Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: DELFI

Plaušu izvēdināšana Ziemeļvidzemes purvos trijos cēlienos

Viesturs Radovics, DELFI 

Kad nedēļas nogalē atpūtnieku kustība pa Ķemeru un Cenas purvu takām ir kā uz Brīvības ielas, elpot svaigu gaisu ir jādodas nedaudz tālāk. Vidzemes ziemeļos starp Limbažiem un Mazsalacu ir trīs purva takas, kas ir mazāk zināmas, bet ne mazāk pievilcīgas. Vienā dienā mierīgi var izstaigāt visas trīs, pa ceļam vēl sarīkot pikniku, apskatīt tramīgas dzērves, pabaidīties no govs, kura garlaikojas uz ceļa, kā arī apēst lielāko karbonādi teritorijā starp Gauju un Pernu.

Piedāvājam maršrutu, pa kuru ejot mēs, četri draugi, vienā augusta sestdienā apmeklējām visas šīs takas. 

Niedrāju-Pilkas purva dabas taka 

No Rīgas izbraucām plkst. 8.30 no rīta un ap plkst. 10 jau sasniedzām pirmo pieturas punktu – Niedrāju-Pilkas purva dabas taku netālu no Pāles. Pie purva laipām var nokļūt, braucot pa ceļu, kas ved pa bijušo šaursliežu dzelzceļa uzbērumu, taisnu kā bulta. Ceļa malā jūs jau sveicina stalti bērzi baltos mundieros, šeit arī droši var uzņemt pirmās bildes sociālajiem tīkliem. Vecais bānītis, kas te agrāk gāja, pa šaurām sliedītēm braucis no Smiltenes uz Valmieru un līdz Ainažiem taisni cauri purviem. Tagad sliedes jau sen aizvāktas.

Pati taka nav pārāk gara, aptuveni vienu kilometru. Lai jūs neiekristu kādā akacī, taka ir izklāta ar koka laipām, no kurām nebūtu ieteicams nokāpt. Dēļu laipas ir aprīkotas ar plānu metāla režģi, kas mitrā laikā palīdz nepaslīdēt un ievērojami atvieglo iešanu. Niedrāju-Pilkas purva taka ir ideāla vieta pastaigām ar bērniem. Mazie ķipari var vērot, kā mainās purva veģetācija, – lielus kokus nomaina mazi, kropli kociņi un dažādi purva augi. Augusta nogalē purvā brīnumskaisti zied virši, bet fona troksni nodrošina dzērves, kuras kaut kur netālu sasaucas, pirms pulcēties kāšos. Šajā purvā sastopams purva vaivariņš, kā arī apaļlapu rasene un lācenes.

Takas vidusposmā ir neliels uzkalniņš ar putnu vērošanas torni. Ja putnu nav, no torņa jūs varat vērot skaisto purva ainavu un mazos ezeriņus, kas kā viltīgas acis raugās uz jums no dūksnāja.

Niedrāju-Pilkas purva takas vidusposmā ir neliels uzkalniņš ar putnu vērošanas torni. Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Atgriežoties no torņa, taka atved gājējus atpakaļ pie vecā dzelzceļa uzbēruma, aptuveni 100 metrus uz priekšu no tās vietas, kur jūs atstājāt savu auto. Tā kā, ja esat izgājuši taku un šausmās konstatējat, ka auto ir pazudis, vienkārši paejieties pa uzbērumu atpakaļ uz vietu, kur sākāt savu ekskursiju.

Niedrāju-Pilkas purvs ir augstais jeb sūnu purvs. Interesanti, ka to veido aptuveni sešus metrus bieza kūdras kārta, un zinātnieki uzskata, ka tā veidojusies 7000 gadu. Kopš 1987. gada šis ir dabas liegums. Vieta atzīta par Eiropas nozīmes aizsargājamu teritoriju un iekļauta “Natura 2000” teritorijā.

Planču purvā 

Nākamā pietura ir Planču purva dabas taka, kas atrodas nedaudz aiz Staiceles, uz Igaunijas pusi. Braucot pa meža ceļu, tai ir viegli paskriet garām, tādēļ rūpīgi vērojiet ceļa malu, līdz, kokos ieaugušu, ieraudzīsiet takas informatīvo stendu un dēļu laipas sākumu. Jāuzsver, ka Planču purva dabas taka ir vienīgā Latvijā, kurā informācijas zīmes izvietotas arī Braila rakstā.

Sperot pirmos soļus, iespējams, jūsu ceļabiedri sauks: “Kur tu mūs esi atvedis, te nav nekāds purvs, bet gan parasts mežs.” Panikai gan nav pamata, paejot caur jaunaudzi un skaistu, fotogēnisku mežu, jūs drīz nonāksiet īstā purvā.

