Latvijas mobilajiem sakariem – 30: no čemodāna izmēra telefoniem līdz digitālajai detoksikācijai

Olga Kņazeva

"Iezvanījās mans telefons. Ne parastais – mobilais." Tāds bija virsraksts 1992. gadā biznesa laikrakstā publicētam rakstam, kurš bija veltīts pirmā mobilo sakaru operatora ienākšanai Latvijā. Jaunā tehnoloģija tajā raksturota kā nebijis brīnums. Lai tai pievienotos, vienkārši jānopērk pats aparāts, kurš līdzinās čemodānam ar garu antenu. Cena – 1500–3000 ASV dolāru. 1992. gadā par šādu summu varēja nopirkt vienistabas dzīvokli Rīgā.

Trīsdesmit gadu laikā mobilo sakaru eksplozīvā attīstība ir būtiski mainījusi ekonomiku, ieradumus un dzīvi kopumā. Tie, kas stāvējuši pie Latvijas "mobilās revolūcijas" šūpuļa, stāsta par to, kā viss sākās, un cenšas prognozēt tālāko notikumu virzību.

Pirmie abonenti

"1992. gadā, kad pie mums parādījās pirmās bāzes stacijas, sarunas minūte Latvijā maksāja 50 centus. Saruna ar Eiropu – 1,79 ASV dolārus minūtē," stāsta "Latvijas Mobilā Telefona" prezidents Juris Binde. Salīdzinājumam: vidējā vecuma pensija 1993. gadā bija nedaudz mazāka par 21 eiro, minimālā alga – 15 eiro. "Šādus izdevumus varēja atļauties jaunizceptie biznesmeņi, kuriem vajadzēja būt mobiliem. Pie mobilo sakaru tīkla pieslēdzās arī valdības iestādes, Ārlietu ministrija. Reti kurš atceras, ka pašā sākumā mobilie tīkli strādāja "NMT 450" sistēmā un gāja caur Somijas tīklu "Lahti". Tikai pēc tam mēs uzbūvējām savus torņus Latvijā un mobilo signālu pārvirzījām uz valsts iekšieni."


Viena no pirmajām LMT reklāmām. Foto: LMT, 1992. gads

Kāds tad bija mobilo sakaru tirgus 1992. gadā? Viens operators, pārklājuma zona – 40 kilometru rādiusā ap Rīgu. Binde atceras, ka pirmā darbības gada beigās LMT bija 1027 abonenti. "Pie tik augstām mobilo pakalpojumu cenām mūsu klientu loks bija diezgan ierobežots. Viņi pat varēja būt savstarpēji pazīstami," teic Binde. "Par pagrieziena punktu kļuva gads, kad telefona cena nokritās zem 100 latiem. Tikai tad mobilie sakari kļuva par masveida parādību." 

Viens no pirmajiem LMT abonentiem bija Latvijas ekspremjers Vilis Krištopāns. Viņš atklāj, ka pie telefona ticis 1992. gadā. "Toreiz es jau biju sācis nodarboties ar biznesu. Ar mobilo tālruni tas bija daudz vienkāršāk. Bet kas tas bija par aparātu! Milzīgs klucis ar antenu, ko man visur nācās staipīt līdzi. Es atceros, ka reiz mēs ar draugu aizgājām uz restorānu un uz galda nolikām savus telefonus. Šķīvjiem uz galda vairs nebija vietas. Tad viņam kāds piezvanīja, draugs pacēla mobilo un sāka runāt. Zālē visi sastinga un skatījās uz mums kā uz marsiešiem."

Vilis Krištopans 2000. gadā. Foto: F64

Telefons palīdzējis Krištopanam nopelnīt pirmo miljonu. "1992. gadā man brieda darījums ar vāciešiem un steidzami vajadzēja nosūtīt viņiem pa faksu līgumu. Taču tolaik Latvijā bija viens starptautiskais fakss uz visu valsti. Operatīvi nosūtīt līgumu bija teju neiespējami. Tad es izdomāju, kā pieslēgt faksu savam mobilajam telefonam, un kļuvu par pirmo "mobilo faksu". Es nosūtīju līgumu, tad to parakstījām un nopelnījām pirmo lielo naudu. Šo fantastisko laiku es atceros ar nostalģiju! Tagad man pat maka nav līdzi – nauda ir viedtālrunī, nemaz nerunājot par visu pārējo..."

