā ir lipīgā zaraine! Lipīgā zaraine (Calocera viscosa) ir koraļļveidīga lipīga sēne zeltaini dzeltenā vai dzeltenīgi oranžā krāsā, kas aug vasarā un rudenī uz trūdošas skujukoku koksnes. Zarojums dakšveida, zaru resnums 1-4 mm, bet pati sēne sasniedz līdz 10 cm garumu. Sastopama diezgan bieži, taču par ēdamību drošu ziņu nav.

Foto: Viesturs Radovics
Jā, tieši tā! Lipīgā zaraine (Calocera viscosa) ir koraļļveidīga lipīga sēne zeltaini dzeltenā vai dzeltenīgi oranžā krāsā, kas aug vasarā un rudenī uz trūdošas skujukoku koksnes. Zarojums dakšveida, zaru resnums 1-4 mm, bet pati sēne sasniedz līdz 10 cm garumu. Sastopama diezgan bieži, taču par ēdamību drošu ziņu nav.

Foto: Viesturs Radovics
Nē, tā ir lipīgā zaraine! Lipīgā zaraine (Calocera viscosa) ir koraļļveidīga lipīga sēne zeltaini dzeltenā vai dzeltenīgi oranžā krāsā, kas aug vasarā un rudenī uz trūdošas skujukoku koksnes. Zarojums dakšveida, zaru resnums 1-4 mm, bet pati sēne sasniedz līdz 10 cm garumu. Sastopama diezgan bieži, taču par ēdamību drošu ziņu nav.

Foto: Viesturs Radovics
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Jā, tieši tā! Lielā dižsardzene (Macrolepiota procera), kas dēvēta arī par rieksteni, ir liela ēdama lapiņsēne, kuras cepurīte var sasniegt līdz pat 30 cm diametrā, bet kātiņš – 35 cm garumu. Aug vasarā un rudenī saulainās vietās, parasti cilvēka ietekmētā vidē – vecos parkos, mežmalās, ceļmalās, pļavās, ganībās, cirsmās. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, var ēst arī jēlu.

Foto: "Shutterstock"
Nē, tā ir lielā dižsardzene! Lielā dižsardzene (Macrolepiota procera), kas dēvēta arī par rieksteni, ir liela ēdama lapiņsēne, kuras cepurīte var sasniegt līdz pat 30 cm diametrā, bet kātiņš – 35 cm garumu. Aug vasarā un rudenī saulainās vietās, parasti cilvēka ietekmētā vidē – vecos parkos, mežmalās, ceļmalās, pļavās, ganībās, cirsmās. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, var ēst arī jēlu.

Foto: "Shutterstock"
Nē, tā ir lielā dižsardzene! Lielā dižsardzene (Macrolepiota procera), kas dēvēta arī par rieksteni, ir liela ēdama lapiņsēne, kuras cepurīte var sasniegt līdz pat 30 cm diametrā, bet kātiņš – 35 cm garumu. Aug vasarā un rudenī saulainās vietās, parasti cilvēka ietekmētā vidē – vecos parkos, mežmalās, ceļmalās, pļavās, ganībās, cirsmās. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, var ēst arī jēlu.

Foto: "Shutterstock"
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Nē, tā ir tīruma atmatene! Tīruma atmatene (Agaricus arvensis) ir liela lapiņsēne ar zīdaini spīdīgu vai viegli pārslainu cepurīti un baltu mīkstumu ar anīsa smaržu. Diezgan bieži sastopama, parasti aug no jūnija līdz oktobrim mežmalās, pļavās, ganībās (jo īpaši – zirgu samēslotās) un dārzos. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī kaltējama, marinējama un sālāma.

Foto: "Shutterstock"
Nē, tā ir tīruma atmatene! Tīruma atmatene (Agaricus arvensis) ir liela lapiņsēne ar zīdaini spīdīgu vai viegli pārslainu cepurīti un baltu mīkstumu ar anīsa smaržu. Diezgan bieži sastopama, parasti aug no jūnija līdz oktobrim mežmalās, pļavās, ganībās (jo īpaši – zirgu samēslotās) un dārzos. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī kaltējama, marinējama un sālāma.

Foto: "Shutterstock"
Jā, tieši tā! Tīruma atmatene (Agaricus arvensis) ir liela lapiņsēne ar zīdaini spīdīgu vai viegli pārslainu cepurīti un baltu mīkstumu ar anīsa smaržu. Diezgan bieži sastopama, parasti aug no jūnija līdz oktobrim mežmalās, pļavās, ganībās (jo īpaši – zirgu samēslotās) un dārzos. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī kaltējama, marinējama un sālāma.

