Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: DELFI

Rīgas mērs, nelaimīgā Dorīte un romantika – viesos Jaunmoku pilī

Kristīne Melne, DELFI 

Rudenim piestāv mazliet vairāk romantikas un leģendu, un tas ir īstais laiks, lai dotos iepazīt kādu no Latvijas pilīm. Šoreiz mūsu galamērķis ir Jaunmoku pils – neogotikas stilā celtais nams Rīgas–Ventspils šosejas malā aicināt aicina piestāt un izbaudīt nedaudz aizgājušo laiku šarma.

No aristokrātiem līdz pussabrukušam dzīvokļu namam

Pils ir salīdzinoši jauna – tā celta 1901. gadā kā Rīgas mēra Džordža Armitsteda medību pils. Tās arhitekts ir Vilhelms Bokslafs, kurš projektējis arī Latvijas Mākslas akadēmijas namu Rīgā, Lielās ģildes namu Vecrīgā, ūdenstorņus Alīses ielā Āgenskalnā un Čiekurkalnā un desmitiem citu ēku. Armitsteds Jaunmokās saimniekojis kopš 1885. gada, bet pēc tēva nāves dažus gadus pēc medību pils uzcelšanas par viņa īpašumu kļuva Rindzeles muiža un viņš Jaunmoku pili pārdeva. Tiesa, arī mūsdienās Jaunmoku pils vēl aizvien nesaraujami saistīta ar Armitsteda vārdu un tur iespējams iepazīt gan Armitstedu dzimtas vēsturi, gan apskatīt Armisteda piemiņas istabu.

Pēc Armitsteda pils nonāca Brinkenu dzimtas īpašumā, no 1910. līdz 1918. gadam pils piederēja fon Ungernu-Šternbergu dzimtai, vēlāk muižu savā īpašumā ieguva vācu izcelsmes lauksaimnieka Vilhelma Freimaņa ģimene, bet 1920. gadā agrārās reformas laikā muiža, kuras kopējā platība sasniedza 1394 hektārus, tika sadalīta – muižas centrs palika Freimaņu īpašumā, bet saimniecības ēkas un zemi izrentēja.

Vēlākajos gados pils iemītnieku loks bijis raibu raibais – tur atradusies bērnu sanatorija “Cīrulīši”, Otrā pasaules kara laikā darbojusies Sarkanās armijas seržantu skola, vēlāk – vācu raidstacija un kara hospitālis. Padomju gados pilī darbojušies veikali, mašīnu traktoru stacijas (MTS) kantoris, tautas nams un iekārtoti dzīvokļi. Tur arī notikušas balles un diskotēkas, ko apmeklējuši cilvēki no visas apkārtnes, rādīts kino un bijis pat savs pūtēju orķestris. Kā grāmatā “Jaunmokas. Pils. Dzimtas. Cilvēki” stāsta Ivans Oļhovskis, kurš kopā ar sievu Nadeždu pilī dzīvojis no 1950. līdz 1968. gadam un strādājis mašīnu traktoru stacijā, tagadējā kolonnu zālē bijušas ierīkotas mehāniskās darbnīcas un traktoru bijis daudz – līdz pat 100. “Ballēs bija daudz cilvēku, nāca no visas apkārtnes. (..) Vietas pietika visiem. Kluba zālē bija arī neliela skatuve. Es pati tirgoju biļetes. Te klubā mums bija arī visā apkaimē pirmais televizors, pavisam maziņš, bet ļoti daudzi cilvēki vēlējās to redzēt,” atmiņās dalījusies Nadežda.

Kā stāsta Jaunmoku pils muzeja krājuma glabātāja un gide Ingrīda Vistopola, tolaik par pili neviens īpaši nav rūpējies – cilvēki atbraukuši, padzīvojuši trīs mēnešus, pusgadu un devušies prom, bet nams pamazām zaudējis kādreizējo godību un lēni brucis. Septiņdesmito gadu vidū daļēji jau sabrukušo pili savā pārziņā ņēma LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija. Tad arī sākās pils atjaunošanas darbi, kas turpinājās vairāk nekā 20 gadus. No 1992. gada pils apsaimniekotāja bija Valsts medību saimniecība, bet no 2000. gada – AS “Latvijas valsts meži”.

20. gadsimta sākumā pils kompleksā bijušas 18 ēkas, bet līdz mūsdienām no tām saglabājušās sešas.

Vēstures interesentiem un romantikas meklētājiem

Kas tad Jaunmoku pils viesus te sagaida šodien? Ekskursanti pili un tās jūgendstila salonus var izstaigāt zinošu gidu pavadībā, uzzināt aizraujošus stāstus par pils bijušajiem iemītniekiem, ēkas vēsturi un aizgājušo gadsimtu. Īpašs ieteikums – nepaslinkojiet un uzkāpiet pils tornī. Skats, kas no turienes paveras, ir neatkārtojams. 