Atis Slakteris 2007. gadā. Foto:  LETA

Pirmo LMT abonentu skaitā bija arī politiķis, eksministrs Atis Slakteris. Viņš atminas, ka nopircis pirmo milzīgo "Nokia" par 800 ASV dolāriem. "Par sarunām man bija jāmaksā 80–100 dolāri mēnesī. Tad es strādāju par konsultantu ministrijā un saņēmu 60 latu (apmēram 90 dolāri) algu. Bet es varēju atļauties šādus izdevumus, jo man bija privāta zemnieku saimniecība," viņš saka un atceras, ka 90. gadu sākumā mobilie tālruņi bija tikai politiķiem, uzņēmējiem un bandītiem. "Ja kāds gāja pa ielu ar mobilo telefonu, uzreiz bija skaidrs, ka tas ir ļoti svarīgs cilvēks. Vai bagāts. Tas bija prestiža jautājums. Mans dēls mēdz jokot, ka mobilie sakari ir vienīgais pakalpojums, kas 30 gadu laikā kļuvis krietni lētāks."

Šī pasaule ātri vien pazuda nebūtībā: jau pēc pāris gadiem, pateicoties konkurencei un tehnoloģiskajam progresam, mobilais tālrunis vairs nebija luksusa prece.

Tirgus dalīšana, "cilvēciņu" cīņa un gadsimta darījums 

1997. gadā LMT monopolam pienāca gals: tirgū ienāca operators "Baltcom GSM". "LMT centās pierādīt, ka otrs operators nav vajadzīgs, ka tarifi nemazināsies, bet tikai pieaugs," apgalvo Šmidre. "Spēcīgu konkurenci mums veidoja kompānija "Tele2" (tajā laikā darbojās ar citu nosaukumu), kuras partneris bija "Latvijas dzelzceļš"."

Rezultātā mobilo frekvenču konkursā uzvarēja divi uzņēmumi: Šmidres "Alina" un zviedru "Tele2". Bija domāts, ka abas kompānijas vienosies par sadarbību. Pēc Šmidres domām, "vienoties neizdevās "Tele2" kosmisko ambīciju dēļ". Sakaru ministrs tobrīd bija Vilis Krištopans, un "Tele2" mēģināja izdarīt uz viņu spiedienu. "Bet Krištopans nav tas cilvēks, kuram var "uzbraukt"," atceras Šmidre. "Rezultātā viņš pasūtīja zviedrus un mēs izsprukām no "Tele2" nagiem. Šodien diez vai kādam būtu drosme tā izrīkoties ar ārvalstu investoriem."

Priekšapmaksas karte "Zelta zivtiņa" daudziem kļuva par mobilo sakaru sinonīmu 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā. Foto F64

Sākumā "Baltcom GSM" piedāvāja bezmaksas pieslēgumu pirmajiem 15 tūkstošiem klientu. Pirmie pieci tūkstoši SIM karšu tika pārdoti divu nedēļu laikā. Gadu vēlāk uzņēmums tirgū startēja ar revolucionāru produktu – "Zelta zivtiņas" priekšapmaksas karti. Šis solis komplektā ar sīvo konkurenci, tarifu pazemināšanu, kā arī telefonu cenu kritumu panāca to, ka 1999. gada vasarā mobilo tālruni izmantoja jau katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs. 2000. gada oktobrī Šmidre pārdeva savu biznesu "Tele2". "Tajā laikā uzņēmums jau strādāja Lietuvā un Igaunijā, bet Latvija viņiem sagādāja galvassāpes," raksta Šmidre. "Zviedri ļoti vēlējās ienākt Latvijā, un viņi bija gatavi maksāt ļoti labu naudu." Darījuma summa bija 277 miljoni ASV dolāru. Latvijas presē to uzreiz nodēvēja par gadsimta darījumu.