Dabas taka izveidota Planču purvā, kas ir neskarts augstais purvs ar izteiktu ciņu un lāmu kompleksu un ir aizsargājama dabas teritorija. Kūdras slānis šeit ir aptuveni sešus metrus dziļš. Purvs atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Taka nav gara, tikai kādi 500 metri. Pa dēļu laipām jūs iesoļosiet purva sirdī ar nelieliem ezeriņiem un patiešām baisiem akačiem. Var redzēt, ka taka nav tūristu pārapdzīvota, un jūs, iespējams, varēsiet baudīt tīreļa burvību vientulībā.

Pa dēļu laipām jūs iesoļosiet purva sirdī ar nelieliem ezeriņiem un patiešām baisiem akačiem. Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Gar takas malām izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta gan par augiem, gan purva veidošanos un šeit sastopamajiem putniem. Piemēram, te sastopami īpaši aizsargājami augi – ciņu mazmeldrs un pundurbērzs.

Iesakām te izvēlēties arī vietu piknikam, jo dēļu laipas galā ir omulīga platforma ar soliņu, kur atsēsties, vērties purva tālē un vienlaikus mieloties ar līdzpaņemtajiem gardumiem. Bet neaizmirstiet pēc tam aiz sevis visu savākt, lai aizsargājamais purvs paliktu neskarts arī pēc jums. Taka nav apļveida, pa to pašu laipu, pa kuru purvā ienācāt, dodieties arī ārā. 

Purezera dabas taka

Pēdējais pieturas punkts ir kā ķirsītis uz putukrējuma kūkas – brīnišķi skaistā Purezera dabas taka, kas atrodas Alojas novada Brīvzemnieku pagastā. Kā turp nokļūt? Kādu gabalu pabraucot pa AS “Latvijas valsts meži” uzbūvēto meža ceļu, kas ir taisns kā novilkta līnija, nonāksiet līdz nelielam stāvlaukumam, piknika un ugunskura vietai. Pēc tam sekojiet norādēm, līdz ezeram ir jāsoļo vēl aptuveni 600 metri pa meža taku. Arī pats ceļš līdz ezeram jau ir piedzīvojums – jums būs sajūta, ka ejat pa atsperīgu matraci, zeme zem kājām šūposies un dažbrīd pārņems viegls reibonis.

Pēc pastaigas pa mežu jūsu priekšā pēkšņi pavērsies neliels meža ezeriņš ar dēļu laipām ap to. Pirmais, kas piesaista, – ezerā novērojama milzīga ūdensmērītāju populācija, kas, šķiet, neskaitāmas reizes ir pārmērījusi visu ūdens virsmu.

Raitā solī apiet apkārt Purezeram jums prasīs ne vairāk kā 40 minūtes. Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Raitā solī apiet apkārt ezeram jums prasīs ne vairāk kā 40 minūtes, bet, ja vien nav jāsteidzas uz “Panorāmas” laiku tikt mājās, ejiet lēnāk un izbaudiet. Takas garums ir aptuveni trīsarpus kilometri, tā jūs vedīs gan gar ezera krastu, gan cauri slīkšņām un priežu mežiņiem. Takas malās izvietoti arī interesanti informācijas stendi, kā arī iespējams viedtālrunī nofotografēt QR kodu un uzzināt vēl vairāk par šejienes dabas bagātībām.

Purezera taka atpūtnieku vidū ir diezgan populāra, tādēļ, pilnīgi iespējams, jūs nebūsiet vienīgie, kuri cilpos ap ezeru. Neaizmirstiet sveicināt citus ceļiniekus – tas piederas pie taku tūristu labajām manierēm.

Neaizmirstiet sveicināt citus ceļiniekus – tas piederas pie taku tūristu labajām manierēm.

Foto: DELFI

Ezerā takas malā ir noenkurotas divas peldošas platformas, uz kurām ir vērts pakavēties. Uz platformām ir gan soliņi, gan pat ugunskura vietas. Ja esat sagādājis malku, šī ir brīnišķīga vieta, kur pavadīt vakaru, sildoties pie debesīs tekalējošām liesmām un klausoties naktsputnu dziesmās.

Purezera taka bija pēdējais apskates punkts mūsu vienas dienas ceļojumā pa Ziemeļvidzemi, bet visi nosolījāmies, ka uz šo ezeru noteikti brauksim vēl. 

Zaļais padoms! 

Projekta ''Zūdam kokos'' veidotāji: saturs – Kitija Balcare, Kārlis Dambrāns, Kristīne Melne, Toms Olups, Viesturs Radovics, foto – Kārlis Dambrāns, Viesturs Radovics, Andra Čudare, Toms Olups, Kristīne Melne, dizains – Martina Sergejeva, Ilze Vanovska, Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Liene Lacberga, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.