Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Bērni mežā jeb 'Mammu, kur dzīvo suga?'

Kitija Balcare, trīs bērnu mamma un brīvdabas pedagoģijas atbalstītāja

"Mammu, iedod man tēta lāpstu ar aso galu!", "Mammu, vai drīkst te rakt?", (pēc kāda laika) "Mammu, kad es beidzot ieraudzīšu tos citas krāsas zemes slāņus, par kuriem vakar lasījām grāmatā? Cik tālu jārok līdz naftai vai dabasgāzei?" (5 gadi)

Piecu gadu vecumā cilvēkam nav šķēršļu pasaules izzināšanā. Ja vien kāds neaizlauž zinātkārei spārnus un ļauj pie secinājumiem nonākt pašam. Nepārtraukt procesu. Neizdzēst zinātkāri. Turklāt jāpatur prātā, ka zinātkāre nereti ir visnotaļ ķēpīga padarīšana. Tai piestāv apģērbs, ko nav žēl sasmērēt ar atklājumu dubļiem, un apavi, ar kuriem var brist tik ilgi, kamēr jūra vēl ir līdz ceļiem (starp citu, bērnu gumijas zābaki ar silto izņemamo vilnas zeķi ir izcils izgudrojums teju jebkuram gadalaikam). Lai zinātkārā bērna smalkākais "ordenis" ir dubļu kārtas uz ceļgaliem! 

Bērnība ir tagad. Un tieši tagad ir īstais laiks piedzīvojumiem. Arī tādiem, kuri, pieaugušā acīm lūkojoties, vairs nav aizraujoši, bet tie ir tie paši, kas atsauc atmiņā arī mūsu pašu bērnības mirkļus. Daba ir tā vieta, kur bērnam nav jāsēž rāmi pie rakstāmgalda vai ēdamgalda. Tā ir vieta izziņai. Un jo ar vairāk maņām bērns ir iekšā izziņas procesā, jo labāk lietas izprot un atceras. Turklāt novērots, ka esot dabā, bērnam ir daudz vairāk jautājumu nekā telpās. Jo prāts labāk strādā svaigā gaisā un daba nebeidz jautāt ar savu mainīgo raksturu. Ejot dabā, pieaugušajam labāk iejusties līdznācēja, nevis gida lomā.

"Mammu, vai tad, kad gliemezis noņem savu vāciņu, viņš pārvēršas par kailgliemezi?" (3 gadi)

Ja ir pārāk daudz "jā, bet" argumentu iešanai ar bērniem mežā, ir dažas iespējas, kā tos pārkāpt. Ja bail no mežonīgas dabas, sāciet ar parku vai labiekārtotām atpūtas vietām mežā (daudzas no tām var atrast šajā kartē). Ja bail aizmaldīties, dodieties uz vienu un to pašu vietu, bet dažādos laikos, mēnešos, laikapstākļos. Ja bail doties vienatnē ar bērniem, meklējiet citu iedvesmotājģimeni ar līdzīga vecuma bērniem, kam daba jau ir ikdiena (zinātkāre ir visnotaļ lipīga). Ja bail no ērcēm, zirneklīšiem, kukaiņiem un rāpuļiem, tad sāciet ziemā, kamēr šie īpatņi guļ. 

Ja mežs šķiet uzreiz pārāk liels uzdevums, tad ieviesiet mežu mazās tā izpausmēs savā apkaimē. Noskaidrojiet, kādas koku sugas ir redzamas uz jūsu ielas vai ikdienas maršrutā. Iepazīstiet ceļmalas augus un uzziniet, vai tie ir sastopami arī mežā. Atveriet logu un centieties pilsētas troksnī sadzirdēt putnu balsis un atpazīt tās. 

Lai bērnam daba nav tikai garāmskrienošs fons, braucot automašīnā no apdzīvotas vietas A uz apdzīvotu vietu B, samaziniet ātrumu. Izvēlieties kādu sānu ceļu, kurā nogriezties un jaunatklāt kādu līdz šim neizzinātu vietu. Iespējams, tas palīdzēs nonākt vietā, kur laiks aiztek lēnāk un kur vienmēr būs kāds negaidīts pārsteigums – dabā. Pieredze liecina, ka vispārsteidzošākie mirkļi ir tad, kad ir vismazāk gaidu. Daba pati rūpējas par pārsteigumiem, ja protam apstāties un ieklausīties. Un ja mācām to (vislabāk ar savu piemēru) arī mazajiem līdznācējiem.