"Latvijas Mobilā Telefona" prezidents Juris Binde. Foto: F64

Nākamos gadus abi operatori aizvadīja sīvā cīņā, ne reizi vien nokļūstot Konkurences padomes uzmanības lokā. Izvēlētās cīņas metodes ne vienmēr bija ētiskas (piemēram, reklāma ar dzelteniem un zaļiem cilvēciņiem, kuri, salīdzinot operatoru likmes, spēja sajaukt galvu pat vērīgākajiem klientiem). "Konkurence atstāja spēcīgu ietekmi uz tirgu," atceras Juris Binde. "Klīda baumas, ka Latvijā ienāks liels operators un izstums vai pat sagraus visus pārējos uzņēmumus. Neviens tā arī neparādījās pie apvāršņa, jo mūsu tirgus ir salīdzinoši mazs un tajā pašā laikā ļoti jaudīgs. Bija skaidrs, ka superzemu cenu piedāvājums šajā gadījumā nederēs, jo jauna tīkla izbūve ir dārgs prieks."

"Tele2 Latvija" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs saka, ka cīņa par klientu mobilo sakaru tirgū vienmēr ir bijusi viena no vissmagākajām. "Iespējams, tas tādēļ, ka šī nozare sākotnēji netika monopolizēta. Ja paskatās uz TOP10 uzņēmumiem Latvijā, lielākā daļa no tiem pieder valstij. Šādā situācijā konkurenci var dēvēt par nosacītu faktoru. Mobilo sakaru jomā konkurence jau kopš pirmsākumiem ir ļoti izteikta. Tirgus ir ierobežots, iedzīvotāju skaits nepārtraukti samazinās, un, lai iegūtu tirgus daļu vai vienkārši saglabātu pozīciju, jāizdomā kaut kas jauns un interesants."

90. gados es lasīju analītiķu pārskatu, kurā tika paredzēts, ka mobilos sakarus Latvijā izmantos ne vairāk kā 25–28 tūkstoši cilvēku. Viņi uzskatīja, ka šis pakalpojums ir paredzēts elitei.Valdis Vancovičs

"Tā arī bija – līdz brīdim, kad tirgū parādījās otrs operators un sākās reāla konkurence. Vēl viens svarīgs pieturas punkts bija pāreja no NMT 450 tehnoloģijas uz GSM. Pēc tam pazuda "čemodāntelefoni". Tad tika ieviesta 3G datu pārraides tehnoloģija. Tas notika 90. gadu beigās. Ar 3G licences iegūšanu negāja tik gludi. Tajā laikā Eiropas mobilo sakaru operatori bija nokļuvuši sarežģītā situācijā. Lai nopirktu šo licenci, viņiem vajadzēja aizņemties milzīgas naudas summas, kļūstot atkarīgiem no kreditoriem. Pretējā gadījumā akciju cena strauji kristos. Neskatoties uz to, pēc 3G ieviešanas tirgus piedzīvoja strauju uzplaukumu. Datu pārraide veicināja gan paša tīkla, gan mobilo ierīču attīstību."

2005. gadā viss kļuva vēl sarežģītāk: tirgū parādījās trešais operators "Bite Latvija". Šie trīs lielie spēlētāji joprojām dala Latvijas mobilo sakaru tirgu.