Foto: "Shutterstock"
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Nē, tā ir cūcene! Cūcene (Lactarius turpis) ir pienaine – no tās ievainojumiem izdalās gaiša piensula, kas ir sīva, tāpēc sēnes ēdamas tikai pēc ilgstošas novārīšanas. Ļoti bieži sastopama, parasti aug mitrās vietās zem bērziem un eglēm no jūlija līdz novembrim.

Foto: "Shutterstock"
Nē, tā ir cūcene! Cūcene (Lactarius turpis) ir pienaine – no tās ievainojumiem izdalās gaiša piensula, kas ir sīva, tāpēc sēnes ēdamas tikai pēc ilgstošas novārīšanas. Ļoti bieži sastopama, parasti aug mitrās vietās zem bērziem un eglēm no jūlija līdz novembrim.

Foto: "Shutterstock"
Jā, tieši tā! Cūcene (Lactarius turpis) ir pienaine – no tās ievainojumiem izdalās gaiša piensula, kas ir sīva, tāpēc sēnes ēdamas tikai pēc ilgstošas novārīšanas. Ļoti bieži sastopama, parasti aug mitrās vietās zem bērziem un eglēm no jūlija līdz novembrim.

Foto: "Shutterstock"
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Jā, tieši tā! Tintene (Coprinus comatus) ir lapiņsēne, kuras lapiņas ar laiku pašas noārdās un kļūst par melnu šķidrumu – "tinti". Atkarībā no sugas aug gan labi samēslotā augsnē, gan arī nabadzīgākā augsnē, kā arī uz trūdošas koksnes vai uz zemes degumu vietās. Sastopamas kopš maija paša sākuma līdz pat novembrim. Par dažām droši zināms, ka ir ēdamas – tostarp abas ļoti bieži sastopamās lielizmēra tinetenes, ja tās nelieto kopā ar alkoholu.

Foto: F64
Nē, tā ir tintene! Tintene (Coprinus comatus) ir lapiņsēne, kuras lapiņas ar laiku pašas noārdās un kļūst par melnu šķidrumu – "tinti". Atkarībā no sugas aug gan labi samēslotā augsnē, gan arī nabadzīgākā augsnē, kā arī uz trūdošas koksnes vai uz zemes degumu vietās. Sastopamas kopš maija paša sākuma līdz pat novembrim. Par dažām droši zināms, ka ir ēdamas – tostarp abas ļoti bieži sastopamās lielizmēra tinetenes, ja tās nelieto kopā ar alkoholu.

Foto: F64
Nē, tā ir tintene! Tintene (Coprinus comatus) ir lapiņsēne, kuras lapiņas ar laiku pašas noārdās un kļūst par melnu šķidrumu – "tinti". Atkarībā no sugas aug gan labi samēslotā augsnē, gan arī nabadzīgākā augsnē, kā arī uz trūdošas koksnes vai uz zemes degumu vietās. Sastopamas kopš maija paša sākuma līdz pat novembrim. Par dažām droši zināms, ka ir ēdamas – tostarp abas ļoti bieži sastopamās lielizmēra tinetenes, ja tās nelieto kopā ar alkoholu.

Foto: F64
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Nē, tā ir čigānene! Cirtainās čigānenes (Rozites caperata) ir bieži sastopamas ēdamas sēnes, kas aug skuju un jauktu koku mežos, galvenokārt uz smilšainas augsnes, no augusta līdz novembrim. Pagatavojama visdažādākajā veidā bez iepriekšējas novārīšanas. Lapiņas sākumā ir māla krāsā, bet vēlāk kļūst okerbrūnas. Mīkstums gandrīz balts ar patīkamu garšu un smaržu, bet lauzuma vietā dzeltē.

Foto: "Shutterstock"
Jā, tieši tā! Cirtainās čigānenes (Rozites caperata) ir bieži sastopamas ēdamas sēnes, kas aug skuju un jauktu koku mežos, galvenokārt uz smilšainas augsnes, no augusta līdz novembrim. Pagatavojama visdažādākajā veidā bez iepriekšējas novārīšanas. Lapiņas sākumā ir māla krāsā, bet vēlāk kļūst okerbrūnas. Mīkstums gandrīz balts ar patīkamu garšu un smaržu, bet lauzuma vietā dzeltē.