"Mammu, es redzēju kokā putnu ar baltu ādu. Laikam tas bija baltais gārnis." (3 gadi)

Zīmēšana ļoti asina redzi, bet dzirdi asina acu aizvēršana. Aizver acis un izstāsti mežu. Labs treniņš jau mājās ir arī dabas pamanīšana ārpus meža: pie omītes uz palodzes vai mazdārziņā, pilsētas parkā, laivojot upē un citviet. Ja koku sugas šķiet garlaicīgas, tad varbūt bērnam ir jāļauj ielūkoties meža ūdeņos. Pasmelt, papētīt, atvērt sugu noteicēju un pabrīnīties par ūdensmērītāja akrobātiskajām prasmēm, par spāru uzlidojumiem vai ežgalvīšu ornamentiem. 

Kā iemācīties lasīt mežu? Nē, ne jau sēnes un ne jau ogas līdzpaņemtajā grozā, bet kā lasīt meža īsziņas. Signāllampiņas par rudens tuvošanos. Klusos telefonus par vāveres pusdienu galdu. Lapsas adresi siltākajā un nevējainākajā alā. Un citas slepenās ziņas, kuras pamana tikai ar laiku, pamodinot sevī dabas izmeklētāja gēnu. 

Ja sugu noteicēji pagaidām nav tā mīļākā lasāmviela, ieskatu meža faunā un florā var gūt Jaunmoku pilī iemājojušajā Meža muzejā. Tur interaktīvā veidā var iepazīt meža dzīvniekus, putnu balsis, paglaudīt meža zvēru kažokus un apgūt pēdu nospiedumus, iepazīt koku sugas un izzināt citus meža noslēpumus. 

Taču ļoti laba bilžu grāmata automašīnas krēsla kabatā vai durvīs būs sugu noteicējs. Detektīvdarbu var veikt mežā ar līdzpaņemtām kartītēm ar koku lapām, kuras var būt pat pašu sagatavotas. Savukārt neskaidro jautājumu pierakstīšana un pārnešana mājās tālākai izpētei ir vecāku misija. 

Ne vienmēr vistālākie meži būs vislabākā izvēle. Ja gribat iemācīties lasīt mežu, vērtīgāk ir atrast "savu" meža novērošanas punktu tuvējā apkaimē un atgriezties tajā dažādos gadalaikos, dažādās diennakts stundās un dažādos laikapstākļos. Tā vislabāk var iepazīt meža rakstura daudzšķautņainību un iemācīties lasīt mežu.

"Mammu, kur bebrs dzīvo? Mammu, kur gepards dzīvo? Mammu, kur suga dzīvo?" (2 gadi)

Apsverot ieceres kopīgam laikam ar ģimeni, uzdodiet jautājumu, vai to var darīt dabā. Kopīga maltīte? Galda spēle? Kinoseanss? Mājasdarbu pildīšana? Ja pietiek mazliet apņēmības, daudzas lietas ar mazu piepūli no dzīvokļa sienām var pārnest ārpus telpām. Tāpat arī ierastās pagalmā vai urbānā vidē darāmās lietas pārnest uz mežu: kaut vai riteņošanu pilsētas veloceliņos aizvietot ar meža maršrutu vai pat velotrasi, piemēram, bērnu iecienītajā Tērvetes Dabas parkā. Tur jaunajā Kurbada zemē rampas izvietotas teju trīs kilometru garumā, turklāt maršruts papildināts ar izzinošiem informatīviem stendiem par dabu. 