No mazcenas mobilajiem līdz "iPhone"

"Mazcenas mobilie" bija revolucionārs jaunievedums, kas mainīja tirgu un veidoja ieradumu mainīt vecos aparātus uz jaunākiem. Šādi dēvēja tālruņus, kurus varēja iegādāties par simbolisku summu (1–5 lati), taču abonents uz noteiktu laiku bija piesaistīts konkrētam operatoram. "Mazcenas mobilie" tirgū parādījās 2001. gadā, radot ne mazumu problēmu uzņēmumiem, kuru peļņas avots bija sadzīves tehnikas tirdzniecība. 2004. gadā "Danlats Baltija" vadītājs Gintars Kavacis presē atklāti sūdzējās, ka viņa biznesu sagrāvuši tieši mobilo sakaru operatori, kuri piedāvājot  telefonus par niecīgu cenu. Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācijas dati liecina, ka 2009. gadā aptuveni 85% no Latvijā izmantotajiem tālruņiem bija tieši mazcenas. Populārākie modeļi bija "Nokia 6300", "Nokia 3120", "Nokia 3110", "Nokia 5310" un "Nokia E51".

Viens no klasiskajiem Nokia modeļiem. Līdzīgs aparāts 2000. gadu sākumā bija gandrīz ikviena abonenta kabatā. Foto: Vida Press

Gan deviņdesmitie gadi, gan 2000. gadu sākums Latvijā aizritēja "Nokia" zīmē. Visā pasaulē somu kompānijas tālruņi gozējās popularitātes sarakstu augšgalā – uzticamības un inovāciju ziņā "Nokia" nebija konkurentu. 1994. gada kulta produkts bija "Nokia 2110" – ar modinātāju, kalkulatoru, hronometru un SMS ziņu sūtīšanas funkciju. Šī telefona zvana signāls bija leģendārā "Nokia Tune" melodija, ko tolaik varēja dzirdēt atskanam jebkurā vietā un laikā.

Gandrīz visas mums šobrīd ierastās funkcijas telefonos parādījās jau gadu tūkstošu mijā. 2000. gadu mobilie telefoni atskaņoja MP3 melodijas, fotografēja un pat uztvēra GPS satelītu signālus. 2002. gadā "Siemens" prezentēja modeli SL45 ar "Java" tehnoloģiju – šajā tālrunī bija iespējams lejupielādēt lietotnes (galvenokārt spēles). 2000. gadu pirmajā pusē uzplaukumu pieredzēja attēlu, spēļu un melodiju pārdošanas operatori. Šis rūpals nodrošināja finansiālos panākumus tādai sociālo tīklu vietnei kā "One.lv", kas vēlāk pārtapa par populāro "Odnoklassniki".

Pirms "iPhone" uznāciena pasaules mobilo telefonu tirgu dalīja "Nokia", "Motorola", "Sony Ericsson", "Siemens", "Panasonic", "Samsung", "Sony" un citi ražotāji. Nebija arī īsti skaidrs, kurā virzienā attīstīsies aparāti. Tastatūras ar podziņām bija ļoti populāras, dažādu ražotāju operētājsistēmas  – pretrunīgas, bet pirmie skārienjutīgie ekrāni – ne pārāk ērti lietošanai.

2007. gadā, kad Stīvs Džobss pasaulei prezentēja pirmo "iPhone", sākās viedtālruņu ēra. Neilgi pēc tam, kad gaismu ieraudzīja iOS bāzētais "iPhone", "Google" piedāvāja savu operētājsistēmas versiju, un šobrīd "Android" pieder 80% no pasaules tirgus. 2010. gadā parādījās "AppStore" un "GooglePlay" lietojumprogrammu veikali, iezīmējot mobilo aplikāciju ēras sākumu. Telefonu kameras kļuva arvien jaudīgākas, un tas parakstīja spriedumu digitālajiem "ziepju traukiem". Gluži tāpat kā MP3 atskaņotājiem, rokas pulksteņiem un daudzām citām ierīcēm.

Runājot par izmēru – pēc pirmajām milzu "nokijām" aparāti vispirms krietnu laiku saruka, bet pēc tam atkal sāka augt. Tagad lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas kabatā slēpjas taisnstūra formas "Samsung", "iPhone" vai "Huawei" ar plānu korpusu. Viedtālrunis ir kļuvis par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu – varbūt pat pārāk neatņemamu.