Pilī iekārtots arī Meža muzejs, kur iespējams iepazīt Latvijas mežu dzīvo dabu interaktīvā veidā, piedalīties dažādās izzinošās programmās, ekskursijās un pat zāļu tēju degustācijā. 

Plašais pils parks ir kā radīts romantiskām pastaigām, bet par neaizmirstamu notikumu kļūs pilī rīkotas kāzas vai cita nozīmīga notikuma svinības. Tāpat Jaunmokās regulāri notiek arī dažādi pasākumi un izstādes. Šoruden 8. oktobrī pilī būs senioru diena "Dabas iedvesmotie", 11. oktobrī – ģimeņu diena, tāpat pils oktobra izskaņā piedalīsies Leģendu naktī. Starp citu, iepriekš piesakoties, Jaunmokās iespējams izbaudīt arī angļu tējas pēcpusdienu. Tāpat pils kompleksā darbojas ģimenes restorāns.

Tiem, kuri senā nama auru vēlas izbaudīt pilnībā, Jaunmoku pils piedāvā arī nakšņošanas iespējas – pils kompleksa centrālajā ēkā pieejami īpaši grezni iekārtoti numuriņi, kas ideāli piemēroti īpaši romantiskiem dzīves brīžiem vai citiem zīmīgiem notikumiem, bet citās kompleksa ēkās pieejamas dažādām vajadzībām piemērotas naktsmītnes dažādās cenu kategorijās.


Īpašs Jaunmoku pils lepnums ir fabrikā “Celms un Bēms” tapusī podiņu krāsns, kas atrodas pie centrālās pils ieejas. Tā gatavota par godu Rīgas 700 gadu jubilejai, un to rotā 130 podiņi ar 50 dažādiem Rīgas un Jūrmalas attēliem. Tiem, kas gana labi pazīst Rīgu, īpaši interesanti ir mēģināt atpazīt dažādos skatus, bet uzdevumu mazliet grūtāku un vienlaikus aizraujošāku padara tas, ka daži skati pilsētā vairs nav ieraugāmi, bet daži bijuši apskatāmi tikai 1901. gada jubilejas izstādes laikā – tie bijuši izbūvēti kā paviljoni. Arī krāsns cieta padomju gados – tieši blakus tai bijis veikals un cilvēki, iznākot no bodes, to izmantojuši, piemēram, alus pudeļu attaisīšanai –, bet mūsdienās tā ir restaurēta un cienīgi sagaida viesus.

Vairāk par Jaunmoku pils piedāvātajām atpūtas iespējām, darba laikiem, vēsturi un citu noderīgu informāciju meklē šeit

Skumjais Dorītes un vācu virsnieka mīlasstāsts

Apmeklējot jebkuru pili vai muižu, daudzus interesē spoku stāsti. Leģendas par sienā iemūrētām jaunavām, nelaimīgi mīlasstāsti un mīlnieki, kas vēl ilgi pēc nāves nerod mieru, rūķīšu kāzas, kurām labāk nekļūt par lieciniekiem, – senos namus apvij dažādi stāsti. Arī Jaunmoku pilij ir savs stāsts.

Tas vēsta par Doroteju, kura Pirmā pasaules kara laikā, kad pilī uzturējušies vācu karavīri, strādājusi tur par aukli. Meitene iemīlējusies vācu virsniekā, bet šādiem kara laika mīlasstāstiem reti lemtas laimīgas beigas – virsnieks devies prom frontes gaitās, bet Dorīte palikusi Jaunmokās. Aptverot, ka ir mātes cerībās, viena un kritusi kaunā, jaunā sieviete metusies pils dzirnavu dīķī. Vēlāk pilī manīts baltās drēbēs tērptas meitenes tēls – Dorīte, kura tiek dēvēta arī par Jaunmoku pils Balto dāmu.

Nostāsti par tikšanos ar Dorīti esot gan pils iemītniekiem, gan viesiem – soļu troksnis, durvju vēršanās un citas neizskaidrojamas parādības telpās, kur šķietami neviena nav. Tiesa, ļaunu nodomu Baltajai dāmai neesot. Nakšņojot pilī, nekādus aizdomīgus trokšņus gan nedzirdēju, bet no rīta, atvadoties no viesmīlīgajiem sagaidītājiem un stāstot, ka, re kā, diemžēl Dorīte mani neapciemoja, pēkšņi atskanēja blīkšķis, uz rakstāmgalda apkrītot skavotājam. Vai es tagad ticu spokiem? Jā, nedaudz.

Projekta ''Zūdam kokos'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, Kārlis Dambrāns, Sabīne Košeļeva, Kitija Balcare, Toms Olups, Viesturs Radovics, foto – Kārlis Dambrāns, Viesturs Radovics, Andra Čudare, Toms Olups, Kristīne Melne, Sabīne Košeļeva, dizains – Martina Sergejeva, Ilze Vanovska, Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.