Iedvesmai var noderēt arī pie ledusskapja piestiprināts saraksts ar tām vietām tepat Latvijā, kur ir vēlme kādreiz aizbraukt. Ja dzirdat pieredzes stāstu par kādu no dabas takām, lieciet savā sarakstā. Tas atvieglos galamērķa izvēli dienai, kad būs iespēja doties tālākā ceļā. Viens no praktiskiem maršrutu plānotājiem ir jaunizveidotā "Mežtaka", kurā atrodami pārgājienu maršruti no Rīgas līdz pat Tallinai cauri abu valstu mežainākajām teritorijām un trim nacionālajiem parkiem. 

Ja mazajos līdznācējos pietrūkst entuziasma, var vienoties par uzdevumu katram ieraudzīt kādu lietu, kas līdz šim vēl nav redzēta. Vai arī katram ļaut atrast tās dienas vispārsteidzošāko lietu, skatu, situāciju. Bērniem nereti patīk lietas, kas ir biedējošas. Dienas uzdevums – atrast dienas indīgāko/bīstamāko lietu var uztrenēt acīgumu un ļaut ieraudzīt ne tikai sarkano mušmiri, bet arī čūskogu. Lai uzdevumu atvieglotu, jau mājās bērni paši var sagatavot savas indīgo/bīstamo lietu kartītes, kuras sastopamas Latvijas dabā, un doties izlūkos. 

Lai mežs taptu par piedzīvojumu, jaunākā vecuma bērniem var itin labi patikt lomu spēles. Dodoties dabā, katram var ļaut izvēlēties dzīvnieka lomu un izspēlēt to dabā, pārvietojoties, kustoties, izdodot skaņas u.tml. Daba ne vienmēr ir klasisks pārgājiens raitā solī ar uzkodu pauzītēm. Daba var būt laba scenogrāfija bērnu teātra izrādei. Izcila šķēršļu josla. Piemēram, kopīgi šķērsota upīte, strautiņš vai mazāks ūdenskritums var izvērsties par vasaras spilgtāko piedzīvojumu bērna prātā.

"Mammu, skat, es atradu izžuvušu slieku. Ieliksim to pie manis atrastajiem spāru un tauriņu spārniem?" (3 gadi)

Ļauj bērnam šodien būt fotogrāfam. Ar mazu, ērtu fotokameru vai mobilo tālruni, aicinot to būt dabas reportierim. Dienā piedzīvotais vēlāk var pārtapt par nākamo uzdevumu – izpētīt, kas ir nobildēts, atrast tam nosaukumu un uzzināt par to kaut ko vairāk. 

Ja ir lietas, kas grib nākt līdzi mājās no meža, arī tās kalpos kā meža piedzīvojumu turpinājums jau mājās. Šādam nolūkam labi noder kāda skārda cepumu kārba vai pīts groziņš, kur bērns var salikt savas meža trofejas. 

Svarīgākais ir nepazaudēt to laika izjūtu un iekšējo stāvokli, kas atrodams, ejot dabā. Tur nekas netraucē būt. Pārnesiet mājās šīs vasaras skaistāko dabas mirkli un ierakstiet plānotājā vismaz vienu kopīgo ģimenes meža dienu arī rudenī, ziemā un pavasarī. Un pēc tam jau katrā mēnesī vai nedēļā. Daba ir cilvēkam labvēlīga atkarība, kurai saknes aug no bērnības. Nenokavējiet!


Zaļais padoms!

Dodoties mežā, līdzņemamo lietu sarakstā ieteicams iekļaut arī maisiņu atkritumiem. Tiem atkritumiem, kurus kāds cits uzdrošinājies atstāt mežā. Bērnu entuziasmu var labi piešķilt ar mazu sacensības elementu. Izdaliet katram atkritumu savākšanas ekipējumu (maisiņš un cimdi) un sarīkojiet sacīkstes, kurš atradīs vairāk atkritumu. Turklāt savākto guvumu pēc tam ir vērts izanalizēt arī no atrasto lietu dzīves ilguma aspekta.

Projekta ''Zūdam kokos'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, Kārlis Dambrāns, Sabīne Košeļeva, Kitija Balcare, Toms Olups, Viesturs Radovics, foto – Kārlis Dambrāns, Viesturs Radovics, Andra Čudare, Toms Olups, Kristīne Melne, Sabīne Košeļeva, dizains – Martina Sergejeva, Ilze Vanovska, Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.