Digitālā detoksikācija

"Ja pirms desmit gadiem kāds man būtu teicis, ka cilvēki kafejnīcā vai kinoteātrī "sēdēs" katrs savā mobilajā tālrunī, bet mātes baros savus bērnus, ritinot ziņu lenti, es nekad tam nebūtu ticējis," atzīst Valdis Vancovičs. "Mobilais internets ir pilnībā mainījis cilvēku ieradumus. Nozarē ir noticis ļoti būtisks pavērsiens, mainot mūsu attieksmi pret saziņu, informācijas meklēšanu, laika dalījumu un dzīvi kopumā."

"Tele2 Latvija" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Foto: LETA

Par atkarību no mobilajiem tālruņiem Juris Binde spriež filozofiskā mierā. "Fakts, ka visa mūsu dzīve būs telefonā, kļuva skaidrs tuvāk 2000. gadu sākumam, kad parādījās datu pārraide,” viņš ir pārliecināts. “Jā, cilvēki ir atkarīgi no viedtālruņiem, bet blaknes ir jebkurai tehnoloģijai. Izolācijas laikā, kad bērniem bija jāmācās mājās, viņiem pietrūka klasesbiedru, draugu, fiziskas tikšanās. Tātad viss nav tik slikti – tas skaidri parāda, ka ar saziņu virtuālajā vidē vien nepietiek."

"Kādā brīdī mēs fiksējām, ka Latvijas iedzīvotāji pārāk aktīvi lieto savus telefonus. Mums kļuva interesanti, kā tas ietekmē komunikāciju un attiecības. Nolēmām veikt aptauju, un rezultāti bija šokējoši. Gandrīz 90% cilvēku atzina, ka viedtālruni izmanto pārāk daudz. Vairāk nekā 48 procenti uzskata, ka pārmērīga interneta izmantošana jau traucē viņu attiecībām ar līdzcilvēkiem. Mēs nolēmām, ka par to runāsim," saka Vancovičs. Uzņēmums konsultējās ar sociologiem, ārstiem, sabiedriskajām organizācijām un uzsāka sociālo kampaņu par saprātīgu viedtālruņu lietošanu. "Mēs neaicinām izmest telefonus, taču nevēlamies, lai cilvēki ar tiem aizstātu savu reālo dzīvi," viņš apliecina.

Pēc Bindes teiktā, tajā, ka Latvijas iedzīvotāji pārlieku aizrāvušies ar viedtālruņiem, sava loma ir arī bezlimita mobilajam internetam. "Datu pārraides ziņā mēs atrodamies pasaules valstu TOP3. LMT klienti mēnesī patērē aptuveni 22 GB mobilo datu, savukārt Latvijas iedzīvotāji – apmēram 17 GB mēnesī uz vienu cilvēku. Mūs apsteidz tikai Somijā un Austrijā," atklāj LMT prezidents. Viņa ieskatā, bezlimita pakalpojumu parādīšanās ir viens no svarīgākajiem mobilo sakaru attīstības posmiem. "Lielākā daļa operatoru visā pasaulē uzskata, ka megabaitiem un sarunas minūtei ir kaut kādas mainīgas izmaksas. Tā nav taisnība. Ja bāzes stacijas jau ir uzceltas, tad tās var tikt maksimāli izmantotas. Starp citu, mums tas ļoti palīdzēja pavasarī, kad pandēmijas dēļ daudziem bija jāmācās un jāstrādā no mājām. Itālijā skolēni gaidīja rudeni, lai aizstāvētu savus darbus, jo tīkls vienkārši "nepavilka" to slodzi, kamēr visās Latvijas universitātēs darbu aizstāvēšana notika bez problēmām," apgalvo Binde.