Foto: "Shutterstock"
Nē, tā ir čigānene! Cirtainās čigānenes (Rozites caperata) ir bieži sastopamas ēdamas sēnes, kas aug skuju un jauktu koku mežos, galvenokārt uz smilšainas augsnes, no augusta līdz novembrim. Pagatavojama visdažādākajā veidā bez iepriekšējas novārīšanas. Lapiņas sākumā ir māla krāsā, bet vēlāk kļūst okerbrūnas. Mīkstums gandrīz balts ar patīkamu garšu un smaržu, bet lauzuma vietā dzeltē.

Foto: "Shutterstock"
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Nē, tā ir egļu rudmiese! Egļu rudmiese (Lactarius deterrimus) ir neliela izmēra ēdama lapiņsēne, kas ievainojumu vietās izdala oranžu piensulu. Tā ir ļoti izplatīta un parasti aug grupās sūnās vai zālē mitros egļu mežos no augusta līdz oktobrim. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī marinējama, sālāma u.c. Tiesa, ļoti bieži tā ir tārpaina.

Foto: "Shutterstock"
Nē, tā ir egļu rudmiese! Egļu rudmiese (Lactarius deterrimus) ir neliela izmēra ēdama lapiņsēne, kas ievainojumu vietās izdala oranžu piensulu. Tā ir ļoti izplatīta un parasti aug grupās sūnās vai zālē mitros egļu mežos no augusta līdz oktobrim. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī marinējama, sālāma u.c. Tiesa, ļoti bieži tā ir tārpaina.

Foto: "Shutterstock"
Jā, tieši tā! Egļu rudmiese (Lactarius deterrimus) ir neliela izmēra ēdama lapiņsēne, kas ievainojumu vietās izdala oranžu piensulu. Tā ir ļoti izplatīta un parasti aug grupās sūnās vai zālē mitros egļu mežos no augusta līdz oktobrim. Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī marinējama, sālāma u.c. Tiesa, ļoti bieži tā ir tārpaina.

Foto: "Shutterstock"
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Jā, tieši tā! Zeltainā korallene (Ramaria aurea) ir sazarota sēne zeltaini dzeltenā krāsā, kas no augusta līdz oktobrim aug gan skuju koku, gan lapu koku mežos. Ļoti reti sastopama, tāpēc ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Jauna ir ēdama – jānovāra un ūdens jānolej, taču aizsargājamā statusa dēļ pareizāk būtu to atstāt augam. Turklāt to var sajaukt ar citām korallenēm, no kurām dažas ir indīgas.

Foto: F64
Nē, tā ir zeltainā korallene! Zeltainā korallene (Ramaria aurea) ir sazarota sēne zeltaini dzeltenā krāsā, kas no augusta līdz oktobrim aug gan skuju koku, gan lapu koku mežos. Ļoti reti sastopama, tāpēc ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Jauna ir ēdama – jānovāra un ūdens jānolej, taču aizsargājamā statusa dēļ pareizāk būtu to atstāt augam. Turklāt to var sajaukt ar citām korallenēm, no kurām dažas ir indīgas.

Foto: F64
Nē, tā ir zeltainā korallene! Zeltainā korallene (Ramaria aurea) ir sazarota sēne zeltaini dzeltenā krāsā, kas no augusta līdz oktobrim aug gan skuju koku, gan lapu koku mežos. Ļoti reti sastopama, tāpēc ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Jauna ir ēdama – jānovāra un ūdens jānolej, taču aizsargājamā statusa dēļ pareizāk būtu to atstāt augam. Turklāt to var sajaukt ar citām korallenēm, no kurām dažas ir indīgas.

Foto: F64
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Vai esi drošs, ka esi latvietis?
Sēnes noteikti nav tavs jājamzirdziņš...
Pildīt vēlreiz
Lieliski, sēnes ir tavi draugi!
Tas nu ir droši – ar sēnēm tu esi uz tu!
Pildīt vēlreiz
Apsveicam, tu esi īsts latvietis!
Sēnes tu pazīsti gandrīz kā savu kabatu un mežā neapmaldīsies.
Pildīt vēlreiz
Projekta ''Zūdam kokos'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, Kārlis Dambrāns, Sabīne Košeļeva, Kitija Balcare, Toms Olups, Viesturs Radovics, foto – Kārlis Dambrāns, Viesturs Radovics, Andra Čudare, Toms Olups, Kristīne Melne, Sabīne Košeļeva, dizains – Martina Sergejeva, Ilze Vanovska, Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.