Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Jaudīgs darbdienas rīts. Kā mēs braucām noslēpumainās čužas lūkoties

Kristīne Melne, DELFI 

Nereti mēdzam sūkstīties, ka vasara ir pārāk īsa. Tā ir – vēl tik tikko bija pirmā siltā maija piektdiena, bet drīz jau augusts. Taču ir veids, kā vasaru padarīt garāku. Atliek tikai saņemties un no rīta agrāk piecelties. To mēs izdarījām kādā parastā darba dienas rītā un tapām atalgoti ar gluži vai maģisku rītu neparastā vietā.

Par Čužu purva taku Kandavas pusē biju dzirdējusi jau sen. Iesākumā domāju, ka takai, līdzīgi kā daudzām vietām Latvijā, gluži vienkārši ir savāds nosaukums, bet tad man paskaidroja – tur aug krūmu čužas un, kad tās zied, tur esot brīnumskaisti. Ja reiz tā stāsta, jābrauc noslēpumainās čužas lūkoties, un kāpēc gan to neapvienot ar rīta gaismas izmantošanu skaistu fotokadru ķeršanai?!

Ja nav pierasts, piecelties četros darba dienas rītā ir pagrūti, bet tas ir tā vērts. Mums paveicās – ceļā uz Kandavu kļuvām par lieciniekiem neticami skaistiem miglas skatiem, un vienu brīdi jau šķita, ka metīsim ar roku plānam apskatīt čužas un metīsimies bildēt un baudīt ceļmalu burvību. Saņēmāmies, sakodām zobus, uzņēmām dažus kadrus caur logiem un mērķtiecīgi turpinājām ceļu uz nolemto galamērķi.

Čužu purva taka atrodas pie Kandavas robežas, un to ir viegli atrast, sekojot navigatora vai ceļu norādēm. Auto iespējams atstāt gana plašā stāvlaukumā, un tad jau var doties čužu meklējumos.

Kā stāsta Čužu dabas takas gide Iveta Piese, čužas ir patiesi noslēpumains augs un šis dabas liegums ir vienīgā vieta Latvijā, kur atrodas dabiska krūmu čužu audze. Kā tās tur nonākušas, īstas skaidrības neesot, bet tiek pieļauts, ka čužu sēklas tur atnestas ar ledājiem.

Čužu purva taka ir ideāli piemērota uzmundrinošai rīta pastaigai – tās garums, sekojot iezīmētajam maršrutam, ir 4 kilometri, kas nozīmē, ka vidējā pastaigas solī stundas laikā būsiet tikuši galā. Tiem, kas grib izbaudīt lēnāku atpūtu, uzņemt skaistus fotokadrus vai pastaigu apvienot ar pikniku, labāk rēķināties ar divām stundām. Šis ir arī ideāls galamērķis tiem, kurus biedē garlaicība, – taka ir daudzveidīga, ļaujot pilnvērtīgi izbaudīt dabas dažādību. Tiesa, jāņem vērā, ka tai ir visai nelīdzens reljefs. Vietās, kur taka vijas cauri mežam, to klāj sakņu izaugumi, tāpēc jāizvēlas piemēroti apavi un jābūt uzmanīgam, lai, apbrīnojot koku galotnes, neattaptos ar degunu sūnās.

         

Netālu no takas sākuma mežiņā slēpjas veci, sūnām apauguši pamati – tur aizvadītā gadsimta četrdesmitajos gados uzsāka sēravotu dziednīcas būvniecību, bet līdz ar Latvijas neatkarības zaudēšanu tā tika nopostīta un darbību tā arī neuzsāka. To, ka Čužu purva sēravotiem piemīt spēja mazināt reimatisma radītās sāpes, 1902. gadā atklājis uzņēmējs Žanis Dannenbergs, un viņa vadībā Abavas krastā arī darbojusies koka namā ierīkotā dziednīca, kurā bijis iespējams baudīt sēra un skuju ziedu vannas, kā arī dūņu kompreses.

Pastaigā tu vari aplūkot gan šīs vietas galveno varoni – krūmu čužu ar dzeltenajiem ziediņiem –, gan zilgano seslēriju, bezdelīgactiņu, pļavas vilkmēli, purva dzeguzeni un citus augus, bet kopumā šeit atrodamas 17 augu, deviņas putnu, 14 bezmugurkaulnieku un divas abinieku īpaši aizsargājamas sugas.

Rīta pastaiga nav iedomājama bez brokastīm. Protams, izbraucienos vienmēr var paķert kādu maizīti ceļmalas benzīntankā, bet daudz foršāk ir iepriekšējā vakarā pašam sataisīt sātīgas brokastu maizes vai citas uzkodas pēc brauciena dalībnieku vēlmēm. Komplektā ar karstu kafiju termosā labiekārtotā atpūtas vietā ar skatu uz Abavas upi tās kļūst par ideālām darbadienas brokastīm, un klusībā dzimst apņemšanās tādas izbaudīt vēl kādu rītu šovasar. Pēc piknika gan aicinām paturēt prātā – ko ienesi, to arī aiznes.

Čužas mājās palikušajiem vest gan nedrīkst – tās ir aizsargājamas un baudāmas tikai ar acīm. Tā kā Čužu liegumā meklējami arī citi reti augi, šī nebūtu īstā vieta, kur plūkt krāšņu pušķi vāzei. Čužu takas gide priecājas, ka takas apmeklētāji kļūst dabas gudrāki – arvien biežāk manāms, ka tūristi ar pietāti izturas ne tikai pret augiem, bet arī sēnēm, no sūnām izlīdušās beciņas vai citas sēnes atstājot vietā un kārotās sēņu mērces dēļ nebojājot dabisko ainavu.

Čužu purva takas iepazīšanu var apvienot ar atspirdzinošu peldi Abavā – viena peldvieta paslēpusies iepretim savulaik iecerētās sanatorijas pamatiem, bet laisties atvēsinošajos upes ūdeņos iespējams arī pie AS “Latvijas valsts meži” atpūtas vietas.

Brauciet iepazīties ar čužām – tās ziedēs gan jūlijā, gan augustā, un, ja ir pareizie laikapstākļi, kādu ziedu var atrast vēl septembrī. Starp citu, droši varam teikt, ka šī taka savu burvību nezaudē arī tad, kad čužu ziedēšanas laiks beidzies. Tā ka – smērējiet maizītes, meklējiet ērtus apavus un ejiet dabā! Tur mūs gaida vēl daudz pirmo iepazīšanos.

Projekta ''Zūdam kokos'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, Kārlis Dambrāns, Sabīne Košeļeva, Kitija Balcare, Toms Olups, Viesturs Radovics, foto – Kārlis Dambrāns, Viesturs Radovics, Andra Čudare, Toms Olups, Kristīne Melne, Sabīne Košeļeva, dizains – Martina Sergejeva, Ilze Vanovska, Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.