Telefons kā dzīves kontroles centrs

Gan Binde, gan Vancovičs ir pārliecināts, ka mobilās tehnoloģijas turpinās integrēties visdažādākajās mūsu dzīves jomās. "Tagad viedtālrunis pēc savas funkcionalitātes faktiski ir kļuvis par datoru. Tā skaitļošanas jauda ir 60 000 reižu lielāka nekā NASA skaitļošanas kompleksam, kas nosūtīja cilvēku uz Mēnesi. Tiesa, ja runājam par jaunās paaudzes 5G tīkla iespējām, tad jāatzīst, ka tas nav paredzēts parastā lietotāja vajadzībām, bet ir lieliski piemērots industriāliem un rūpnieciskiem mērķiem," saka Binde.

Pašlaik LMT piedalās vairākos globālos projektos, kas saistīti ar bezpilota lidaparātiem un satiksmes vadību. "Šīs ir ļoti perspektīvas nozares. Tie, kas pirmie izstrādās pakalpojumus biznesam un rūpniecībai, vēlāk varēs nosmelt visu krējumu," Binde ir pārliecināts.

Vēl viens daudzsološs darbības virziens ir datu vākšana, apstrāde un analīze: "Pasaulē ir daudz datu, bet, ja mēs nezinām, kā tos izmērīt un izmantot, tas ir tikai bezjēdzīgs troksnis. Sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, mēs izstrādājam modeļus, kas ļauj izmantot bāzes stacijās uzkrāto informāciju dažādu procesu modelēšanai. Tas izskatās šādi: mobilo sakaru operatoram ir dati par to, kā tīkla lietotāji pārvietojas dienas, mēneša vai cita noteikta perioda ietvaros. Te nav runa par konkrēta cilvēka izspiegošanu. Izmantojot šos datus, ir iespējams saprast, piemēram, to, kāda ir ekonomiskā aktivitāte noteiktos reģionos. Tas pats modelis var parādīt, kā mainās aktivitāte Covid-19 laikā. Apstrādātie dati galvenokārt ir paredzēti valsts iestādēm, kas nodarbojas ar ilgtermiņa stratēģisko plānošanu. Ar šāda veida datiem mēs nodrošinājām, piemēram, Latvijas administratīvās reformas izstrādātājus. Tā ir ļoti vērtīga informācija – bez politikas un bez emocijām. Tikai sausi fakti. Personas datu tur nav – tie ir aizsargāti un tos nevar apskatīt. Mēs piedāvājam tikai modeli – lielu kopainu."

Valdis Vancovičs uzskata – tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka nav vairs paredzamas. "Nesen lasīju šādu pētījumu: zinātnieki uzskata, ka pasaules struktūru ietekmē tik daudzas nozīmīgas tendences, ka pat gudrākie prāti nespēj prognozēt tālāko notikumu virzību. Bet ir arī paredzamas lietas, piemēram, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte, automatizācija, mākoņskaitļošanas tehnoloģijas, tehnoloģiskais progress veselības aprūpes nozarē utt. Es domāju, ka mobilos sakarus būtiski ietekmēs mākslīgais intelekts un paplašinātā realitāte. Es nebūšu pārsteigts, ja pēc pāris gadiem mēs redzēsim cilvēkus, kuri šķietami nēsā parastas brilles, bet patiesībā caur tām piekļūst informācijai virtuālajā realitātē. Vēl viens mobilo sakaru attīstības variants ir cieši saistīts ar viedpulksteņiem. Tie var radīt revolūciju veselības aprūpes sistēmā.  Cilvēks no rīta uzliek pulksteni, kas ar mobilo sakaru palīdzību automātiski pārraida veselības datus uz vienoto informācijas centru. Šie dati tiek uzskaitīti un analizēti, un pie mazākās novirzes cilvēks saņem signālu. Pagaidām tas izklausās pēc fantastikas, bet pirms 30 gadiem arī šodienas mobilie sakari šķita fantastika."

Saturs: Olga Kņazeva. Redaktori: Anatolijs Golubovs, Andra Briekmane. Tulkojums: Jolanta Roze. Korektūra: Līgija Ciekure. Dizains un izstrāde: Oskars Dreģis un Emīls Cinītis.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.